Laiks izvēlēties, kur mācīties, ko studēt! Gaidāmā uzņemšana augstskolās un koledžās šogad būs īpaša 11
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gaidāmā uzņemšana augstskolās, koledžās un profesionālās izglītības iestādēs būs īpaša vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī mācību gada noslēgumā pirmo reizi vidusskolu absolventi centralizētos eksāmenus (CE) kārtos trīs dažādās grūtības pakāpēs. Otrkārt, turpinās augstskolu konsolidācija, kas daļai topošo studentu var likt vēlreiz pārdomāt, kur studēt. Treškārt, 9. klašu absolventi pirmoreiz kārtos eksāmenus, kas arī tiks vērtēti centralizēti, līdz ar to rezultāti varētu būt objektīvāki un vieglāk salīdzināmi, kas tehnikumos var atvieglot uzņemšanas procesu.
Vairāk centralizēto eksāmenu
Ventspils tehnikuma direktore Kristīne Vāgnere-Davidova uzskata – tas, ka arī pēc 9. klases būs jākārto centralizētie eksāmeni, uzņemšanu vidusskolās un tehnikumos tikai atvieglos. “Tas būs objektīvs ārējais novērtējums, kas būs uzticamāks par skolas rīkotu eksāmenu vai atestāta atzīmi, kas mēdz būt subjektīva. Lai objektīvāk izvērtētu topošos audzēkņus, pērn ieviesām uzņemšanas testu. Nācās secināt, ka ne vienmēr tā rezultāti saskan ar atzīmēm atestātā. Gadījās, ka atestāts labs, bet rezultāti testā ne, bet gadījās arī otrādi. Ar testa palīdzību izdevās atlasīt vislabākos un motivētākos, jo bija uzņemšanas konkurss, tādējādi samazinājām arī atbirumu 1. kursā. Neraugoties uz to, ka nu būs centralizētie eksāmeni, arī šogad tomēr rīkosim testu,” stāsta tehnikuma direktore.
Savukārt valdības pērn apstiprināti grozījumi noteikumos par uzņemšanu studiju programmās paredz, ka uzņemšanas konkursā optimālā (vidējā) līmeņa eksāmena rezultātu reizinās ar koeficientu 0,75, bet vispārējā līmeņa (visvieglāko) eksāmenu reizinās ar koeficientu 0,50. Savukārt augstākā līmeņa eksāmena rezultātu ņems vērā bez papildu koeficientiem.
Pagaidām grūti prognozēt, vai augstskolām šī eksāmenu rezultātu pārreizināšana radīs kādas grūtības. Kā “Latvijas Avīzei” norāda Liepājas Universitātes (LiepU) galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece, “to varēsim izvērtēt pēc uzņemšanas”.
Lauksaimniecības universitāte maina pat nosaukumu
Lai noturētu potenciālo studētgribētāju interesi un attīstītos līdzi laikam, augstākās un vidējās profesionālās izglītības iestādes arvien uzlabo gan savu infrastruktūru, gan veic kādas pārmaiņas studiju vai izglītības programmās vai pat maina nosaukumu, kā to iepriekšējā studiju gadā izdarījusi Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kļūstot par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU). Šogad uzņemšana pirmo reizi notiks augstskolā, kas nes jauno nosaukumu. Kā stāsta universitātes pārstāve Lana Jammere, augstskola veidojusies ap vienu tautsaimniecības nozari – lauksaimniecību, taču pēdējās desmitgadēs LBTUA mērķtiecīgi attīstījusies kā daudznozaru zinātnes universitāte, kuras identitāti nosaka dabas resursi un to ilgtspējīga izmantošana dažādās tautsaimniecības nozarēs. Tomēr paredzēts saglabāt visus līdzšinējos studiju virzienus, kā arī attīstīt jaunus, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību, klimata pārmaiņu vadīšanu un viedajām tehnoloģijām. Jau izveidotas jaunas studiju programmas: profesionālā bakalaura studiju programma “Ģeoinformātika un tālizpēte”, kas ļauj iegūt bakalaura grādu un ģeoinformātikas inženiera kvalifikāciju un specializēties lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, transporta loģistikā, zemes telpiskajā administrēšanā un krīžu pārvarēšanas telpiskajā organizēšanā, kā arī akadēmiskā maģistra studiju programma “Ģeoinformātika un tālizpēte”.
Visās studiju programmās tiek ieviesta studējošo digitālo prasmju novērtēšanas sistēma un iecerēts panākt, lai studiju laikā tās sasniegtu vismaz 6. kompetences līmeni.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) toties domā par to, kā veicināt to, lai studenti radītu inovācijas. Tāpēc nākamajā studiju gadā studentiem būs vēl plašākas iespējas saņemt stipendijas un atbalsta grantus, piedaloties RTU Zinātnes un inovāciju centra organizētajā studentu inovāciju grantu programmā, kurā visu studiju līmeņu studenti var attīstīt zinātniski ietilpīgas biznesa idejas. Pavisam jauna programma plānota Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē “Pirmstiesas izmeklēšana”, kurās varēs iegūt profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra grādus, kā arī kriminālzmeklētāja profesiju. Šā gada beigās LU arī plānota kārtējā lielā pārvākšanās: tiks pabeigta Rakstu māja Torņakalnā, kur pārcelsies vairākas fakultātes.
Jaunas studiju programmas tapušas arī Ventspils Augstskolā: ieviesta profesionālā bakalaura studiju programma “Starpkultūru komunikācija”, kuras absolventi iegūs profesionālo bakalaura grādu starpkultūru komunikācijā un sabiedrisko attiecību vadītāja kvalifikāciju, kā arī viena gada profesionāla maģistra studiju programma “Stratēģiskā starpkultūru komunikācija”, kurā iegūs profesionālo maģistra grādu un stratēģiskās komunikācijas vadītāja kvalifikāciju. Jauna ir arī viengadīgā profesionālā maģistra studiju programma “Elektronika”, kurā iegūs vadošā elektronikas inženiera kvalifikāciju.
Studenti būšot ieguvēji
Lai novērstu studiju programmu sadrumstalotību, tās arī turpina apvienot. Piemēram, LiepU programma “Jauno mediju māksla” tiek apvienota ar studiju programmu “Dizains”.
Turpinās arī pašu augstskolu konsolidācija. Tā LiepU, iespējams, tiks apvienota ar RTU. Kā šādas pārmaiņas varētu ietekmēt studentu ikdienu, S. Laiveniece vēl nevarēja skaidri pateikt, tomēr pieļāva, ka studējošie konsolidācijas sekas izjutīs vismazāk, jo pārskatāmā nākotnē netiek plānotas izmaiņas studiju piedāvājumā. Studējošie varētu būt pat ieguvēji, jo, iekļaujoties lielākā augstskolā, būtu plašākas iespējas.
RTU šajā studiju gadā jau pievienota Latvijas Jūras akadēmija (LJA). Kā norāda RTU pārstāve Dita Arāja, tas rada pārmaiņas arī uzņemšanā. Agrāk LJA nepiedalījās vienotajā elektroniskajā uzņemšanas sistēmā, bet tagad jūrā braukt gribētāji varēs iegūt studiju vietu arī modernā veidā tiešsaistē.
Eksāmenu izvēle saistīta ar plānotajām studijām
Kā izvēlējies, kurus eksāmenus kādā līmenī kārtot, un kā tas sasaucas ar taviem nākotnes plāniem?
* Ernests Egils Līcītis, Rīgas Franču liceja 11. klases skolēns: “Pagaidām esmu izvēlējies tikai optimālā līmeņa eksāmenus. Tos kārtošu latviešu valodā, angļu valodā un matemātikā. Tos kārtošu jau šopavasar, 11. klases noslēgumā. Augstākā līmeņa eksāmenus likšu 12. klases beigās, tāpēc pagaidām vēl ir iespēja domāt par to, ko izvēlēties. Esmu diezgan drošs, ka viens no augstākā līmeņa eksāmeniem, ko gribētu likt, ir sociālajās zinātnēs, jo tas saistās ar maniem nākotnes plāniem.
Vēlētos studēt kaut ko saistībā ar ekonomiku un biznesu, jo šķiet, ka šīs zināšanas man nākotnē varētu būt noderīgas. Gribētu studēt Latvijā; ceru, ka izdosies tikt Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā.
Domāju, ka ir labi, ka daļu eksāmenu varu nokārtot jau 11. klases beigās, tad būs mierīgāk 12. klasē. No otras puses: sanāk tā, ka jāiespringst gan 11., gan arī 12. klasē.”
* Gustavs Dieziņš, Imantas vidusskolas 11. klases skolēns: “Tā kā mācos inženierzinātņu novirzienā, padziļināti apgūstu angļu valodu, fiziku un matemātiku. Augstākā līmeņa eksāmens obligāti jākārto divos no šiem priekšmetiem – pašam jāizvēlas, kuros. Nākotnē visdrīzāk plānoju nodarboties ar programmēšanu vai kādu jomu, kas saistīta ar audioinženieriju, tā ka viens no maniem augstākā līmeņa eksāmeniem noteikti būs fizikā. Lielā brāļa interešu dēļ vienmēr patikuši datori, un šobrīd jau pašmācības ceļā brīvos brīžos cenšos apgūt programmēšanas pamatus. Taču interesējos arī par tumbiņām, fiziku un elektrības slēgumiem. Šajā jomā arī jau cenšos apgūt pamatus, taisot pats savas tumbiņu kastes, lodējot un interesējoties par skaņas fizikālajām īpašībām.
Vislabāk būtu kombinēt šīs abas intereses vienā profesijā – piemēram, Latvijas uzņēmumā “Sonarworks” nodarbojas gan ar programmēšanu, gan ar audio.
Bija neskaidrības ar matemātikas eksāmenu: mācību gada sākumā mums teica, ka matemātiku optimālajā līmenī būs iespēja kārtot jau šogad, ja 12. klasē izvēlēsimies augstākajā līmenī kārtot angļu valodu un fiziku, nevis matemātiku. Pāris mēnešu vēlāk uzzinājām, ka matemātikā tomēr šogad optimālo līmeni kaut kāda iemesla dēļ kārtot nevarēs.
Latviešu valodu mums māca optimālajā līmenī, tāpēc šajā mācību priekšmetā gan eksāmens notiks šogad.”
Kad varēs pieteikties studijām augstskolā
* Studētgribētāju pieteikšanās studijām vietnē “www.latvija.lv” sāksies 14. jūlijā un ilgs līdz 24. jūlijam e-pakalpojumā “Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās”.
