Laiks izkāpt no aploksnēm 1
Ko Latvija guvusi no ES, ko Latvija nav guvusi no ES un ko Latvija grib no ES – no šādām trim daļām sastāv Frīdriha Ēberta fonda finansētais analītiskais pētījums, ko veikuši Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieki.
Saņemam 3,6 reizes vairāk nekā iemaksājam
Kopš esam Eiropas Savienībā, Latvija no ES fondiem ir saņēmusi apmēram 10 miljardus eiro, secināts pētījumā “Eiropas Savienības budžets pēc 2020. gada, Latvijas iespējas”. Ir aprēķināts, ka tie dod apmēram 2% no ikgadējā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma. “Šajā laikā Latvijas IKP ir audzis no 42% no ES vidējā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, līdz 67% tagad,” pirmdien pētījuma prezentācijā pavēstīja Vineta Kleinberga, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece. Varam vērot, ka pagājušogad un šogad izaugsme ir kļuvusi vēl straujāka, viņa norādīja uz ES fondu pozitīvo ietekmi. Kohēzijas fonda atbalsts bijis 60% no Latvijas publiskajiem ieguldījumiem. Tas aktivizējis uzņēmējdarbību – 2004. gadā uz 1000 iedzīvotājiem bija 20 uzņēmumu, bet 2016. gadā – jau 52, kas ir vairāk nekā vidēji ES.
Pāris no pētījuma 20 lappusēm aizņem labo darbu pārskats, uzrādot kārtībā savesto ceļu kilometrus, tiltus, pasažieru skaitu palielinājumu lidostā, enerģētikas tīklu starpsavienojumus, nodarbinātos “simtlatniekus” un produktivitāti zivsaimniecībā. Par lauksaimniecību secināts, ka saražotā produkcija uz vienu strādājošo šajā plānošanas periodā palielinājusies par 3750 eiro salīdzinājumā ar tām lauku saimniecībām, kas ES maksājumus nesaņem.
Kopsavelkot bilanci, Vineta Kleinberga uzsvēra, ka Latvija saņem 3,6 reizes vairāk no ES nekā iemaksā. “Labā ziņa, ņemot vērā to, ka notiek Lielbritānijas izstāšanās no ES, Latvija ir paudusi vēlmi iemaksāt vairāk ES budžetā, nekā to dara šobrīd. Tas ir signāls citām valstīm, ka Latvija ir gatava ne tikai ņemt, bet arī dot,” viņa sacīja.
No šīm pozīcijām Latvijas paustā gatavība ES budžetā iemaksāt vairāk ir vāji slēpta viltība, lai saņemtu vēl vairāk. Uz to prezentācijā noreaģēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile: “Gatavība piedalīties ES budžetā ar lielākiem līdzekļiem ir apsveicama pozīcija. /../ Taču jārēķinās, ka budžeta palielinājums tām dalībvalstīm, kuras iemaksā vairāk, nekā saņem atpakaļ, var nozīmēt viņu izmaksu pieaugumu par 10 līdz 40%.”
Trīs lielās vajadzības
Neskatoties uz ES budžeta pozitīvo ietekmi, Latvija aizvien nav sasniegusi ES vidējo labklājības līmeni, tāpēc sarunās par nākamo budžetu Latvija turpinās uzstāt uz dzīves līmeņa atšķirību izlīdzināšanu, norāda pētniece. Latvija sarunās ar ES iestājas par trim finansējuma palielinājumiem – par finansējumu kohēzijas politikai EK (piedāvājums ir par 13% mazāks nekā šobrīd), par tiešmaksājumu izlīdzināšanu Latvijas zemniekiem (2020. gada 66% no ES vidējā, bet 2027. gadā būtu 77%) un lauku attīstībai (mazāks par 18%), kā arī finansējumu infrastruktūrai, it īpaši “Rail Baltica” projektam.
Taču pētījuma autori norāda uz citām ES fonda naudas saņemšanas iespējām gan šajā, gan nākamajā budžeta plānošanas periodā. Jo 2026. gadā mūsu iekšzemes kopprodukts pārsniegšot 75% no ES vidējā, kas nozīmē, ka Latvija vairs nebūs “mazāk attīstītais reģions”, kam pienākšoties Kohēzijas fondu līdzekļi, bet jau “pārejas reģions”, kam tik liels Kohēzijas fondu finansējums nebūs pieejams, tāpēc jāmācās “paņemt naudu citādā veidā” nekā līdz šim dalībvalstīm garantētās summas tā sauktajās nacionālajās aploksnēs.
Tam piekrita Agnese Dagile: “Šajā pētījumā sperts solis uz priekšu, jo līdz šim uzmanības fokuss bija vērsts uz kohēzijas un lauksaimniecības politiku. Lauksaimniecības politika jau nav konkurētspējas politika, bet drīzāk gan iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas politika. Bet ES budžets ir kas vairāk nekā šīs aploksnēm piesaistītās politikas, tāpēc ir svarīgi piesaistīt arī citus pieejamos līdzekļus. Laiks izkāpt no aploksnēm! Latvijas iespējas ir jaunajās ES politikās – drošība un aizsardzība, inovācija un attīstība, pētniecība. Un domāt nevis tikai par to, kā paņemt naudu, bet domāt, kā naudu labāk izmantot Eiropas kopējās attīstības virzienā. Ar programmas “Digitālā Eiropa” palīdzību attīstot 5G tehnoloģijas, Latvija varētu tuvināties “čempionu līgai”.”
Jauni ES finansējuma avoti
ES ir daudz programmu, kā arī finanšu instrumentu un politiku, kas dod iespēju Latvijai iegūt jaunus ES līdzekļus. Viena no tādām programmām ir programma “Apvārsnis” pētniecībai un inovācijām, kas pieejama uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām. Pašlaik Latvija ieņem tikai 26. vietu Eiropas Savienībā pēc “Apvārsnī” iegūtā finansējuma apjoma. Arī inovāciju apguves jomā esam tikai 24. vietā, tālab “Apvārsnī” Ārpolitikas institūta pētnieki saskata iespēju inovāciju veicināšanai.
Uz Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem Latvija cer, lai finansētu dzelzceļa līniju “Rail Baltica”, taču bez tā vēl ir iespējams piesaistīt līdzekļus transporta dekarbonizācijai, militārajiem objektiem, infrastruktūras digitalizācijai un kiberdrošības stiprināšanai.
Pirmo reizi vēsturē ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta palīdzību tiks atbalstīta arī militāra lietojuma transporta infrastruktūra, šim mērķim atvēlot 6,5 miljardus eiro. Tās mērķis ir pielāgot Eiropas transporta tīklu militārām prasībām un uzlabot militāro mobilitāti ES, ko Latvijai būtu vērts izmantot, pamatojoties uz sabiedroto spēku izvietošanu mūsu teritorijā, uzskata Kleinberga.
Savukārt programmā “Digitālā Eiropa” labumu varētu gūt mazie un vidējie uzņēmumi, kas salīdzinoši ļoti maz darbību veic tiešsaistē. Ar šo programmu var atbalstīt digitālo prasmju apgūšanu, tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī prasmju un tehnoloģiju uzlabojumu valsts pārvaldē.
Pētniece norādīja, ka finansējums lauku attīstībai nākamajā periodā ir mazāks, bet Latvijai ir iespējas gūt finansējumu šai nozarei no klimata pārmaiņu novēršanas instrumentiem. Kleinbergas ieskatā, Latvija kā zaļa valsts varētu turpināt tiekties bioekonomikas virzienā, jo īpaši ņemot vērā, ka “Apvārsnī” arī šai jomai iezīmēti aptuveni 10 miljardi eiro.
Jaunajā ES budžetā bez grantiem ir iespēja saņemt aizdevumus ar izdevīgākiem noteikumiem. Tāpēc izveidots fonds “investEU”, kas aizstās tā saukto Junkera plānu – oficiāli Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF). Pašlaik par tā līdzekļiem būvē Latvijas Universitātes Akadēmisko centru, un pavisam 15 projekti ir apstiprināti Latvijā un līdz šim izmantoti 212 miljoni ESIF finansējuma. Savukārt tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā guvuši labumu no lētākas aizņemšanās COSME programmas ietvaros.
Ir izveidota jauna programma – Eiropas Reformu atbalsta programma ar 25 miljardu eiro budžeta, no kuras Latvija var saņemt bonusu – 94 miljonus eiro – par Eiropas Semestra ietvaros noteikto reformu īstenošanu.
Aizsardzības jomā vēl bez militārās mobilitātes veicināšanas izveidots jauns Eiropas aizsardzības fonds pētniecībai un inovācijai militārajā jomā, kā arī ES palielinājusi finansējumu ārējās robežas stiprināšanai. Lielāks finansējums pieejams projektiem, kuros piedalās mazie un vidējie uzņēmumi, bet tiem jābūt vismaz no trim dalībvalstīm. ES plāno lielāku finansējumu arī ārējās robežas stiprināšanai. Arī tā ir Latvijas iespēja.
Latvijai jārēķinās ar riskiem, kas saistīti ar cilvēkresursiem, proti, to trūkumu, piebilda Kleinberga – gan demogrāfijas dēļ, gan emigrācijas dēļ, gan zemā izglītības līmeņa dēļ.
