Tibors Navračičs: Laiks ieguldīt jauniešos 0
Atlicis vairs tikai mēnesis, līdz mums visiem būs izdevība izdarīt izvēli. Maija beigās ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur mums ir vienreizēja iespēja nodot balsi par Eiropas nākotni, par to, kā risināmas tādas lielas šodienas problēmas kā jaunas darba formas, draudi demokrātijai un klimata pārmaiņas. Ceru, ka šo iespēju paust viedokli izmantos daudzi jaunieši – viņiem nākotnes veidošanā ir liela loma.
Runa ir ne tikai par balsošanu un vēlēšanām. Esmu gandarīts, ka pēdējo dažu gadu laikā Eiropas līmenī esam sagādājuši daudzas iespējas jaunajai paaudzei iesaistīties, veidot pašiem savu un līdzcilvēku dzīvi. Vēlos tādu Eiropu, kas investē jauniešos, viņu talantos, līdzjūtībā, viņu vēlmēs. Runa ir par taisnīgumu. Turklāt ir būtiski veidot stipru, izturīgu rītdienas sabiedrību un ekonomiku.
Tāpēc esam izveidojuši Eiropas Solidaritātes korpusu – tā ir mūsu iniciatīva, kas jauniešiem dod iespēju palīdzēt gan atsevišķiem cilvēkiem, gan cilvēku grupām, kam vajadzīga palīdzība. Viņi tur lielākoties darbojas kā brīvprātīgie, un viņiem ir izdevība kaut ko mainīt citu cilvēku dzīvē, pašiem iegūstot nenovērtējamas zināšanas un dzīves pieredzi. Solidaritātes korpusā ir pieteikušies pāri par 124 000 jauniešu, un vairāk nekā 14 000 no viņiem jau ir pastrādājuši uz vietas, piemēram, palīdzējuši cilvēkiem atjaunot viņu dzimto pilsētu un atsākt dzīvot normālu dzīvi pēc dabas katastrofām, atbalstījuši kultūras mantojuma atjaunošanu, strādājuši ar bēgļiem vai bezpajumtniekiem vai devuši ieguldījumu vides aizsardzībā.
Jauniešiem ir sākta jauna iniciatīva “DiscoverEU”. Dodot iespēju astoņpadsmitgadniekiem ceļot pa Eiropu, radām viņiem izdevību izpētīt un iepazīt kultūras mantojumu un vērtības, kas caurstrāvo Eiropas Savienību, un no šīm saknēm veidot piederības sajūtu. Šādi atklāt Eiropu 2018. gadā varēja 30 000 jauniešu, sākot patiesu sadraudzību. Maija sākumā atklājam nākamo pieteikšanās kārtu, ļaujot programmā piedalīties vēl 20 000 jauniešu, un vēlāk šogad būs vēl viena pieteikšanās kārta 20 000 dalībnieku.
Un, protams, vēl daudz iespēju esam pavēruši ar programmu “Erasmus+”. “Erasmus” vairāk nekā jebkura cita ES programma iedzīvina Eiropas ideju – apvienot cilvēkus ar dažādu kultūru un izglītību, ļaujot viņiem uzzināt un izbaudīt, ko nozīmē būt eiropiešiem. 2017. gadā vien “Erasmus” atbalstu ārzemju studijām, apmācībai un brīvprātīgajam darbam saņēma rekordliels skaits gadā – teju 800 000 cilvēku.
Vēlamies šādas iespējas dot vēl daudziem citiem Eiropas jauniešiem. Tālab Eiropas Komisija ir ierosinājusi ievērojami palielināt ieguldījumu jauniešos nākamajā ES ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam. Gribam septiņu gadu laikā divkāršot “Erasmus” finansējumu līdz 30 miljardiem eiro un panākt, lai programma būtu pieejamāka un iekļaujošāka, piemēram, vairāk izmantojot jaunas, elastīgas metodes, tādas kā skolēnu apmaiņa un mobilitāte.
Taču pie tā vien neapstāsimies. Pēdējā gada laikā esam likuši pamatus īstenai Eiropas izglītības telpai, kuru vēlamies kopā ar dalībvalstīm izveidot līdz 2025. gadam. Telpai, kurā jaunieši var brīvi pārvietoties, lai attīstītu savu kompetenci, telpai, kura balstās uz izcilību un iekļautību. Lai sāktu piepildīt šo ieceri, ar dalībvalstīm esam vienojušies par vairākiem svarīgiem soļiem: veicināt diplomu savstarpēju atzīšanu, nostiprināt galvenās prasmes, piemēram, uzņēmējdarbības vai digitālās prasmes, un pastiprināt iekļaujošu izglītību, popularizēt mūsu kopīgās vērtības un Eiropas dimensiju izglītībā. Esam sākuši veidot īstenas Eiropas universitātes – tā ir iniciatīva, kas jauniešiem piedāvās jaunas iespējas mācīties ārzemēs, piedalīties integrētos kursos augstākās izglītības iestādēs un saņemt citās dalībvalstīs iegūtu kvalifikāciju automātisku atzīšanu. Pavisam drīz arī ķersimies pie citu saistību izpildes, proti, pastiprināsim valodu apguvi un veicināsim kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi.
Jauniešiem rūp viņu līdzcilvēki un nākotne. Mēs to redzam, kad viņi iziet ielās ar prasību rīkoties pret klimata pārmaiņām un kad viņi mums pauž vēlēšanos, lai politikas veidotāji risinātu jauniešu bezdarba, garīgās veselības un izolētības jautājumus, ar ko daļa jauniešu saskaras lauku apvidos. Viņi ir pelnījuši mūsu uzmanību un resursus. Mūsu ziņā ir gādāt, lai viņiem būtu vajadzīgie līdzekļi un iespējas to darīt.
