Visi ceļi ved uz biržu. Laiks doties! 0
Šā gada 21. janvārī Ministru kabinets apstiprināja jaunu ES fondu atbalsta programmu uzņēmējiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos “Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos”.
Tā būs pirmā šāda veida programma Baltijas valstīs. Vienkārši izsakoties, minētās programmas jēga slēpjas tajā, ka daļa līdzekļu, ko uzņēmumi iztērēs, gatavojoties ieiešanai fondu biržā vai nu ar uzņēmuma akcijām, vai parādzīmēm, tiks uzņēmumam atmaksāti, protams, ja tiks sasniegti programmā paredzētie mērķa rādītāji.
Programmu ieviesīs Centrālā un finanšu līgumu aģentūra (CFLA), kas projektu atlases rīkos vienreiz ceturksnī. Plānots, ka pirmā projektu atlase notiks jau šā gada martā.
Apstākļos, kad finansējuma piesaiste caur bankām ir apgrūtināta, ieinteresēto uzņēmumu skaits, skatoties uz tādu veiksmīgu ienācēju biržā kā “HansaMatrix” un “Madara Cosmetics”, varētu būt pietiekami liels.
Plānots, ka atbalsta programmas ietvaros nākamo trīs gadu laikā finansējumu ienākšanai biržā saņems vismaz 20 mazie un vidējie uzņēmumi. “ES fondu atbalsta programma finansējuma piesaistei kapitāla tirgū nodrošinās nepieciešamo atspēriena punktu augošiem un perspektīviem Latvijas uzņēmumiem, veicinot to attīstību un konkurētspēju,” izteikusies “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.
Savukārt Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta vecākais eksperts Imants Tiesnieks stāsta, ka programmas izstrādes iemesls ir tas, ka, salīdzinot ar abām Latvijas kaimiņvalstīm, kapitāla tirgus Latvijā ir sliktāk attīstīts un uzņēmumi vairāk atkarīgi no banku kredītiem.
Līdzīgas programmas sekmīgi darbojas Polijā, Ungārijā, Austrijā un vēl vairākās Eiropas valstīs.
Segs konsultantu izmaksas
Kā skaidro CFLA, kopumā minētās programmas ietvaros uzņēmējiem ir pieejams viens miljons eiro, turklāt 0,8 miljoni no šīs summas paredzēti, lai atbalstītu uzņēmumu akciju emisiju, bet 0,2 miljoni – lai atbalstītu parāda vērtspapīru izlaišanu.
Atbalsts komersantiem tiks sniegts granta veidā, sedzot līdz 50% no izmaksām, bet ne vairāk kā 100 tūkstošus eiro katram akciju emisijas gadījumā un ne vairāk kā 20 tūkstošus eiro katram parāda vērtspapīru emisijas gadījumā.
Atbalstu varēs saņemt konsultantu apmaksai, lai sagatavotu uzņēmuma iekļaušanu biržas sarakstos, kas ir pietiekami lielas izmaksas. Konkrēti konsultantu palīdzība paredzēta emisijas organizēšanai – emisijas prospekta vai reģistrācijas dokumenta, vērtspapīru apraksta un kopsavilkuma sagatavošanas izmaksām; piedāvājuma dokumenta vai komersanta apraksta sagatavošanas izmaksām; kā arī padziļinātās izpētes un ar to saistītajiem izdevumiem, juridiskām, finanšu, nodokļu, auditoru un citu sertificētu konsultantu izmaksām.
Programmas ietvaros atbalsta saņēmējiem būs jānodrošina sekmīga akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušana AS “Nasdaq Riga” Baltijas Regulētajā tirgū vai Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North” (“First North” Baltijas akciju saraksts) ne vēlāk kā divu gadu laikā no līguma noslēgšanas ar CFLA.
Par sekmīgu akciju emisiju uzskatīs akciju emisiju vismaz 500 000 eiro apmērā, kas iekļauta jebkura AS “Nasdaq Riga” regulētā tirgus akciju sarakstā, gan arī “First North” sarakstā. Līdzšinējā pieredze ar uzņēmumu akciju emisijām liecina, ka līdz šim biržā ienākušajiem uzņēmumiem sākotnējā akciju emisijā izdodas piesaistīt 2,5 līdz 3,3 miljonus eiro, bet Baltijā – būtiski vairāk.
Padara pārvaldību caurspīdīgu
LTRK valdes locekle Karīna Zariņa: “Jaunā programma ir rīks uzņēmumu attīstībai. Latvijā ir maz uzņēmumu, kas ir kotējušies biržā, tātad nav uzkrāta arī vajadzīgā pieredze.
Ieiešana biržā uzņēmumam nav ne vienkāršs, nedz arī lēts pasākums. Taču tas padara uzņēmumu pārvaldību daudz pārskatāmāku un caurspīdīgāku, izvairoties no visa to problēmu kompleksa, ko dēvē par ēnu ekonomiku. Šādos apstākļos arī piesaistīt ārējo finansējumu biržā kļūst daudz vienkāršāk.
Jāsaka, ka soļi uzņēmumu caurspīdīguma palielināšanai sperti jau pēdējo gadu cīņā pret naudas atmazgāšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, šo varētu uzskatīt par nākamo soli caurspīdīguma palielināšanai.
Nezinu, kā darīja citi, bet tad, kad biržā ienāca “Madara Cosmetics”, es viņu akcijas nopirku un nenožēloju. Svaigas naudas ieplūšana uzņēmumam dod “uzrāvienu” nākamajam attīstības solim.
Tādēļ uzņēmējdarbības vide ar interesi vēros šīs programmas ieviešanu, tās sekmes un neveiksmes un, cerams, – piedalīsies. Vai uzņēmēji primāri izvēlēsies tieši šo finansējuma piesaistes modeli – šobrīd nav datu, lai uz to atbildētu.”
Jāsaprot, kāpēc tas vajadzīgs
No 2004. gada biržā kotētā uzņēmuma “SAF Tehnika” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs: “Atbalstu šādas programmas esamību, taču, pirms uzņēmums pārdomā iešanu uz biržu, tam skaidri jāapzinās, kādēļ to dara.
Birža uzņēmumam ir vajadzīga un derīga, ja uzņēmums saprot – kāpēc tieši. Tas ir pietiekami dārgs prieks – atrašanās biržas sarakstos gadā izmaksā papildus apmēram 30 tūkstošus eiro administratīvajos izdevumos – atskaitēs, grāmatvedībā un citu prasību ievērošanā.
Lai šos izdevumus attaisnotu, jāsaprot mērķis. Latvijas uzņēmumu gadījumā mērķi parasti ir divi: pirmkārt, ja iepriekšējie uzņēmuma akcionāri grib pārdot uzņēmuma akcijas, tad birža palīdz noteikt vairāk vai mazāk objektīvu to cenu; otrkārt, tas ir veids, kā piesaistīt naudu uzņēmuma attīstībai.
Ja nav vismaz vienas no šīm vajadzībām, tad uzņēmums ienākšanai biržā vēl nav gatavs.”
