“Mums pašlaik ir unikāla iespēja.” Kā Latvijā izveidot modernu veselības aprūpi? 14
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam digitalizācijas attīstība kā caurvijošs elements noteikta ne tikai inovācijās, zinātnē, izglītībā, enerģētikā, bet arī veselības aprūpē.
Kā secinājumos par Latviju norādījusi kustība “Eiropas Veselības parlaments”, Latvija jau ilgstoši virzās veselības aprūpes digitalizācijas virzienā, tomēr digitālo risinājumu ieviešana veselības aprūpes jomā Latvijā noritējusi pārāk lēni un nozarē nav notikušas tādas pārmaiņas, kas spētu nozares profesionāļus laikus sagatavot digitālās pārveides nestajām pārmaiņām.
Savukārt Eiropas Komisija kā vienu no prioritātēm izvirzījusi digitālo prasmju un kompetenču attīstīšanu digitālās pārveides īstenošanai, vienlaikus norādot, ka dziļā digitālā kompetence ir nepieciešama arī veselības sektora profesijās.
Piemēram, ārstiem, kuri analizē slimību izplatības tendences, esot nepieciešama gan medicīniskā, gan dažādas padziļinātas digitālās kompetences. Veselības nozares digitalizēšanai plānots izmantot arī ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļus, taču digitālajiem jautājumiem plānots tērēt mazāk nekā 10% no visa nozarei piešķirtā finansējuma.
Jāuzlabo genoma datu infrastruktūra
Ko tad ANM ietvaros plānots digitalizēt veselības nozarē? Veselības ministrijas pārstāve Sintija Gulbe izdalīja trīs galvenos nozares digitalizācijas projektus, kas vienlaikus ir daļa no kopējās veselības nozares digitalizācijas stratēģijas.
Pirmkārt, taps mūsdienu prasībām atbilstoša ārstniecības iestāžu vienotā informācijas sistēma.
“Esošā situācija, kad liela daļa datu netiek uzglabāti strukturētā formātā un nav digitāli, rada papildu administratīvo slogu un ievērojami ierobežo datu izmantošanu gan pētniecībā, gan veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes pilnveidošanā, gan arī statistikas sagatavošanā. Izveidojot modulāru un mērogojamu stacionāro ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu, kā arī padarot veselības aprūpes datus elektroniskus un strukturētus, šīs problēmas tiks risinātas,” pārliecināta ir Gulbe.
Otrkārt, gaidāma nozares datu analīzes risinājumu attīstīšana, lai pilnveidotu nozares datu analīzes iespējas veselības aprūpes pieejamības, kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Savukārt treškārt, tiks izveidots nacionālās IKT infrastruktūras un datu apstrādes ietvars.
Tas nepieciešams, lai nodrošinātu drošu piekļuvi genoma references datiem, kuri savukārt nepieciešami, lai izveidotu reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju references genoma datu kolekciju, ko varētu izmantot gan ārstniecībā, gan pētniecībā Latvijas un Eiropas Savienības ietvaros – tādējādi varētu nodrošināt ārstēšanas optimizāciju un slimību novēršanu. Tas Latvijai beidzot ļautu iekļauties Eiropas viena miljona genoma infrastruktūrā.
“Genomu secības un veselības datu sasaistīšana palīdzēs ārstiem prognozēt, novērst, diagnosticēt slimības un labāk ārstēt pacientus, pamatojoties uz viņu individuālajām genoma īpašībām.
Aizvien vairāk cilvēku varēs gūt labumu no datu koplietošanas un ārstu piekļuves daudzajām saistītajām genoma datubāzēm. Galvenie ieguvumi plānoti četrās slimību jomās – retajās slimībās, vēža gadījumos, bieži sastopamajās hroniskajās slimībās un to terapijā, kā arī infekcijas slimībās,” sacīja Gulbe.
Skaidrojot sīkāk, viņa norādīja, ka reto slimību diagnostikā genoma references dati palīdzēs precizēt slimību izraisošās mutācijas jau esošajā diagnostikas modelī. Vēža diagnostikā references dati jau šobrīd palīdz noskaidrot somatiskās vēiz izraisošās mutācijas, kas aizvien vairāk ir pamatā mērķētām vēža terapijām.
Lielākie efekti – hronisko slimību ārstēšanā
Vislielākais potenciāls genoma references izmantošanai gan esot saistībā ar hroniskajām slimībām, jo tās Latvijai rada vislielāko ekonomisko slogu.
Šajā gadījumā genoma reference kombinācijā ar salīdzinoši lētu genotipēšanas testu lielākai cilvēku daļai dos iespēju daudz precīzāk noskaidrot individuālos slimību riskus, kā arī noteikt medikamentu lietošanas efektivitāti.
Tas dos iespēju optimizēt daudzu slimību skrīninga procedūras, laikus atklāt vai pat novērst tādas slimības kā vēzi, diabētu un sirds un asinsvadu slimības.
Arī infekcijas slimībām šāda pieeja palīdzēs noskaidrot augsta riska grupas, kas pakļautas lielākam saslimšanas vai komplikāciju riskam.
Arī veselības nozarei jāstrādā “mākonī”
Vai plānotie projekti uzlabos situāciju ekspertu norādītajos problēmu zaros? Daļēji. Tehnoloģiju kompānijas “Microsoft” veselības aprūpes produktu direktore Rutija Kaidare “Latvijas Avīzei” sacīja, ka, domājot par nākotni, jāizceļ trīs jomas, kurās tehnoloģijas jau tagad sniedz pievienoto vērtību.
Tā ir sadarbība starp dažādām mediķu un veselības aprūpes speciālistu komandām, pacientu iesaistes uzlabošana, kā arī efektīvāka veselības un klīnisko datu izmantošana.
“Sadarbības paplašināšanā liela nozīme ir attālinātām darbībām jeb telemedicīnai. Pacienti jau tagad var saņemt virtuālas konsultācijas un ambulatoros pakalpojumus, savukārt mediķi attālināti var izdarīt arī manipulācijas slimnīcās, tostarp intensīvajā terapijā,” sacīja Kaidare.
Kā piemēru viņa minēja “Regina Maria” veselības aprūpes tīklu Rumānijā, kas pērn Rumānijā atvēra virtuālo klīniku, lai atvieglotu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei un padarītu medicīnas pakalpojumus vēl pieejamākus.
Rezultātā telemedicīnas dienests pirmo septiņu darbības mēnešu laikā sniedza vairāk nekā 130 000 virtuālo konsultāciju.
Būtībā uzņēmums radījis jaunu veselības aprūpes sistēmu pacientiem attālos reģionos vai ārzemēs, sniedzot iespēju saņemt ārstu un ekspertu aprūpi neatkarīgi no atrašanās vietas.
Kā vēl vienu lielu nākamo gadu izaicinājumu Kaidare minēja drošu datu apmaiņu un privātumu. Viens no labākajiem risinājumiem būtu profesionālas, nozarei īpaši piemērotas mākoņtehnoloģijas, kas ļautu datus ne tikai droši uzglabāt, bet arī analizēt un atvērt piekļuvi dažādiem speciālistiem.
Piemērs šajā ziņā – Helsinku un Ūsimā slimnīcu rajons (Somijas pašvaldību kopīga iestāde, kas apvieno vairākas slimnīcas un vairāk nekā 20 tūkstošus speciālistu) izmanto “Microsoft” mākoņrisinājumus, lai izveidotu virtuālo slimnīcu, kas nodrošina digitālos veselības pakalpojumus, tostarp arī retu slimību ārstēšanai, sniedzot attālinātus veselības pakalpojumus kopā ar tradicionālāku medicīnisko aprūpi.
Šāda hibrīdā pieeja uzlabo piekļuvi medicīnas speciālistiem, palielina efektivitāti, ļaujot veselības aprūpes speciālistiem ārstēt vairāk pacientu ar tiem pašiem resursiem, samazina medicīnisko pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas izmaksas un nodrošina kvalitatīvāku, uz klientu orientētu aprūpi cilvēkiem visā Somijā, tostarp attālākos reģionos.
Digitalizācija taupa naudu
Būtiski saprast, ka digitalizācijai ir liela iespēja krasi samazināt visas nozares izmaksas. Piemēram, vadības konsultāciju uzņēmuma “McKinsey” pētījumā norādīts, ka Austrijas veselības aprūpes sistēmas digitalizācija varētu ļaut ietaupīt līdz 4,7 miljoniem eiro.
Savukārt Šveicē un Vācijā, ieviešot 26 dažādas ar veselības nozari saistītas tehnoloģijas, visas iesaistītās puses – pacienti, slimnīcas, valsts u. c. – varētu ietaupīt attiecīgi pat 7,6 un 34 miljardus eiro.
“Bertelsmann Stiftung” izstrādātajā Digitālajā veselības indeksā, piemēram, Šveice ieņem tikai 14. vietu no 17 apskatītajām Eiropas valstīm.
Diemžēl par potenciālo digitālizācijas nesto ietaupījumu līdzīgi pētījumi par Latviju nav atrodami, bet Veselības ministrijas pārstāve Sintija Gulbe norādīja, ka, īstenojot trīs minētos digitalizācijas projektus, būs iespēja ietaupīt līdzekļus gan no augstāka slimību prognozēšanas līmeņa, gan no agrākas slimību diagnosticēšanas, gan no īpašas terapijas pielāgošanas katram cilvēkam.
“Digitālās tehnoloģijas ir svarīgs instruments, kas īstermiņā ļauj mazināt pārslodzi, bet ilgtermiņā – radīt efektīvāku veselības aprūpes sistēmu, ļaujot mediķiem fokusēties uz svarīgāko – pacientiem un dzīvību glābšanu. Tas ir ļoti svarīgi arī Latvijai. Mums pašlaik ir unikāla iespēja pārņemt Eiropā aprobētus veselības aprūpes digitālos risinājumus, kas ļaus pamazām izveidot modernu veselības aprūpi, vienlaikus atslogojot ārstus no birokrātiskām procedūrām un racionalizējot tās ar tehnoloģijām,” pārliecināta ir Kaidare no “Microsoft”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
