Laiks apčubināt istabas augus! Dārznieces padomi 0
Pavasarī jāapčubina ne tikai tomātu, gurķu un citu kultūru stādiņi uz palodzes, siltumnīcā un dārzā. Vairāk rūpju jāvelta arī istabas augiem. Kas ar tiem šajā laikā darāms, stāsta Latvijas Universitātes Botāniskā dārza tropu mājas dārzniece INGŪNA GUDRUPA.
Pirmais darbiņš, kas jāpaveic, tiklīdz sāk spīdēt saulīte, – jānomazgā loga rūtis, lai augs var saņemt pietiekami daudz gaismas.
Lapām ar mitru drānu regulāri jānoslauka putekļi, arī tad augs spēs labāk uztvert gaismu.
Augus, kas pa ziemu izstīdzējuši, apgriež, veidojot glītu vainaga formu. Izgriež arī vājākos dzinumus.
Kaktusus un sukulentus novieto saulītē tuvāk logam. Ja sukulenti – sedumi, krasuliņas u. c. – izstīdzējuši vai pārauguši, tos apgriež. Smukās galotnītes iesprauž atpakaļ augsnē. Drīz tās iesakņosies un atkal izveidos skaistu kompozīciju.
Jāpārstāda istabas puķes, kurām vecais podiņš kļuvis par šauru. Par to liecina mazās saknītes, kas izspraukušās pa caurumu ūdens novadei poda apakšā. Lielajiem augiem, kam pods vēl nav par mazu, var nomainīt tikai augsnes virskārtu.
Ziemā, kad daudziem augiem ir piespiedu miera periods, tos parasti nemēslo vai mēslo tikai reizi mēnesī, bet martā, aprīlī un maijā istabas augus jāsāk mēslot biežāk – katru nedēļu vai divas reizes mēnesī. Tas atkal atkarīgs no auga augšanas intensitātes un prasībām.
Mēslojumu izvēlas atkarībā no tā, vai istabas augs ir ziedošs vai arī priecē tikai ar zaļu lapu rotu. Pavasarī aktīvas augšanas periodā augiem labāk derēs mēslojums, kurā vairāk slāpekļa (N).
Ja augs pārstādīts, mēslot to sāk tikai pēc divām nedēļām, kad tas ieaudzis.
Ja kaktuss pavasarī pārstādīts svaigā šiem augiem paredzētā augsnē, papildus to var vairs nemēslot, jo visas vajadzīgās barības vielas tas saņems no augsnes.
Mārtiņrozes un fuksijas, kas rudenī pēc noziedēšanas novietotas verandā vai citā vēsā telpā un miera periodā labi pieskatītas, pavasarī novieto gaišākā vietā. Vecos dzinumus saīsina vai izgriež, augu pārstāda barības vielām bagātā augsnē. Ja mārtiņrožu cers biezi saaudzis, augu sadala.
Lai nodrošinātu gaisa mitrumu telpā, puķes apsmidzina ar pulverizatoru. Otrs variants – podus var novietot uz paliktņa, kurā iepildīts ūdens. Tikai jāpatur prātā, ka auga saknes nedrīkst atrasties ūdenī, tāpēc paliktņa vidū saliek akmentiņus vai otrādi apgāztu podiņu, un augu novieto uz tā. Ja telpu platība atļauj un augu daudz, ieteicams iegādāties istabas strūklaciņu.
Kad termometra stabiņš naktīs vairs nenoslīdēs zem nulles vai būs tuvu nullei, privātmāju īpašnieki savas istabas puķes varēs iznest dārzā vai pagalmā, daudzdzīvokļu mājās mītošie – novietot vaļējā lodžijā vai balkonā.
Dārzā vai pagalmā istabas augus labāk iznest mākoņainā, nevis karstā dienā. Sākumā tos novieto ēnainā vietā un tikai pēc tam, kad augi apraduši ar āra vidi, var pamazām pārvietot saulainākā vietā. Zaļlapainos istabas augus tomēr labāk turēt vieglā noēnojumā, kur spīd tikai rīta saule vai vēlie vakara saules stari. Galvenais, lai tos necepina karstā pusdienu saule un nepluina stiprs vējš.
Ja laika prognoze sola, ka naktī kļūs vēsāks, ārā iznestos istabas augus var apsegt ar agrotīklu vienā vai divās kārtās, turklāt tas noteikti jānostiprina, lai vējš neatpūš vaļā kādu stūri.
Ja gaidāma kārtīga salna, jutīgākie istabas augi noteikti jāienes atpakaļ telpā.
Slēgto balkonu un lodžiju īpašniekiem jāizvērtē, kurā debess pusē telpa atrodas. Ja dienvidu pusē, jāpatur prātā, ka slēgtās lodžijas un balkoni mēdz stipri sakarst, bet ne visiem augiem karstums patīk. Turklāt jāņem vērā, ka ziemā augi ir saņēmuši maz saules gaismas. Ja tos pēkšņi iznes tveicē, saule var apdedzināt lapas. Šādas telpas ir labi jāvēdina.
Pirms istabas augus pārvietojat uz slēgtu balkonu vai lodžiju, ierīkojiet žalūzijas vai piekariet plānu aizkaru, kas augus pasargās no spožas saules.
Ja ar savu skaisto augu gribat padalīties ar draudzeni vai kaimiņieni, atcerieties – pavasaris ir īstais laiks, kad pavairot augus. Pirms stādīšanas zariņu turēt traukā ar ūdeni dārzniece Ingūna neiesaka, jo, šādi izdzītas, auga saknītes mēdz būt ļoti vāras.
Spraudeni iesprauž podiņā iebērtā viegli mitrā kūdrā, kas sajaukta ar granti vai perlītu. Tie labi sakņojas arī sfagnu sūnā. Spraužot sukulentus, augsnes virskārtai uzsijā plānu kārtiņu grants. Jāpatur prātā, ka šie augi ir jutīgi pret pārlieku mitrumu.
Lai spraudenim veidotos tīkams mikroklimats – paaugstināts gaisa mitrums un siltums, podiņu ar spraudeni ievieto caurspīdīgā plastmasas maisiņā un katru dienu vēro, kā augam klājas. Ja maisiņš stipri norasojis, to uz brīdi atver, lai pavēdinās.
