NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs
Foto: Francisco_Seco/REUTERS/SCANPIX

Laikraksts: NATO maina aizsardzības stratēģiju – uzreiz būšot gatava aizstāvēt “katru collu” savas teritorijas 46

Reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā un tur pastrādātajiem kara noziegumiem, NATO pieņēmusi lēmumu mainīt savu aizsardzības koncepciju, un tagad ir gatava aizstāvēt “katru collu” savas teritorijas no pirmās uzbrukuma dienas, pirmdien vēsta laikraksts “The New York Times”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Kokteilis
Kuras dāvanas īpaši nes laimi un labklājību? 4 padomi labām dāvanām
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Lasīt citas ziņas

Avīze norāda, ka iepriekš NATO stratēģija balstījās iespējamā pretinieka atturēšanā, draudot tam ar atmaksu. Tajā pašā laikā Alianse pieļāva iespēju, ka dalībvalstu teritorija tiek īslaicīgi okupēta, kamēr sabiedroto spēki nesniegs palīdzību.

Tagad NATO pāriet uz stratēģiju, kas paredz “nepieļaujošu atturēšanu”. Cita starpā tā izpaudīsies kā karaspēka skaitliskā palielināšana pie alianses austrumu robežas, norāda laikraksts.
CITI ŠOBRĪD LASA

Alianse arī plāno savu klātbūtni padarīt redzamāku, raksta izdevums. Kā izteikusies NATO ģenerālsekretāra bijusī palīdze Kamila Granda, aliansē vairs netiek diskutēts par to, kā neizsaukt Maskavas satraukumu ar “pārmērīgu” karaspēka koncentrēšanu pie Krievijas robežām. Tagad tiek spriests par to, cik karaspēka tur vajadzīgs, lai atvairītu iespējamo uzbrukumu.

Saskaņā ar “The New York Times” rīcībā esošo informāciju lielāki NATO spēki tiks nodoti tiešā Eiropā izvietotā ASV kontingenta komandiera ģenerāļa Kristofera Kavoli pakļautībā.

Kāds anonīms avots NATO izteicies, ka tieši Kavoli tikusi uzticēta ASV un sabiedroto militāro plānu saskaņošana.

Saskaņā ar avota teikto tagad alianses dalībvalstis pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām skaidri zināšot, ko tieši NATO darīs kara gadījumā un kas darāms tām pašām.

Pirmās mainīt NATO aizsardzības koncepciju pieprasīja Baltijas valstis, jo tā pieļāva šo dalībvalstu īslaicīgu okupāciju, atbrīvošanai sekojot tikai pēc trim mēnešiem.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa savulaik norādīja, ka tik ilga krievu okupācija var novest pie jebkuras Baltijas valsts pilnīgas iznīcināšanas.

Līdzīgi līdzšinējo alianses stratēģiju tika novērtējis arī Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless. Cita starpā viņš norādīja, ka uzbrukuma gadījumā NATO “nebūs 60 dienu, lai nosūtītu tankus uz Igauniju, jo līdz tam laikam Igaunijas vairs nebūs”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.