Laikraksts: ASV un NATO piedāvājušas Krievijai uzticības veidošanas soļus 88
Vašingtona un tās NATO sabiedrotie piedāvājuši Maskavai bruņojuma kontroles un uzticības veidošanas pasākumus, lai mazinātu spriedzi ap Ukrainu, liecina trešdien Spānijas laikrakstā “El Pais” publicētie dokumenti.
Priekšlikumos, kas izklāstīti NATO un ASV atbildēs uz Krievijas prasībām, apliecināta stingra nostāja, ka Ukrainai un jebkurai citai suverenai valstij ir tiesības kandidēt uz uzņemšanu NATO.
ASV atbildē, kas publicēta laikraksta tīmekļa vietnē, rosinātas “Savienoto Valstu un Krievijas abpusējas saistības atturēties no uzbrukuma no zemes palaižamu raķešu sistēmu un pastāvīgi spēku ar kaujas misiju izvietošanas Ukrainas teritorijā”.
ASV un NATO dokumentos Krievija mudināta atjaunot diplomātiskās saites ar aliansi, kā arī atjaunot un atkārtoti risināt sarunas par kodolraķešu kontroles līgumiem ar ASV.
Maskava mudināta no jauna iesaistīties NATO-Krievijas Padomē – diplomātiskajā struktūrā, kas “piedāvā dialogu un partnerību konflikta un neuzticības vietā”.
NATO amatpersona atteicās apstiprināt teksta autentiskumu, norādot, ka “mēs nekomentējam, kā tiek apgalvots, nopludinātus materiālus”.
Rietumu sabiedrotie noraidījuši aicinājumus slēgt NATO durvis, bet nopludinātajās vēstulēs pausts aicinājums rīkot “saturīgas bruņojuma kontroles jomas diskusijas un dialogu ar Krieviju par abpusēju caurredzamību un uzticības veidošanas pasākumiem”.
“Nevienam citam partnerim nav piedāvātas šīm pielīdzināmas attiecības vai līdzīgi institucionālie ietvari,” sabiedrotie norādīja par NATO-Krievijas Padomi vēstulē, kas publicēta “El Pais”.
“Tomēr Krievija ir pārkāpusi uzticību, kas ir mūsu sadarbības pamatā, un metusi izaicinājumu globālajai un eiroatlantiskajai drošības arhitektūrai,” teikts vēstulē.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”.
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
