Laikmetīgas (mākslas) trekno gadu rēķins par pusmiljonu 7
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta lietā par Laikmetīgās mākslas muzeja projektu daļēji apmierinājusi SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” (JAU) prasību pret valsti Kultūras ministrijas (KM) personā, piedzenot no tās kopumā 652 335,71 eiro. Abas puses sola, ka lēmumu un savu tālāko rīcību komentēs tikai pēc tam, kad būs iepazinušās ar pilno tiesas spriedumu. Tas būs pieejams 20. decembrī. Pēc tam triju nedēļu laikā spriedumu varēs pārsūdzēt.
KM sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Lita Kokale norādīja, ka šobrīd KM nav zināma apelācijas instances sprieduma motīvu daļa un attiecīgi argumentācija, taču “ministrija rūpīgi izvērtēs pilno spriedumu, lai izmantotu ikvienu iespēju lēmumu pārsūdzēt un minētos valsts budžeta līdzekļus saglabāt”.
Risks, ka nodokļu maksātājiem būs jāsedz izdevumi, ja netiks uzcelts Aigara Kalvīša valdības laikā iecerētais Laikmetīgās mākslas muzejs, pirms desmit gadiem apzināti ierakstīts līgumā starp Kultūras ministriju pārstāvošo valsts aģentūru “Jaunie Trīs brāļi” (“J3B”) un SIA “JAU”, pamatojot to ar vēlmi nodrošināties, lai nākamā valdība nevarētu pārtraukt muzeja būvniecību.
SIA “JAU” 2001. gadā kopīgi nodibināja Rīgas brīvostas valde un Aināra Šlesera un Viestura Koziola biznesa partneri no “Varner Gruppen”, bet šobrīd uzņēmums, pēc TV3 rīcībā esošām ziņām, pieder ekspolitiķu Andra Šķēles un A. Šlesera ģimenēm, tāpat uzņēmumā esot iesaistīts ar Aivaru Lembergu saistītais uzņēmējs Ivars Sormulis. Tieši SIA “JAU” pieder ēka Andrejostas ielā 8b, kuru bija plānots pārbūvēt atbilstoši muzeja vajadzībām.
SIA “JAU” prasību iesniedza tiesā 2010. gada 7. septembrī, prasot izdevumu piedziņu 749 727,59 eiro apmērā. Savukārt KM Latgales apgabaltiesā 2014. gada 7. jūlijā cēla pretprasību, lūdzot atzīt par spēkā neesošu no tās noslēgšanas dienas papildu vienošanos starp “J3B” un SIA “JAU”. Izskatot lietu pirmajā instancē, Latgales apgabaltiesa 2014. gada 9. oktobrī prasību un pretprasību noraidīja pilnīgi.
Tā laika kultūras ministri un “J3B” dibināšanas iniciatori Helēnu Demakovu divu dienu laikā sazvanīt tā arī neizdevās. Savukārt toreizējais KM valsts sekretārs Daniels Pavļuts norādīja, ka nav bijis saistīts ar līgumiem starp SIA “JAU” un “J3B”, ko apliecinot arī fakts, ka viņš ne reizi nav aicināts uz tiesas sēdēm. Savukārt “J3B” direktors Zigurds Magone pirms pieciem gadiem miris. Tādējādi atliek gaidīt 20. decembri, pēc kura, cerams, procesā iesaistītās puses būs gatavas izteikties konkrētāk.
Notikumu hronika
* 1.12.2004. KM un Rīgas domes (RD) izveidotā koordinācijas komisija (tobrīd kultūras ministre ir Helēna Demakova, bet RD vada Guntis Bojārs) pieņem lēmumu, ka akustiskā koncertzāle Rīgā tiks būvēta uz AB dambja, bet Laikmetīgās mākslas muzejs (LMM) – Andrejsalā, pārbūvējot šim mērķim bijušās termoelektrocentrāles ēku.
* 15.06.2004. KM noslēdz vienošanos ar RD par to, ka dome piesaistīs līdz 20% LMM būvniecības izmaksu. Tiek nodibināta “J3B”, kurai uzdod risināt ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas akustiskās koncertzāles un LMM celtniecību saistītos jautājumus.
* 11.01.2006. KM iesniedz valdībā informatīvo ziņojumu par Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanu Andrejsalā, lēšot tā būvniecības izmaksas Ls 19 000 000 (ap 27 034 564 eiro) apmērā.
* 26.05.2006. SIA “JAU” noslēdz līgumu ar Remu Kolhāsu par LMM metu projekta izstrādi; autoratlīdzība summa tiek minēta Ls 700 000 (ap 996 010 eiro) apmērā.
* 14.07.2006. Izstrādāta koncepcija Andrejsalas attīstībai, paredzot LMM kā teritorijas centrālo elementu.
* 26.11.2006. SIA “JAU” un “J3B” noslēdz vienošanos, kas paredz publiskās un privātās partnerības pamatprincipus LMM projekta īstenošanā, saskaņošanu līdz 2009. gada 30. aprīlim un līguma slēgšanu līdz 2009. gada 31. jūlijam.
* 1.07.2009. Tiek reorganizēta valsts aģentūra “Jaunie Trīs brāļi”, nododot tās funkcijas KM.
* 15.03.2012. Notiek pirmā tiesas sēde strīdā starp SIA “JAU” un KM.
