Laikmetīgais Nacionālais teātris 0
Latvijas Nacionālais teātris vienmēr ir bijis un būs izcilu personību teātris. Alfreds Amtmanis-Briedītis, Anta Klints, Lilija Ērika, Jānis Osis, Jānis Lejiņš, Ludmila Špīlberga – pamatlicēji! Astrīda Kairiša, Uldis Dumpis, Ģirts Jakovļevs, Lāsma Kugrēna, Jānis Skanis, Lolita Cauka, Māra Zemdega, Dita Lūriņa, Juris Lisners, Dace Bonāte un daudzi citi – “tagadnes zieds”! Tomēr vienmēr laika ritumā – arī spožs ansamblis, kas spēj veikt patiesi lielus uzdevumus un radīt mākslinieciski iespaidīgus iestudējumus. Šoreiz attēlos akcentēšu trīs dažādos teātra vēstures posmos radušās izrādes.
Divdesmito, trīsdesmito gadu kontekstā liela nozīme bija latviešu dramaturgu lugu uzvedumiem, un, kā 1935. gadā atzina teātra direktors Artūrs Bērziņš, tad visvairāk iestudētā (17 lugas) un visvairāk skatītājus pulcinošā autore bija Anna Brigadere. Drāmas, komēdijas un pasaku lugas. 1927. gada A. Amtmaņa-Briedīša “Lolitas brīnumputna” inscenējums ar Jāņa Kugas dekorācijām bija māksliniecisks brīnums.
Pēc Otrā pasaules kara viens no monumentālākajiem bija A. Upīša romāna “Zaļā zeme” iestudējums A. Amtmaņa-Briedīša režijā ar Jāni Osi Brīviņu Vanaga lomā. Kā atzina vairāki izrādes aculiecinieki, tajā katrs vārds, katra darbība bija kā “akmenī cirsta”.
1969. gadā Alfrēds Jaunušans iestudēja T. Viljamsa “Ilgu tramvaju”, kas kļuva par vienu no leģendārākajām gadsimta otrās puses izrādēm Latvijas teātru kopainā. To nodrošināja viss ansamblis, Gunāra Zemgala scenogrāfija, bet, protams, arī aktrise Antra Liedskalniņa, kuras smalki psiholoģiskais, niansēm bagātais lomas traktējums saistīja skatītājus vairāk nekā desmit gadus.
Divdesmit pirmais gadsimts nostiprina Nacionālā teātra vārdu, tas ir Latvijas lepnums un, atļaušos apgalvot, visdaudzpusīgākais un mākslinieciski stabilākais teātris. Pateicoties režisoriem Edmundam Freibergam, Mihailam Kublinskim, Elmāram Seņkovam, Valteram Sīlim, Inārai Sluckai, Viesturam Kairišam, Indrai Rogai, Kirilam Serebriņņikovam un daudziem citiem, arī jaunākās paaudzes aktieriem, scenogrāfiem, komponistiem, visu teātra dienestu pašaizliedzīgam darbam, stabilai un radoši administratīvai ilggadējā direktora Ojāra Rubeņa vadībai, Latvijas Nacionālais teātris brīvi un atraisīti veido laikmetīgas skatuves mākslas telpu.
