Laikmetīgā māksla – šobrīd mecenātu rokās 0
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) durvis vērusi jauna izstāde “Tests”, skatītājiem vērtēšanai nododot darbus no topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas. Izstādes kuratores Helēna Demakova un Astrīda Rogule atlasījušas vairāk nekā 50 mākslas darbus, kas aptver piecu gadu desmitu mākslas parādības no pagājušā gadsimta 60. gadiem līdz 21. gadsimta sākumam.
Tiem, kas šo laiku pieredzējuši, izstāde būs iespēja atcerēties, bet gados jaunākam apmeklētājam hronoloģiski vecāko darbu autoru – mākslinieku Māras Brašmanes, Gvido Kajona un Andreja Granta – veikumi var izvērsties par īstu saprašanas “testu”, jo padomju laika konteksts jaunākajām paaudzēm šodien pagaisis tāpat kā demontētais Tehniskās universitātes piebūves jumts, uz kura dejā laižas Māras Brašmanes 1965. gadā uzņemtās izstādes fotogrāfijas “Deja” varoņi. Arī mākslinieka Viļņa Zābera sietspiedes darbi – “Tests horizontāļu identificēšanai”, kas kalpojuši par iedvesmu arī izrādes nosaukumam, komentē padomju mākslas kanonu.
“Testa” mājiens muzeja cēlājiem
Šobrīd Latvijas laikmetīgās mākslas darbi atrodami gandrīz vienīgi privātās kolekcijās, laiku pa laikam tos nopērk kāds ārvalstu muzejs vai galerija. Visrūpīgāk atlasītais un mākslas zinātnieku izvērtētais krājums, kas pēc ieceres nākotnē veidos Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas kodolu, pērn nodots LNMM pārraudzībā. Gandrīz septiņu gadu laikā šai kolekcijai pēc padomdevēju – ekspertu komisijas – ieteikuma iegādāti un dāvināti kopumā 65 Latvijas un ārvalstu mākslinieku 242 darbi.
“Ņemot vērā, ka finansējums nav vienmērīgs, šāds apjoms uzskatāms par normālu,” komentē laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule. “Turklāt kvalitātes latiņa ir ļoti augsta. Cenšamies piedāvāt komisijai tādus darbus, kas raksturīgi konkrētam māksliniekam, manifestē noteiktu laika posmu, tādus, kas jau rīt būtu gatavi nonākt ekspozīcijā.”
Ekspertu komisijā darbojas labākie profesionāļi, tostarp Viļņas Mākslas akadēmijas labākā laikmetīgās mākslas speciāliste Raminta Jurinaite, KUMU muzeja vadītāja Sirje Helme, Austrijas Austrumeiropas mākslas speciālists Norberts Vēbers, Maskavas Nacionālā laikmetīgās mākslas centra vadītājs Leonīds Bažanovs, Māra Lāce un citi latviešu speciālisti. Starptautiskā ekspertu komisija strādā bez atlīdzības, pulcējoties divreiz gadā un diskutējot par jaunu darbu iegādi.
Līdz šim atsevišķi laikmetīgās mākslas kolekcijas darbi bijuši skatāmi laikmetīgās mākslas centrā “kim?”, iekļauti dažādās izstādēs. Vairāk laimējies mākslas baudītājiem ārpus Latvijas, jo daļa tika izstādīti aizvadītajā vasarā Bornholmā, bet 2007. gadā notika izstāde Eiropas Centrālajā bankā Frankfurtē, savukārt nākamgad izstāde “Tests” ceļos gan uz Maskavu, Krievijas Valsts laikmetīgās mākslas centru, gan uz Tallinas KUMU mākslas muzeju.
“Izstādē pārstāvētā mākslinieku kompānija ir lieliska – darbi ir ļoti interesanti, parāda visu krājuma daudzveidību,” stāsta A. Rogule. “Diemžēl skaidrs, ka pašreizējā muzeja zāle nav domāta lielformāta objektiem. Tas, protams, tikai parāda, cik ļoti vajadzīgs kārtīgs muzejs, kur to visu parādīt, un šī izstāde ir labs piliens cerību jūrā. Man žēl jauniešu, kas aug valstī, kuras nacionālajā muzejā jaunākais mākslas darbs datēts ar 1945. gadu.”
Gaida savu kārtu
Topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma darbu iegādei kopš 2008. gada izlietoti gandrīz 618 tūkstoši latu. Tās izveidei piesaistīta gan valsts dotācija, gan Eiropas finanšu zonas Norvēģijas instrumenta daļa – nauda, ko Norvēģijas valdība ieskaita nevis tieši ES budžetā, bet jaunajām dalībvalstīm, kas to sadala pēc saviem ieskatiem, – gan ekspertu komisijas apstiprināti dāvinājumi, kā arī ABLV bankas daļa, kuru banka nodos glabāšanā valstij, līdzko tiks uzbūvēts jaunais muzejs. Tiesa, pašlaik krājuma papildināšana atkarīga vien no privātiem mecenātiem.
“Pērn bija tukšs gads, kad valsts neiegādājās nevienu jaunu darbu, dažus savai kolekcijai iegādājās ABLV banka, daži saņemti kā dāvinājumi, taču virkne darbu gaida savu kārtu,” saka A. Rogule.
Savukārt kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Iluta Bērziņa skaidro, ka Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecība ministrijas dienaskārtībā pašlaik esot tikai “principā”, tomēr reāli risinājumi šogad netikšot meklēti.
Kamēr nīderlandiešu arhitekta Rema Kolhāza mākslas muzeja celtne dzīvo vien rasējumos un vīzijās virtuālā Andrejsalā (šovasar tie gan būs maketa veidā aplūkojami Cēsu Mākslas festivālā), tikmēr mākslas darbi, kārtīgi sasaiņoti, gaida savu nākamo iznācienu. Vēl viena krājuma izstāde gaidāma jau šovasar – izstāžu zālē “Arsenāls”.
Uzziņa
Izstāde “Tests” LNMM Baltajā zālē aplūkojama līdz 27. maijam.
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma finansējums 2008. – 2011. g.
| Summa (Ls) | |
| Latvijas Republikas Kultūras ministrija | 110 203 (2008. g. – Ls 25 000, 2009. g. – 77 683, 2010. g. – 7520, 2011. g. – 0) |
| Aizkraukles banka AB.LV | 166 479,90 |
Dāvinājumi (Tatjana Bēma, Imants Lancmanis, Anna Viņķele, Atis Ieviņš, Irēna Bužinska, Cēsu Pils ģildes fonds |
130 000 |
Viedoklis
Leonards Laganovskis, mākslinieks: “Izstāde ir milzīgs solis uz priekšu mūsu tēlotājmākslas un vispār kultūras dzīvē. Līdzi gan nāk liela nožēla par to, ka mums nav mūsdienu mākslas muzeja. Visām mūsu galerijām būtu jāpiešķir ordeņi, jo tās dara milzīgu kultūras darbu, riskēdamas ar savu naudu.”
Imants Lancmanis, mākslinieks: “Var būt, ka aizkavēšanās, atbīdot Laikmetīgās mākslas muzeja celšanu, savā ziņā pat ir laba. Ja muzeju atvērtu uzreiz, to nevarētu aizpildīt. Tagad ir iespējas kolekcijas papildināt un darīt to mērķtiecīgi, būtu labi, ja šis muzejs rādītu kopskatu, panorāmu, kas ir Latvijas jaunāko laiku māksla. Manuprāt, šis mazumiņš, kas savākts, ir ļoti labs un rāda zināmu šķērsgriezumu tam, kāda bijusi Latvijas māksla pēdējos gadu desmitos. Diemžēl rādās, Latvijā ar pašcieņu nav labi, jo mākslu neuztver kā nacionālu lietu. Ja mums ir nacionāls mākslas muzejs, kurā ir klasika, tāpat ir jābūt otrai pusei – tas ir pilnīgi dabiski.”
