Laiki mainījušies. Saruna ar Mārci Bendiku 12
“Latvijas Avīzes” redakcijā viesojas politisko notikumu vērotājs MĀRCIS BENDIKS. Kā zinātājs viņš paver priekškaru uz mūsu banku sistēmas nākotni – visiem izdzīvošanas vārdā būšot jāpārkārtojas. Savukārt rudenī gaidāmās 13. Saeimas vēlēšanas Bendiks vērtē – kā parasti, vecie negribēs atdot krēslus, jaunie viņus stipri gribēs izgrūst, un vienīgais novatorisms, ka cīniņā plaši tiks izmantotas mūsdienu tehnoloģijas.
Sākumā par finanšu lietām. Bija stabila “ABLV Banka”, plaukstošs uzņēmums, nodokļu maksātājs un darba devējs, turklāt nodarbojās ar mecenātismu. Taču ar vienu stipru papīru no ASV, apvainojot banku starpniecībā naudas atmazgāšanā, divās nedēļās biznesu nogrāva. Latvijas valdība tempā pieņēma lēmumus komercbanku sistēmai liegt sniegt pakalpojumus čaulas kompānijām un nerezidentu naudas ieguldījumu īpatsvaru mazināt līdz pieciem procentiem. Laiks negaida, pasākumus pēc amerikāņu instrukcijām vajagot īstenot zibensātri.
M. Bendiks: Taisnība. Šoreiz nav pieklājīgas aizplīvurotības, ka noticis kas cits kā Amerikas uzstādījumu izpildīšana.
…bezierunu!
Gandrīz bezierunu. Sākotnēji valdība situāciju neaptvēra līdz galam. Finanšu ministre sauca vēlamo nerezidentu līdzekļu īpatsvaru 20%, pēc tam FKTK priekšnieks prasīja 5%… Jautājums nav tik daudz finansiāls, cik politisks. Ar naudas lietām “ABLV” tiešām bija banka labā kārtībā. Kaut arī ārzemju šeit uz pieprasījumu ieguldītā nauda ir ļoti kustīga, maz ticams, ka, reaģējot uz “ABLV” darbības apturēšanu, celsies domino efekts ar nelabvēlīgām sekām citām bankām. Taču zināmas grūtības var gan būt. Politiski – mūsu banku sistēma bija labi izstrādāts transportēšanas mehānisms, apkalpojot naudas plūsmas, toskait, no Krievijas, Ķīnas, iespējams, Ziemeļkorejas. ASV un Ziemeļkorejas attiecības, maigi sakot, ir saspīlētas, un amerikāņi ir spējīgi ļoti stipri uzspiest. Ar kuģu blokādi, ekonomiskām sankcijām. Iespējams, viņi vēroja caurumus, pa kuriem korejieši dabūja elpot un varbūt kādā trešajā, piektajā pakāpē fiksēja Rīgas kredītiestāžu starpniecību aizdomīgos darījumos. Pētīja tālāk – kuras bankas sodītas par noteikumu neievērošanu, kuras nav. Kāpēc šie nav dabūjuši žagarus? Tad mēs paši viņus ieliksim “melnajā” sarakstā!
Diezgan ticami, ka amerikāņiem apnika, ka NATO valstī pie bloka galējām robežām bankas pastāvīgi pieķer naudas atmazgāšanā?
Latvija bija starp labākajām ASV sabiedrotajām, un tur nav ko pārmest. Nav izslēgts, kāds domāja, ka labo partnerattiecību dēļ no Vašingtonas uz Rīgu skatīsies mīkstāk, saudzīgāk. Bet caur Vecrīgu gāja 1% pasaulē veikto dolāru transakciju – nenormāli daudz, un Latvijas priekšstats par šādu darījumu finansiāli tehnisko kontroli nesakrita ar pašreizējo ASV politisko priekšstatu par uzraudzību. Tāpēc smagi cieta “ABLV”, un arī citām bankām nāksies pārgrupēties.
Lasām, ka nerezidentu līdzekļi aizplūstot…
Jā, bet nav daudz, kur sprukt. Viņi to naudiņu uz mājām negrib.
Lūk, sašutušie lasītāji jautā, kāpēc ASV Delaveras štatam vai ES valstij Luksemburgai ir brīv rīkoties ar nerezidentu naudu bez ierobežojumiem, kamēr Latvijā biznesu iznīcina!
Delaveras konstrukcija primāri nav banku apkalpošana, bet čaulas uzņēmumu papīru izsniegšana. Salīdzinājums ar Luksemburgu, Kipru, Maltu naudas lietās gan lielā mērā būs vietā. Es nebrīnītos, ka ASV “siltā” attieksme pret netīras naudas darījumiem kā nākamo skartu, piemēram, Maltu. Amerikāņi pret to izturas ļoti nopietni, un ir retā reize, kad piekritīšu, ka šoreiz viņiem galvenā ir ģeopolitiskā drošība, nevis iespēja nopelnīt.
Ko tad valdība nerūpējās, lai savlaicīgi bremzētu un izskaustu riskanto klientu klātbūtni mūsu komercbankās? Igaunijā, Lietuvā ir vien daži procenti nerezidentu ieplūdināto līdzekļu.
Cik tas nopietni, neizprata arī banku lobiji. Bija mēģinājumi nodalīt biznesu ar nerezidentu naudām, savā ziņā attīstīt, nevis apspiest. Jēkabielas komisijās notika baņķieru, domāju, arī nekustamā īpašuma attīstītāju cīņa par nepieciešamību piesaistīt šādu ārzemju kapitālu. Pretī darbojās norūpējušās organizācijas, kas vēlējās Latvijas uzņemšanu OECD. Un OECD norādīja uz principiālu problēmu, ka Latvijas bankām jāpārstāj iesaistīties naudas mazgāšanā. Tad uz to sāka skatīties nopietnāk, ar kritiskāku aci.
Eksministrs Belēvičs tagad saka – bet tas ir reāls bizness – paņemt naudu no Austrumiem. Cits bijušais ministrs Dombrovskis uztraucies, ka bankas zaudēs lielu naudu, nepelnot ar pārskaitījumiem.
Naivi optimistiskais scenārijs būtu, ka visi saprastu, ka pamainījušies noteikumi, ko drīkst, ko nedrīkst. Kas pasaulē notiek? Filmu producentu, miljardieri apvaino uzmācībā sievietēm, un pāris nedēļu laikā viņam jāpiedzīvo morālais un fiziskais bankrots. Kad viņš grābstījās gar aktrisēm, tas likās ne pārāk smuki un tikumīgi, tomēr ne gauži peļami. Daudziem nebija kas iebilstams. Laiki mainījušies, pasaule arī. Dāmas ar ķepām aiztikt nevarēs. Tāpat bankas profesionālu servisu varēs piedāvāt visām legālajām naudām. Būs jānoskaidro, vai drīkst sadarboties ar uzbeku uzņēmumu “Sarkanā melone” vai ne. Cik tas ir leģitīms, reāls bizness, un tas attiecas arī uz krievu komercuzņēmumiem. Mēs vedam preces uz āru, krievi sūta gāzi, Centrālāzijas valstis savu produkciju – par visu jānorēķinās. Bankām šī plūsma jāapkalpo. Tāpat varēs sadarboties ar privātpersonām, kas nav “riskanto” grupā un ir ar pierādītas izcelsmes naudu. Nu – problēma ir, ka lielākā līdzekļu masa Krievijā pieder nevis tiem, kas ražo, tirgo, bet tiem, kas tuvāk valsts budžetam. Un tur pārāk klāras lietas nenotiek.
