Laikapstākļu ietekmē ražas samazinājums dažviet Latvijā varētu sasniegt līdz pat 50% 65
Vairākos Latvijas reģionos sākusies rapšu un graudaugu kulšanas darbi un zemnieki novērojuši, ka dažviet Latvijā raža šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka nekā pērn, aģentūrai LETA pauda biedrībā “Zemnieku saeima”.
“Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka kombainiem uz laukiem vajadzēja būt jau iepriekšējā nedēļā, tomēr lietainā laika dēļ visi ražas novākšanas darbi iekavējās. Lielākā daļa lauksaimnieku kulšanu sāka tikai šajā nedēļas nogalē.
Tā kā smilšainākos laukos rapsis un graudi nokalta, tad saimnieki šos laukus šobrīd novāc pirmos, atzīmē biedrības vadītājs, piebilstot, ka uz stabili sausām dienām tuvākajā laikā nevar cerēt, tāpēc ražas ir jāvāc ar paaugstinātu mitrumu, kas nozīmē lielus izdevumus kaltēšanā.
Vērtējot situāciju kopumā, “Zemnieku saeimā” paredz, ka šis noteikti nebūs rekordražu gads – raža miežiem, rapsim un kviešiem ir par 30% zemāka. Bažas rada arī graudu iepirkumu cena, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, sarukusi par aptuveni 30%.
“Prognozējam būtiski zemākus ienākumus, salīdzinot pret iepriekšējiem gadiem,” uzsver Lazdiņš.
Tikmēr “Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre min, ka ziemas miežus saimnieki Kurzemes pusē sāka kult jau ap 12.jūliju un Latvijā lielākoties tie jau ir nokulti. Raža ziemas miežiem pat vienas saimniecības ietvaros krietni atšķiras – no vienas tonnas no hektāra līdz pat septiņām tonnām no hektāra.
Viņa skaidro, ka smilšainās augsnēs, kur nebija lietus, saimnieki kuļ tikai mazliet virs vienas tonnas no hektāra, bet mālainās augsnēs, kur jūlijā lija, iegūstamas gandrīz septiņas tonnas no hektāra.
Tāpat viņa norāda, ka Zemgalē kuļ ziemas rapšus un vietām sāk novākt arī ziemas kviešus. Pirmie rādījumi liecina, ka rapsim raža ir ap 2,5 tonnas no hektāra, atkarībā no augsnes. Vidzemes un Augšdaugavas pusē saimnieki ziņojuši, ka uz lauka varētu braukt tikai nākamnedēļ, jo ražai vēl jānogatavojas un jānožūst. Tur ziemas rapsis pēc pavasara salnām ir ļoti dažāds – joprojām daudz zaļu un nenobriedušu pākšu, skaidro priekšsēdētāja vietniece.
Tikmēr Vidzemē pagaidām nokulti tikai ziemas miežu un pļavas auzenes sēklu lauki, kuriem raža arī bija zem vidējā, uzskaita Dzelzkalēja-Burmistre. Saskaņā ar viņas teikto Kurzemes pusē vietām ir sākušies ziemas rapšu kulšanas darbi, bet Latgalē aktīvi kulšanas darbi varētu sākties tikai nākamās nedēļas otrajā pusē.
“Tur, kur ir nokulti ziemas mieži, kvieši un rapsis, augsne tiek jau gatavota rudens sējai. Ja laikapstākļi ļaus, nākamnedēļ sāksies ziemas rapšu sēja,” paredz Dzelzkalēja-Burmistre.
Vienlaikus biedrībā atgādina, ka autobraucējiem patlaban jābūt uzmanīgiem un iecietīgiem, jo uz autoceļiem būs sastopami gan kombaini, kas pārbrauc no lauka uz lauku, gan ar novākto ražu pilnas kravas, kas tiek vestas uz kaltēm un noliktavām.
Biedrība “Zemnieku saeima” ir lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība – 54%, piena lopkopība – 38%, citas nozares – 8%) un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.
