“Laikam salūza – vājuma brīdis! Krievi solīja siltu vagonu, garu ceļu uz Šveici…” Guntis Ulmanis komentē Kārļa Ulmaņa vēsturiskos lēmumus 98
TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum”, diskutējot ar bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, viņš tika izvaicāts arī par radinieku – Kārli Ulmani, kurš bija Latvijas Republikas Valsts prezidenta amata izpildītājs no 1936. gada līdz 1940.gadam. Savukārt 1934. gada 15. maijā Kārlis Ulmanis sarīkoja valsts apvērsumu, kas aizsāka autoritārās varas periodu Latvijā.
Kā norādīja raidījuma vadītāja, tad par Kārli Ulmani arvien sabiedrībā esot dažādi viedokļi. “Viņš savulaik teica: es palikšu savā vietā, jūs palieciet savējās! Viņš nesauca cīņā Latvijas karavīrus. Kā Jūs šobrīd skatāties uz šo situāciju,” tā intervijā TV24 raidījuma vadītāja jautāja Guntim Ulmanim.
Mazliet ieturot pauzi, Guntis Ulmanis sāka teikt: “Man nav dažādi viedokļi par Kārli Ulmani. Man Kārlis Ulmanis ir mana autoritāte. Kārlis Ulmanis ir mans priekšgājējs ar ļoti daudzām vērtīgām, tautiskām, valstiskām, saimnieciskām idejām. Cilvēks, kurš daudzus gadus ne mirkli nešaubījās par savu misiju, par savu darbību. Nu, laikam salūza! Laikam salūza – vājuma brīdis! Naivā cerībā uz krievu izpratni par procesiem, jo krievi viņam neapšaubāmi bezgala daudz solīja – siltu vagonu, garu ceļu uz Šveici, un cieņas pilnu attieksmi kā pret bijušo Valsts prezidentu. Viņam tajā brīdī likās, ka ir jāglābj tautas dzīvais spēks! Kļūda. Kļūda un valstsvīra klupiens ļoti sarežģītā situācijā, lai gan pašreizējā situācija nav vienkāršāka.”
Arī šobrīd esošā situācija, kad kaimiņzeme Ukraina cīnās pret agresorvalsti Krieviju, no mūsu politiķiem un valstsvīriem prasa milzīgu atbildības sajūtu. Un paraugs ir priekšā, ko nevajadzēja izdarīt atsevišķos brīžos.
“Bet mums ir milzīgs starptautiskais atbalsts un valsts atbalsts, salīdzinot ar Ulmani [Kārli]. Viņam vajadzēja Saeimu atjaunot, es par to nešaubos! Tas nav nosodījums, tā ir nepiedodama vilšanās savās spējās šajā kritiskajā brīdī. Bet šobrīd tāpat kā Krievijas karaspēka izvešanas gadījumā, es nepārspīlēju – es dienām un nedēļām dzīvoju pa dažādu valstu kabinetiem, lai uzklausītu un pārliecinātos, kā man pareizi rīkoties Krievijas karaspēka izvešanas gadījumā. Arī tur mēs varējām izdarīt mazliet savādāk, bet, diemžēl, neiznāca. Jo tās 5.kolonnas atliekas, kas palika Latvijā, Krievijas karaspēkam aizejot, es domāju, ka savas pēdas ir atstājušas,” tā TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum” norādīja bijušais Valsts prezidents Ulmanis.
No 5.kolonnas atliekām mēs neesot varējuši izvairīties. Vienīgais tagad Guntis Ulmanis domā, ka “sāka par vēlu viņus izolēt” no Latvijas sabiedrības.
“Mēs cerējām, ka viņi kaut kā iedzīvosies šajos pēdējos 20 gados. Bet viņi neiedzīvojās, viņi kļuva vēl ļaunāki! Tieši tāpēc varbūt pēdējos gados Latvijas valdība un attiecīgās instituācijas mēģina saasināt, un nostiprināt valodas un pārējos jautājumus. Bet tautai pašai arī tas ir jādara. Kāpēc mēs veikalos runājam krievu valodā? Kāpēc mēs uz ielas runājam krievu valodā? Mēs atvieglojam jeb radām nepareizu priešstatu tiem krievu cilvēkiem, ka viņi var arī ar krievu valodu iztikt Latvijā. Es diezgan uztraucos par šo jautājumu, bet to ir maz līdzēts. Jāiet uz priekšu un jādara kaut kas, un es ceru, ka mūsu jaunie politiķi un parlaments arī darīs visu, lai šos jautājumus sakārtotu,” tādu cerību TV24 raidījumā pauda bijušais Valsts prezidents Ulmanis, diskutējot gan par vēsturiskiem notikumiem, kas saistīti ar viņa priekšgājēgu Kārli Ulmani, gan par pašreizējiem sabiedriski un politiski nozīmīgiem jautājumiem.
