“Viss plūst, viss mainās,” tikai ne cilvēku interese par laika prognozēm. Kādi rīki pieejami telefonos? 4
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā teicis sengrieķu filozofs Heraklīts – “Viss plūst, viss mainās”. Tikai ne cilvēku interese par laika prognozēm. TV kanālu “Laika ziņas” ir starp visvairāk skatītajām pārraidēm.
Īsti nav datu, kurš no laika prognožu rīkiem Latvijas iedzīvotāju vidū ir populārākais, taču skaidri zināms, ka nav viena līdera. Tāpat grūti noteikt, kurš ir precīzākais, jo neviena iestāde to nemēra, bet katram no mums ir sava pieredze.
Teorētiski, Latvijas teritorijā precīzākie dati būtu jāsniedz VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram” (LVĢMC), kura portāls turklāt pavisam nesen atjaunināts, iegūstot jaunu un “svaigāku” dizainu.
Vēl tikai pietrūkst lietotnes, ko lejupielādēt tālruņos.
LVĢMC uzdevumu saraksts ir garš, un viens no tiem ir arī vides informācijas apkopošana, uzkrāšana un sniegšana sabiedrībai. To nodrošina 33 Latvijā uzstādītas novērojumu stacijas.
Kaut gan LVĢMC mājaslapa nu ir kļuvusi skaistāka, lietojamības ziņā to joprojām gribētos vērtēt vien ar viduvēju atzīmi. Atverot mājaslapu, pats galvenais – šī brīža laika apstākļi – ir redzams uzreiz, taču tālāko procesu gribētos intuitīvāku, vienkāršāku.
Ja ir vēlme pēc padziļinātākiem pētījumiem, LVĢMC nodrošina diezgan daudz unikālas informācijas, ko nebūs iespējams atrast nekur citur, taču tie vēl ir jāatrod. Vēl ir pie kā piestrādāt!
Kā vēl pietrūkst LVĢMC? Laika prognozes Latvijas ciematiem. To piedāvā, piemēram, portāls “Gismeteo”.
Jā, to ir izstrādājis Krievijas uzņēmums “Mapmakers Group Ltd.”, kas nodarbojas ar dažādu lietojumprogrammu izstrādi meteorologiem, tomēr, pēc visa spriežot, “Gismeteo” ir pārstāvis arī Latvijā – mājaslapa tulkota latviski un uzņēmumiem tiek piedāvāta “Gismeteo” meteoroloģiskā programmatūra.
Kā jau minēju, “Gismeteo” nodrošina diezgan apjomīgu informācijas daudzumu arī mazākiem Latvijas ciematiem – iespējams apskatīties ne tikai esošo un nākotnes gaisa temperatūru, bet pat bērza ziedputekšņu koncentrāciju un ģeomagnētisko aktivitāti (Kp indekss).
Priecē, ka ir pieejama arī vienkārša un ērta lietotne.
Lieliskus rīkus izstrādājis arī Norvēģijas Meteoroloģiskais institūts.
Tā uzturēto portālu “yr.no” un lietotni “YR”, kā novērots, izmanto diezgan daudz latviešu. Arī norvēģu rīki piedāvā iespēju redzēt prognozes par mazāk apdzīvotām Latvijas vietām.
Vienīgais mīnuss – dati nav pieejami latviešu valodā, taču šim rīkam no drošības skatpunkta tomēr ir lielāka uzticamība nekā iepriekš minētajam “Gismeteo”. Un “yr.no” izstrādātos t. s. vidžetus dizaina un ērtuma ziņā nepārspēj nekas.
Tāpat gribētos minēt vēl divus rīkus – čehu “Windguru” un ASV “AccuWeather”. “Windguru” būtībā izstrādāts ar domu ļoti precīzi noteikt vēja ātrumu un virzienu sērfošanas, vindsērfinga un kaitsērfinga vajadzībām.
Taču vietnē ārkārtīgi skrupulozi nodrošināta arī cita veida meteoroloģiskā informācija. Jāsaka gan – tā ir ļoti grūti uztverama, taču lietotāji norāda, ka “Windguru” ir ļoti uzticams rīks. Kas labi – vietnei ir gan lietotne (tikpat sarežģīta un skrupuloza), gan tā ir tulkota latviešu valodā.
Visbeidzot “AccuWeather” ir visā pasaulē plaši izmantots meteoroloģiskais rīks, kura mājaslapa un lietotne arī tulkota latviešu valodā (diezgan nekvalitatīvi), taču pārredzamības ziņā “AccuWeather” nevar sacensties ar “Gismeteo” vai “yr.no”.
Labi ir tas, ka meteoroloģiskie rādījumi uzskatāmi par gana ticamiem.
