Laika mašīna Tallinā: kas vēl nav redzēts skaistajā kaimiņzemē 0
Tuvojoties vasarai, daudzu skolu klašu kolektīviem aktuāls kļūst jautājums, kurp doties mācību gada noslēguma ekskursijā. Viens no interesantākajiem variantiem varētu būt mūsu ziemeļu kaimiņu Igaunijas galvaspilsētas Tallinas apmeklējums, kur iespējams atrast apskates objektus ļoti atšķirīgām gaumēm no vēstures un mākslas līdz tehnikai un dažādiem izgudrojumiem.
Kompaktā vecpilsēta
Tallinas vecpilsētu var sākt iepazīt no dažādām vietām. Viens no populārākajiem maršruta sākumpunktiem ir pie Lielajiem jūras vārtiem un “Resnās Margaritas” (16. gs.) – 22 m augstā lielgabalu torņa, kam līdzās piemiņas vieta pasažieru prāmja “Estonia” bojā gājušajiem, tautā saukta par “Melno varavīksni”, un Igaunijas Jūras muzejs (nejaukt ar Jūras muzeju, kas atrodas Hidroplānu ostā), kas pašlaik rekonstrukcijas dēļ ir slēgts. Tālāk pa “Garo kāju” (Pikk ielu) ceļš aizvedīs līdz Rātlaukumam, bet pa ceļam būs iespēja ielūkoties 16. gs. par godu Norvēģijas karalim Olafam II Haraldsonam celtajā Olevistes baznīcā, kuras torņa smaile savulaik bijusi augstākais punkts pasaulē (159 m). Vismaz desmit reizes tajā iespēris zibens un trīs reizes tornis nodedzis (pēdējoreiz 1931. gadā), tādēļ atjaunots zemāks (124 m). Līdz skatu platformai jāmēro 232 pakāpieni.
Īsāks ceļš uz Tallinas rātsnamu (1404) ar Veco Tomasu torņa galā ved no Viru vārtiem, bet pavisam slinki ceļotāji var uzbraukt Toompea kalnā līdz “Garajam Hermanim” (45,6 m), kas pašreizējo formu ieguvis 15. gs. beigās un lepni izrāda Igaunijas valsts zilimelnbalto karogu. Tam līdzās atrodas Igaunijas parlamenta ēka un iepretim tai greznā Aleksandra Ņevska katedrāle (1894 – 1900), ko projektējis Mihails Preobraženskis. Starp citu, pirmās Igaunijas brīvvalsts laikā pat tika ierosināta šī dievnama nojaukšana, balstot to uz kādreizējo pareizticības uzspiešanu. No baznīcas vispirms var doties garām vecajam pastam un Doma baznīcai (13. gs.) uz Patkuli skatu laukumu, no kura labi aplūkojami Tallinas mūri, Olevistes baznīca un ostā stāvošie kuģi, kas nodrošina regulāru satiksmi ar Helsinkiem. Pēc tam jādodas lejā uz Rātlaukumu, kura stūrī ieslēpusies Rātes aptieka – Eiropā vecākā zāļu pārdotava, kuras piezīmju grāmatā senākais ieraksts datēts ar 1422. gadu.
Multimediju mākslas izstāde
Pavadot laiku vecpilsētā, noteikti jāapmeklē izstāde “Monet2Klimt” Saunas ielā 1, kur, izmantojot modernas tehnoloģijas, tiek izrādīti vairāk nekā 140 pasaules kultūras mantojumā ierakstīti trīs slavenu gleznotāju Oskara Kloda Monē (1840 – 1926), Gustava Klimta (1862 – 1918) un Vinsenta Villema van Goga (1853 – 1890) mākslas darbi, katram no viņiem atvēlot piecpadsmit minūšu uzmanību.
Izstādes telpas ir klātas ar baltiem ekrāniem, uz kuriem visas animētās gleznas tiek projicētas, iegūstot 360 grādu ekspozīciju. Izrādi papildina noskaņai atbilstoša mūzika, radot absolūtu klātesamības sajūtu, jo gleznas atdzīvojas skatītāju acu priekšā – van Goga pumpuri uzplaukst un klavieres spēlē, Monē laivas, ūdensrozes un saulriets šūpojas viļņos, vējdzirnavu spārni griežas un Klimta daudzās acis ik pa laikam mums pamirkšķina. Šī multimediju izstāde apskatāma katru dienu no plkst. 12 līdz 20, ieejas maksa – 10 eiro, darbdienās – mazliet lētāk.
Tā ieinteresē uzzināt vairāk par trīs talantīgo, bet ļoti atšķirīgo mākslinieku savā ziņā traģisko dzīvi – nīderlandieti van Gogu mocīja depresija, un 37 gadu vecumā viņš sevi nāvīgi ievainoja ar revolveri, austrietis Klimts mira no insulta Spāņu gripas slimošanas laikā 56 gadu vecumā, bet visilgāk (86 gadus) nodzīvoja francūzis, impresionisma pamatlicējs Monē, kurš zaudēja abas sievas, dēlu, mūža nogalē gandrīz arī redzi un mira no plaušu vēža. Kavēties ar šīs izstādes apskati nevajag, jo jau rudenī to nomainīs cita.
Savukārt vienā no Tallinas vecpilsētas nocietinājumu torņiem “Kiek in de Kők” (lejasvācu dialektā tas nozīmē ieskatīšanos virtuvē, jo no torņa augstumiem varējis redzēt, ko lejā pilsētnieku mājās saimnieces gatavo pusdienās) var aplūkot pilsētas vēstures ekspozīciju no 1219. gada, kurā atainoti arī militārie notikumi, tostarp Ziemeļu kara nestā mēra posts. Varenie lielgabali, milzīgās, abām rokām ar grūtībām noturamās šautenes tolaik neļāva veikt pēkšņus manevrus, un panākumi vairāk balstījās uz pretinieka iebiedēšanu, nevis pārsteigšanu. Tallinas pilsētas mūris savulaik bijis iespaidīgākais visā Ziemeļeiropā, bet līdz mūsdienām saglabājušies 26 aizsardzības torņi – tikai mazliet vairāk par pusi. Zviedru bastionā iespējams “iekāpt” laika mašīnā, lai redzētu, kāda varētu izskatīties Tallina 2219. gadā, bet no “Kiek in de Kők” sestā stāva kafejnīcas – paraudzīties uz vecpilsētu un ostu.
Jūras un mākslas cienītājiem
Kumu mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Igaunijas mākslu no 18. gadsimta sākuma līdz 1991. gadam, bet mainīgās izstādes ietver arī starptautisko un laikmetīgo mākslu. Grandiozā galvenā ēka pilda vairākus uzdevumus – bez izstādēm te glabājas arī muzeja kolekcijās esošie, neizstādītie mākslas darbi, atrodas gleznu konservēšanas – restaurācijas nodaļa, darbojas bibliotēka, auditorija un izglītības centrs. Ieeja – astoņi eiro. Par aktuālajiem notikumiem un jaunām izstādēm muzejā var uzzināt mājas lapā https://kumu.ekm.ee/en/visit/calendar/.
Vēl viens īpaši bērniem saistošs muzejs ir Jūras muzejs Hidroplānu ostā, kur vēsturiskajā hidroplānu angārā iekārtota ekspozīcija ar apmēram divsimt reāliem eksponātiem – zemūdeni “Lembit”, gadsimtu vecu ledlauzi “Suur Tõll”, hidroplānu “Short 184”, vecāko Igaunijas izcelsmes kuģa vraku un citiem. Turklāt uz zemūdenes un ledlauža var arī uzkāpt un ielūkoties darba telpās. Apmeklētāji var iesaistīties arī muzeja atrakcijās, apceļojot pasauli ar zemūdeni, fotografējoties jūras spēku formās, izmēģinot dažādus simulatorus, apskatot akvāriju un lidinot papīra lidmašīnas. Bērnu stūrītī gūtos iespaidus iespējams uzzīmēt, darboties ar celtniecības klučiem un iekāpt īstā burulaivā, bet vasarā padzīvoties āra rotaļu laukumā. Šobrīd apskatāma arī izstāde “100 Igaunijas kuģu stāsti”. Ieeja bērniem – 7 eiro, pieaugušajiem – 14 eiro.
Tallinas apskates noslēgumā vērts aizbraukt uz Pirītu, kuras priekšpilsētā atrodas visā Igaunijā augstākā celtne – Tallinas televīzijas tornis (314 m). Tur no 170 m augstumā esošās skatu platformas (22. stāvs) ar caurspīdīgu stikla grīdu paveras lieliska apkārtnes panorāma. Darba laiks: katru dienu plkst. 10 – 18, ieeja – 10 eiro (bērniem – 6 eiro).
