“Laika apstākļi ir pietiekami labvēlīgi.” Latvijas-Baltkrievijas žoga plāns šogad paveikts par 92%; cik kilometru tas ir? 26
Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas līdz šī gada 4.decembrim izbūvēti 103 kilometri patstāvīgā žoga jeb 92% no šogad paredzētajiem 112 kilometriem, kā arī noslēgumam tuvojas pēdējie projektēšanas darbi posmiem gar publiskajiem ūdeņiem, aģentūru LETA informēja AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Viņš norāda, ka pagaidām laika apstākļi ir pietiekami labvēlīgi, lai neradītu būtiskas novirzes no plāna. “Tādēļ esam pārliecināti, ka līdz gadu mijai žogs Latvijas-Baltkrievijas robežjoslas sausajās zonās tiks izbūvēts.
Šim gadam ir atlikuši vien deviņi kilometri. Savukārt lielais mērķis nākamajam gadam ir infrastruktūras labiekārtošana gar izbūvēto žogu,” skaidro Griškevičs.
Tāpat VNĪ pārstāvji informē, ka decembra vidū noslēgsies projektēšanas darbi posmiem gar publiskajiem ūdeņiem, kur tiks izveidota 33,5 kilometru gara patrulēšanas josla, papildinot, ka šajos posmos valstij piekritīgajās zemes vienībās jau ir sākta atmežošana, kas ļaus paātrinātā tempā uzsākt žoga izbūvi. Žogu šajās darbu daļās plānots pabeigt līdz nākamā gada jūlijam.
Griškevičs atzīmē, ka patlaban ir pabeigti arī pontonu ceļi operatīvākai Baltā un Melnā ezera šķērsošanai, kā arī Maksimovas un Dolgoje ezeru šķērsošanai.
“Uz šiem ezeriem ir samontēti 456 pontoni, kopā nodrošinot efektīvu robežsargu pārvietošanos valsts robežas joslā 1,4 kilometru garumā, tāpat tiek labiekārtota apkārtne,” informē Griškevičs.
Trešā jeb Daugavas kārta paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 kilometru garumā.
Vienlaikus Griškevičs norāda, ka sakaru torņu un pievedceļiem izbūvei budžets plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā, kam ir piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi 2,77 miljonu eiro apmērā. Tāpat valdība šā gada 29.augustā atļāva VNĪ uzņemties finanšu saistības 5,8 miljonu eiro apmērā patruļtakas izbūvei Daugavas kārtā, papildinot, ka iepriekš patruļtaku projektēšanai un izbūvei līdzekļi nebija iedalīti.
Kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Visas robežapsardzības infrastruktūras izbūvi plānots pabeigt līdz 2025.gadam, tostarp žogu aptuveni 150 kilometru garumā – līdz 2024.gada jūlijam, bet robežas joslas labiekārtošanu – līdz gada beigām. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro ar Pievienotās vērtības nodokli.
Savukārt, runājot par robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas, Griškevičs skaidro, ka tiek kārtotas formalitātes, lai noslēgtu līgumus par pirmo prioritāro posmu izbūvi, kā arī noslēgumam tuvojas pieteikumu izvērtēšana būvniecības darbu iepirkumā žoga izbūvei 124 kilometru garumā.
Vienlaikus notiek intensīvi sagatavošanās darbi, lai atsevišķus posmus varētu būvēt sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Plānots, ka šajā sadarbībā VNĪ darbosies kā ģenerāluzņēmējs, nodrošinot būvdarbu vadību, būvuzraudzību un atbildēs par būvniecības procesa norisi. Proti, plānos un organizēs darbus, nodrošinās materiālus un tehniku, iekārtos būvlaukumus un kontrolēs kvalitāti,” atzīmēja Griškevičs.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VNĪ, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
