Lai zivis pārziemotu bez slāpšanas. Speciālista padomi dīķu saimniekiem 0
Šovasar mūspusē lijis maz. Dīķī ļoti zems ūdenslīmenis. Kā rīkoties, lai zivis ziemā neslāptu? JĀNIS Vietalvā
“Šī vasara bijusi ļoti sausa, un ikvienam dīķīša saimniekam nopietni jāizvērtē, vai dīķī ir pietiekami ūdens, lai zivis varētu pārziemot. Lietu, vismaz Latvijas vidienē, nesola, un pastāv iespēja, ka sals var iestāties agrāk, nekā pacelsies ūdenslīmenis. Šādā situācijā vienīgā iespēja ir censties dīķī izzvejot pēc iespējas vairāk zivju, kuras var novietot glabāšanai sasaldētas un izmantot pārtikā vēlāk ziemā. Šādā veidā vismaz varēs izvairīties no lielākiem zaudējumiem un pārdzīvojumiem, piemēram, pavasarī atklājot, ka visas zivis gājušas bojā,” skaidro akvakultūras uzņēmuma W-4 speciālists Lauris Vāvers.
Vismaz divus metrus dziļš ūdens
Lai dīķī zivis droši pārziemotu, jāievēro vairāki nosacījumi. Ūdens dziļumam jābūt vismaz 2–2,5 metri. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka bargā ziemā ūdens var sasalt gandrīz visā dīķa dziļumā. Jābūt iespējai regulēt ūdenslīmeni, un jābūt ūdens caurplūdei.
Daudzi ierīko piemājas dīķīšus, taču neņem vērā, ka tajā neietek neviens grāvītis, neieplūst avoti. Līdz ar to ūdens apmaiņa nenotiek, un zivīm šādā dīķī pat vasarā ir problēmas izdzīvot. Jāņem vērā, ka skābekli dīķī nodrošina nokrišņu ūdens, ūdens, kas ietecējis pa grāvīti, kā arī gaisa un ūdens saskare. Sniega kušanas ūdenī skābekļa tikpat kā nav. Arī avota ūdens nebagātinās dīķi ar skābekli, bet tas var nodrošināt vēlāku tā aizsalšanu un pietiekamu ūdenslīmeni bezlietus periodā.
“Ziemā ar skābekli ūdens var bagātināties, ja tas nav pārklāts ar ledu. Lai to panāktu, dīķī jānodrošina ūdens kustība, kas arī neļaus tam aizsalt,” skaidro Lauris Vāvers.
Noderēs aerators
Lai panāktu ūdens kustību, izmanto dažādas konstrukcijas aeratorus. Ierīce nodrošina pastāvīgu, spēcīgu gaisa plūsmu, kas arī rada ūdens kustību. Vienlaikus ūdens bagātinās ar atmosfēras skābekli. Jāsaprot, ka dīķiem domātie aeratori ir specifiskas ierīces un mājsaimniecībā izmantojamie kompresori šim mērķim nederēs. Piemēram, membrānas tipa aerācijas kompresors (nelielas platības dīķiem, kuros ir līdz 5 m3 ūdens), ūdens bagātināšanai ar skābekli maksās aptuveni 60 eiro, divreiz lielākam dīķim paredzēta ierīce maksās 150 eiro. Aeratorus vēlams iegādāties specializētos uzņēmumos. Turpat var iegādāties citas palīgierīces, ja tās nav aeratora komplektācijā: gaisa šļūtenes un difuzorus, rāmjus to nostiprināšanai dīķī zem ūdenslīmeņa.
Aeratoru ieteicams ievietot dīķī, kad tas sāk aizsalt, un arī tā darbināšana jāsāk savlaikus, kad pie krastiem sāk veidoties pirmais ledus. Ierīce jādarbina līdz pat pavasara atkusnim. Novilcinot ielikšanu un gaidot, kad dīķis aizsalis, nekas ārkārtējs notikt nevar, tomēr pastāv ārējie riska faktori, kas var izsaukt pēkšņu zivju bojāeju. Arī ledus kalšana un citi spalgi trokšņi uz ledus zivīm izraisa nevajadzīgu stresu.
Pašu aeratoru novieto dīķa krastā un tam nodrošina elektroenerģijas piegādi.
Apakšu nemaisīt!
“Aeratora difuzorus vajadzētu novietot 20–30 cm virs dīķa dibena (1. zīmējums). Dīķa apakšā krājas dūņas un ir slānis, kurā skābekļa maz, toties daudz baktēriju, kas to patērē, un notiek pūšanas procesi, kuros veidojas nevēlamas gāzes. Šo ūdens slāni maisīt nav ieteicams,” skaidro Vāvera kungs. Protams, ideālā situācijā ziemošanas dīķa dibenam jābūt tīram, taču mazā piemājas dīķītī, kurā aug ūdensaugi un nav iespējas ūdenskrātuvi regulāri pilnībā iztukšot, tas nav iespējams.
Savukārt no dīķa pēc iespējas būtu jāizvāc lielākā daļa ūdensaugu. Tie pūstot būtiski samazina skābekļa daudzumu ūdenī. To vēl var paspēt izdarīt, ar izkapti nopļaujot ūdensaugus pēc iespējas zemāk zem ūdenslīmeņa un ar grābekli izgrābjot krastā.
Dažas atziņas
Ja nav iespējams iegādāties aeratoru, var mēģināt izlīdzēties ar vibrosūkni, kas nopērkams par 20 eiro. To uzstāda tā, lai ūdens plūsma plūstu pa dīķa virspusi, radot straumi (2. zīmējums). Zināmā platībā arī tas neļaus ūdenim sasalt. Nevajadzētu ļaut strūklai krist un veidot sīkas šļakatas – ūdens dīķī atdzisīs ātrāk, un ledus veidošanās notiks straujāk. Protams, arī šajā gadījumā līdz dīķim būs jānodrošina elektroenerģijas piegāde. Izplūdi ūdenslīmeņa augstumā var nodrošināt, šļūtenei piestiprinot attiecīgu pludiņu. Tomēr jāņem vērā, ka lielākas jaudas sūknis, kura darbība ir skaļa, zivīm var izraisīt nevajadzīgu stresu. Sala dēļ neefektīva var būt arī āliņģu ciršana ziemā, kaut tos piesedz ar salmiem un citiem materiāliem, kas kavē ūdens sasalšanu. Arī caurumu urbšana pavasarī ir mazefektīva cīņa ar sekām, nevis cēloņiem.
Jāizvērtē arī plēsēju, piemēram, Amerikas ūdeles vai ūdra, darbība dīķa apkaimē. Plēsējus no dīķa var atbaidīt ar zemu novietotu elektrisko ganu. Šāds gans gar krastu arī neļaus dīķī iemājot bebriem.
