Lai zinātnieku idejas nepaliktu laboratorijās 7
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan digitalizācija un viedierīces ir pārņēmušas sabiedrības ikdienas dzīvi, ES attālākie lauku reģioni joprojām nespēj izmantot visas inovatīvās tehnoloģijas. Situāciju uzlabot centīsies īpaša Eiropas mēroga bioekonomikas projekta dalībnieki.
Ar bioekonomiku ir saistīta lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, kokrūpniecība, kā arī visas pārstrādes nozares. Bet ir viena problēma – daudzos gadījumos ar bioekonomiku nodarbojas zinātnieki, kuri dažkārt pēc izcilu inovatīvu ideju radīšanas ķeras pie nākamā projekta, kamēr produkts tā arī nenonāk pie potenicāli ieinteresēta ražotāja.
Kā to novērst?
Tieši ar šo jautājumu nodarbosies 14 ES valstu 19 zinātnieku grupa, kura projekta “BioRural” ietvaros oktobrī sanāca uz pirmo sēdi Grieķijā. Latviju projektā pārstāv Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošais pētnieks Aleksejs Nipers.
Jautāts par projekta pamatideju, viņš teic – tā būs zinātnes popularizēšana jeb zināšanu izplatīšana.
“Veidosim “tīklojumu” starp zinātniekiem un tiem, kuriem būtu interese zināšanas pielietot. Pētīsim uzņēmējdarbības iespējas lauku attīstībai, meklēsim zinātnieku veiksmes stāstus un aizvedīsim tos līdz lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kuri šīs idejas varēs pielietot reālā dzīvē. Galvenais – fokusēties ne tikai uz biznesu, kas nozīmē izdevīgi saražot un pārdot, bet arī uz pārdomātu un ilgtspējīgu saimniekošanu, atbildīgi izmantojot bioresursus un pēc iespējas samazinot ietekmi uz vidi,” tā “Latvijas Avīzei” skaidro A. Nipers.
Viņš arī atklāj, ka plānots izveidot virtuālu rīku jeb datubāzi, kur jebkurš uzņēmējs varēs izvēlēties interesējošu tēmu. Latvijā viena no tādām varētu būt, piemēram, koksnes enerģijas ražošana. Citviet ES jau veiksmīgi realizēti astoņi nozīmīgi projekti, piemēram, Polijā ieviesa Zivju labturības sertifikātu ilgtspējīgai vietējai akvakultūrai (“Zivju labturība”), savukārt “Staramaki” Grieķijā ražo bioloģiskos salmiņus no kviešu blakusprodukta, vienlaikus ražojot arī bioloģisko mēslojumu no vietējo kafejnīcu izlietotajiem kafijas biezumiem un salmiņu ražošanas atlikumiem, nodrošinot alternatīvu risinājumu vienreizējai plastmasas salmiņu izmantošanai un reizē cīnoties ar augsto bezdarba līmeni lauku apvidū.
Eiropas laukiem jāmainās
Nespēja izmantot visas mūsdienīgās inovatīvās tehnoloģijas Eiropas attālākajos lauku reģionos diktē arī satraucošu tendenci, proti, saskaņā ar pētījumiem pēdējo desmit gadu laikā arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām. Līdz ar to pašreizējais demogrāfiskais sadalījums ir nevienlīdzīgs – lauku apvidus apdzīvo tikai 30% ES iedzīvotāju, lai gan lauki veido vairāk nekā 80% no ES teritorijas.
Apņemoties panākt pāreju uz bioekonomiku, jaunuzsāktais projekts veicinās informētību šajās teritorijās. Nodrošinās un uzlabos sadarbību starp galvenajiem bioekonomikas ķēdes dalībniekiem, sākot ar lauksaimniekiem, zvejniekiem, mežsaimniekiem, lauku iedzīvotājiem un beidzot ar plašākām grupām, piemēram, privāto sektoru, politikas veidotājiem, pašvaldībām, NVO, izglītības iestādēm un mācību centriem.
“Projekta laikā tiks organizēti izglītojoši semināri un nodrošināta zināšanu pārnese iesaistītajām personām. Katram no viņiem tiks panākts pielāgots un neatkarīgs atbalsts, sākot ar konsultācijām līdz pat mentoringam. Tas ne tikai parādīs neskaitāmās iespējas lauku teritorijās, bet arī radīs ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeli, kas spēs paātrināt saražoto produktu un pakalpojumu attīstību, kā arī bioloģisko risinājumu ienākšanu Eiropas tirgū,” tā A. Nipers.
Viņš arī atzīst, ka no Baltijas valstīm projektā līdzās Latvijai piedalīsies arī Lietuva, savukārt “BioRural” galvenā mājvieta būs Grieķijā, Saloniku pilsētā, kur atrodas pētniecības un tehnoloģiju centrs “Hellas Certh”. Tā būs visu iesaistīto pušu tikšanās vieta, sākot ar zinātniekiem un lauksaimniekiem un beidzot ar vietējām pašvaldībām.
“Mūsu misija ir palīdzēt cilvēkiem domāt lokāli un rīkoties globāli, izmantojot uz biobāzes balstītus risinājumus, kam būs pozitīva un noturīga ietekme. Mūsu uzmanības centrā ir vides aizsardzība, bet galvenokārt – sabiedrība. Ar nepacietību gaidām iespēju uzlabot dzīvi attālākos lauku apvidos,” norāda centra zinātnieks un projekta koordinators Thanoss Balafoutis.
Uzziņa
Kas ir bioekonomika?
Bioekonomika jeb saimnieciska labuma gūšana no dabiskas izcelsmes materiāliem ir visas Eiropas Savienības (ES) uzmanības centrā, jo pašreizējos ģeopolitiskajos un ekonomiskās krīzes apstākļos tā ir viena no valstu attīstības iespējām.
Termins “bioekonomika” tiek lietots attiecībā uz augu vai mikroorganismu izmantošanu ķīmisko produktu un citu materiālu izgatavošanā fosilo krājumu, piemēram, gāzes un naftas, vietā.
Bioekonomika būtībā nozīmē, ka produkti tiek ražoti ar maksimālo pievienoto vērtību, proti, “no lauka līdz galdam”, “no meža stāda līdz koka ēkai”. Tas nozīmē, piemēram, no pienenēm ražotas automašīnu riepas, linu kā alternatīvu oglekļa šķiedrai automašīnu durvīs, zirnekļa zīda ieaušanu sporta kurpēs, vieglas koka riteņbraukšanas aizsargcepures u.tml.
Projekts tiek īstenots ES programmā “Horizon: iekļaujošu maza mēroga biorisinājumu integrēšana Eiropas lauku apvidos” ietvaros, un tā kopējais finansējums ir trīs miljoni eiro. Projekta īstenošana paredzēta trīs gadu laikā līdz 2025. gada 31. augustam.
