Kā atbalstīt plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās nozares atveseļošanu un pārveidi? 0
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Katram medijam ir sava interneta vietne, bet var ziņas no dažādiem plašsaziņas līdzekļiem iedzīvotājiem piedāvāt vienā portālā. Tas būtu vērtīgs mediju digitalizācijas projekts.
“Latvijas Avīze” jau informēja (“Preses izdevēji cer uz vienotu platformu” 2020. gada 23. septembrī), ka vairāki Latvijas laikrakstu un žurnālu izdevēji vērsušies Kultūras ministrijā ar kopīgu pieteikumu no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem novirzīt finansējumu jaunas vienotas drukāto mediju platformas izveidei, kurā lasītāji gūtu iespēju vienā interneta vietnē rast pieeju dažādu izdevumu materiāliem.
3. decembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar rīcības plānu, kā atbalstīt plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās nozares atveseļošanu un pārveidi.
Savā paziņojumā Eiropas Komisija konstatējusi, ka novērotās tendences kombinācijā ar Covid-19 krīzi “bez stingras politiskas reakcijas” varētu vājināt Eiropas plašsaziņas līdzekļus un tātad demokrātiju.
“Eiropas iedzīvotājiem arī turpmāk ir jāgūst labums no informācijas un izklaides bagātības, ko nodrošina plašsaziņas līdzekļu nozare, un jārēķinās ar atklātām demokrātiskām debatēm, kā arī mediju un mākslas brīvību.”
Otra pozīcija, kam Eiropas Komisijas ziņojumā pienākas atbalsts, ir “intelektuālā īpašuma tiesību un jo īpaši autortiesību efektīva īstenošana”.
“Plašsaziņas līdzekļi nav tikai ekonomikas nozare, tā ir arī mūsu demokrātijas balsts. Tāpēc šis plāns ir tik svarīgs,” paziņojot šo plānu, norādīja Vera Jourova, EK priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību.
“Mēs paļaujamies uz to, ka dalībvalstis sniegs savu ieguldījumu un izmantos savā rīcībā esošos līdzekļus, lai atbalstītu nozari, vienlaikus pilnībā respektējot tās neatkarību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu,” viņa piebilda.
“Jau ilgstoši tirgus sadrumstalotība ir vājinājusi Eiropas mediju nozari. Smago finansiālo situāciju ir īpaši pastiprinājusi Covid-19 pandēmija”, spriež Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece. “Esmu pārliecināta, ka šis plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās rīcības plāns stiprinās plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu visā Eiropā un Latvijā,” viņa pauž gandarījumu.
Rīcības plānā plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās nozares atbalstam ieplānotas desmit konkrētas darbības. Pašsaprotami, ka tās orientētas uz digitālo un zaļo pāreju.
Nepieļaut “ziņu tuksnešus”
“Saskaroties ar monetizācijas grūtībām, dažos gadījumos plašsaziņas līdzekļu ziņu kanālus, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī, ir nācies slēgt, mazos tirgus potenciāli pārvēršot par “ziņu tuksnešiem”,” teikts EK paziņojumā.
Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plānā 20% no izdevumiem atvēlēti digitālajai jomai. Kā ieguldījumi šajā mērķrādītājā skaitīsies arī digitālā satura ražošana un izplatīšana.
Iesniegtā projekta būtība ir radīt interneta vietni, kurā jebkuram Latvijas drukātajam medijam būtu iespēja izveidot sava medija sadaļu, kurā varētu publicēt drukāto izdevumu saturu gan maksas, gan bezmaksas versijās, kā arī integrēt jau esošos resursus kopējā platformā, – tā skaidro Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un AS “Latvijas Mediji” valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.
Apvienojot daudzus Latvijā izdotos laikrakstus un arī žurnālus vienuviet, tie tiks padarīti pieejami jebkuram jebkurā ierīcē. Tas ir īpaši svarīgi, jo Eiropā ziņu satura lasīšana viedtālrunī strauji palielinājusies no 39% 2014. gadā līdz 48% 2020. gadā.
“Latvijas Avīzes” materiālus portālā “LA.LV” un “Facebook” jau tagad mobilajās ierīcēs lasa vairāk nekā datorā.
Iesniegtais projekts no desmit rīcības plāna punktiem, manuprāt, atbilst pirmajiem trim – gan piekļūstot ES finanšu atbalstam, gan iniciatīvai “MEDIA INVEST”, gan iniciatīvai “NEWS” (jeb “ZIŅAS”).
Apvienoti vietējie mediji var kļūt par nacionālo
“Platforma ļautu gan popularizēt reģionālo mediju produktu, gan dotu papildu ienākumus,” uzskata SIA “Firma Zemgale” (izdod laikrakstu “Zemgale”) valdes priekšsēdētājs Guntars Līcis. Viņš arī LPIA izpilddirektors.
Andra Valkira, SIA “Saldus Zeme II” valdes priekšsēdētāja un laikraksta redaktore, gatava iesaistīties šajā platformā: “Jāmeklē varianti, kā digitalizēties, kam rocības pietrūkst. Vieniem pašiem ko jaunu uztaisīt grūti. Jāmeklē jauni veidi, kā sasniegt plašāku auditoriju. Pluss būtu tas, ka cilvēkiem vienuviet būt vienkāršāk uzzināt, kas notiek Latvijā. Tāpēc ES atbalsts būtu būtisks.”
Projektā gatavi iesaistīties astoņi vietējie izdevēji. Guntars Līcis uzskata, ka platformas potenciāls neaprobežojas vien ar reģionālo mediju apvienošanu. Tam pievienojot “Latvijas Avīzes” u.c. saturu, platformai būtu ļoti plašs nacionālo ziņu pārklājums.
Viņš gan brīdina, ka projekts nav apstiprināts un ka reģionālie izdevēji piekrituši tajā piedalīties ar iesniegtajiem nosacījumiem, un, “ja kādam viedajam radīsies vēlme projektu uzlabot, kā rezultātā tas kļūtu ierobežotāks, tad izdevēji var pārdomāt par savu dalību. Neviens no izdevējiem nav gatavs zaudēt savu patstāvību,” piebilst Līcis.
Kā man atzina viens no vietējo laikrakstu redaktoriem, kurš apdedzinājies citos sadarbības projektos: “negribas atkal kļūt par tādu kā surogātmāti donoru, kas iznēsā bērnu citiem”. Bet pilnībā uzticoties Guntaram Līcim vietējo mediju interešu pārstāvībā.
40 miljoni novirzāmi kultūrai un medijiem
Kristers Pļešakovs, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs: “Eiropas Komisijas pārstāvji jau kopš 2020. gada jūnija aicina dalībvalstis veidot savus Atveseļošanās plānus tā, lai vismaz 2% no visiem plānā iekļautajiem pasākumiem tiktu novirzīti kultūras un mediju atbalstam.
Kultūras ministrija, atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam, 2020. gada 11. septembrī ir iesniegusi priekšlikumus realizējamiem investīciju projektiem no Eiropas atveseļošanās un noturības mehānisma.
Kultūras ministrijas priekšlikumos ir iekļauts projekts, kas paredz izveidot vienotu drukāto mediju platformu, kā arī ir paredzēti citi projekti mediju nozares atbalstam.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas 2020. gada 3. decembrī publicēto rīcības plānu mediju nozares atlabšanai un transformācijai, kultūras ministrs atkārtoti uzstāj, ka no pieejamā finansējuma vismaz 2% jeb aptuveni 40 milj. eiro ir novirzāmi kultūras un mediju nozarei, kā ietvaros paredzēts investēt arī vienotas drukāto mediju platformas izveidi.”
Eiropas Komisijas rīcības plāns
Eiropas Komisijas rīcības plāna 10 punkti plašsaziņas līdzekļu atbalstam
1) veicināt pieeju ES atbalstam ar īpašu plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem paredzētu rīku;
2) palielināt ieguldījumus audiovizuālajā nozarē ar jaunas platformas MEDIA INVEST starpniecību, piesaistot ieguldījumus 400 miljonu eiro apmērā;
3) uzsākt “NEWS” iniciatīvu ziņu plašsaziņas līdzekļu atbalstam, īpaša uzmanību pievēršot vietējiem plašsaziņas līdzekļiem;
4) veicināt Eiropas datu telpas datu apmaiņai un inovācijai;
5) veicināt Eiropas virtuālās un paplašinātās realitātes nozares koalīciju;
6) sekmēt sarunas par to, kā nozarei kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam;
7) sākt dialogu ar audiovizuālo pakalpojumu nozari, lai uzlabotu tās satura pieejamību visā ES;
8) atbalstīt Eiropas plašsaziņas līdzekļu talantus un plašsaziņas līdzekļu jaunuzņēmumus;
9) palielināt iedzīvotāju medijpratību un atbalstīt neatkarīgu alternatīvu ziņu apkopojumu izveidi;
10) sekmēt Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru sadarbību.
Avots: Eiropas Komisija
