Lai ziema neuzveic: ieteikumi uzturam vēsajā laikā 0
Klāt drēgnā ziema, kad vairs nevaram našķoties ar vietējiem tomātiem, gurķiem, sīpollociņiem, citiem dārzeņiem, augļiem un ogām, kas bagātīgi pieejamas vasarā. Toties pagrabā sarindotas priecē ievārījumu, kompotu, sulu un dažādu marinējumu burciņas. Ar ko labāk izdosies spēcināt organismu aukstajā sezonā – ar to, kas salikts burciņās, vai ar veikalos nopērkamajiem ievestajiem augļiem?
* Uztura speciāliste LIZETE PUGA stāsta, ka ievārījumi un kompoti ir viens no veidiem, kā saglabāt vasaras garšu visa gada garumā. Taču jāpatur prātā, ka, tos gatavojot, pievieno lielu daudzumu cukura, kā arī augstās temperatūras ietekmē bojā iet vērtīgie C un B grupas vitamīni. Tādēļ ievārījumi un kompoti uzskatāmi par našķi, kas ikdienā jālieto ar mēru. Piemēram, 100 g svaigu aveņu ir 25 mg C vitamīna, bet tikpat lielā daudzumā aveņu ievārījuma vien 2 g šā vitamīna. Turklāt, ja ievārījuma burciņu atstāsiet vaļā, C vitamīna daudzums skābekļa ietekmē samazināsies vēl vairāk.
* Mājās spiestas sulas, ja tām nav pievienots cukurs, var noderēt organisma spēcināšanai. Tās var dzert katru dienu līdz divām glāzēm. Tikai jāņem vērā, ka gan sula, gan kompots ir uzskatāms par ēdienu, kas organismu apgādā ar enerģiju.
* Labs veids, kā saglabāt vairāk vērtīgo ūdenī šķīstošo vitamīnu (C un B grupas), ir svaigas ogas vispirms sablenderēt un pēc tam sasaldēt mazos kubiciņos. Vēlāk tos lēni atkausē un pievieno vēlamajam ēdienam, piemēram, putrai. Tas ir gards un veselīgs veids, kas palīdzēs ogas izgaršot arī tumšajos un drēgnajos ziemas vakaros.
* Arī ziemā veikalos nopērkamie augļi ir uzturvielām, tai skaitā vitamīniem un citām bioloģiski aktīvām vielām, bagāti, teic Lizete Māldere. Izvairīties vajadzētu no savītušiem, zaļiem un sezonai neraksturīgiem augļiem un ogām. Piemēram, arbūzu sezona ir vasarā, tāpēc ziemas periodā tos ēst, pat ja tie atrodami veikalos, nevajadzētu. Kaut gan mūsdienās vārds “sezona” ir diezgan izstiepts jēdziens, jo tomātus un gurķus varam nopirkt augu gadu.
* No veikalos patlaban pieejamiem īpaši vērtīgi ir granātāboli, vietējās dzērvenes, smiltsērkšķi, āboli, apelsīni, greipfrūti un citi vietējie un no ārzemēm ievestie augļi. Tie organismam nodrošinās ļoti vajadzīgo C vitamīnu, folskābi, dažādus antioksidantus un minerālvielas, kas aukstajā gada laikā mēdz pietrūkt. Vērtīgi ir vietējie skābētie kāposti un gurķi, arī “ārzemnieki”, ingvers un čili.
* Ļaudis satraucas, vai importētie augļi nolūkā pagarināt to uzglabāšanas termiņu nav pārāk piesātināti ar ķīmiskām vielām. Pastāv uzskats – jo biezāka miza, jo mazāk piesārņots ir no tālām zemēm vestais auglis un oga. Tāpēc par vieniem no tīrākajiem uzskata banānus, bet par piesārņotākajām – vīnogas, paskaidro uztura speciāliste.
* Vai aukstajā sezonā ir ieteicams ēdienam pievienot veikalos nopērkamās dilles un sīpollociņus? Lizete Māldere teic – tas ir “koks” ar diviem galiem. Lielā daudzumā tos patērēt nevajadzētu. Tad labāk mājās uz palodzes izaudzēt sīpollokus vai sadiedzēt sēkliņas un droši baudīt vairākas tējkarotes dienā.
* Vai ir kāds dārzenis, auglis vai oga, kurš ir visvisvērtīgākais? Nosaukt vienu visvērtīgāko nav iespējams, jo daudzi ir ļoti vērtīgi, atbild Lizete Māldere. Piemēram, granātāboli satur daudz antioksidantu, kas palīdz uzturēt organisma šūnas veselas. Ingvers un čili aukstajos ziemas vakaros ļoti labi izsilda visu ķermeni. Skābēti kāposti un gurķi kā fermentēti produkti satur labās zarnu baktērijas, kas uzlabo gremošanas procesu un imūnās spējas. Skābēti kāposti ir lielisks C vitamīna avots. Kolrābjos ir augsts balastvielu daudzums, kas veicina zarnu peristaltiku, uzlabo zarnu mikrofloru, veicinot labo baktēriju augšanu. Brūklenēm piemīt baktericīdas un antiseptiskas īpašības, kas lieliski var noderēt vīrusu laikā. Dzērvenes ir lielisks benzoskābes avots, kas labi nomāc iekaisuma procesus. Ķiplokos ir daudz sēru saturošā savienojuma allicīna, kam ir ļoti spēcīga pretiekaisuma darbība.
* Ik dienu ieteicams baudīt vismaz piecus dažādu veidu dārzeņus un divu līdz trīs veidu augļus un ogas. Pat, ja ēdienkartē iekļaujam tikai Latvijā audzētos kāļus, kāpostus, kolrābjus, rāceņus, ķirbjus, dzērvenes, brūklenes, smiltsērkšķus un saldētos vasaras kārumus, tie organismam palīdzēs veiksmīgi pārciest auksto gadalaiku.
