Lai zeme siltumnīcā “nenogurtu”. Pieredzējušas dārzeņu audzētājas padomi 0
Ļoti labi, ja dārzeņu audzētājam ir iespēja ievērot siltumnīcās zināmu augu seku, kas nodrošina kultūraugu veselību un ļauj saglabāt augsnes auglību. Tomēr biežāk apstākļi liek audzēt vienas un tās pašas kultūras, nemainot vietu. Ar laiku augsne pārstāj “strādāt” jeb “nogurst”, kā saka zinātnieki. Lai tā nenotiktu, dārzeņu audzētāji izmanto vairākus paņēmienus.
Ilggadēja prakse rāda, ka, regulāri izpildot šos paņēmienus, no augsnes “noguršanas” var izvairīties, pat audzējot monokultūru. Turklāt tie arī palīdz veiksmīgi atbrīvoties no slimībām un kaitēkļiem, neizmantojot ķīmiskus preparātus, pieredzējusī dārzeņu audzētāja Anna Moroza.
Viens no iedarbīgākajiem paņēmieniem ir siderātu (zaļmēslojuma) iesēšana siltumnīcā pēc ražas novākšanas. Derēs jebkuras ātraudzīgās kultūras: auzas, mieži, baltās sinepes, redīsi, facēlija, vīķi. Ieteicams katru gadu izmantot dažādus graudaugus, pākšaugus, krustziežus un iesēt tos blīvi. Lai to paveiktu, nemaz nevajag rakt augsni, pietiek uzirdināt augšējo kārtu (iepriekš ieteicams iestrādāt augsnē nitrofosku, kam ir līdzsvarots minerālu komponentu sastāvs, – 20-30 gramu uz kvadrātmetru) vai izveidot vadziņas.
Pēc tam, kad zaļmēslojums izaug līdz 15-20 centimetriem, to nopļauj (vēlams ar krūmgriezi) un pavasarī iestrādā augsnē 2–3 nedēļas pirms stādīšanas. Tu vari pārrakt augsni siltumnīcā rudenī, tad no zaļās masas līdz pavasarim nebūs ne pēdas. Tikai neļauj siderātiem pāraugt, rupjie kāti ilgstoši sadalās, bet tie, kas izveidojuši sēklas, pārvēršas par nezālēm.
Piemēroti ir arī ziemas rudzi un rapši, tos parasti nopļauj un stāda augsnē pavasarī, mēnesi pirms galvenās kultūras stādīšanas vai arī izmanto kā mulču. Bet, ja neesi pārliecināts, ka savā zemes gabalā varēsi nokļūt agrā pavasarī, tad labāk ziemāju kultūras iesēt augsnē rudenī.
Jebkurā gadījumā ņem vērā, ka pārāk biezs zaļās masas slānis ilgstoši sadalīsies un var pat kļūt skābs.
Vairākiem dārzeņu audzētājiem izdodas īstenot ne tikai divu, bet pat trīs maiņu augseku (kaut arī ļoti saīsinātu).
Septembrī pēc augu atlieku novākšanas siltumnīcā iesēj rudzus (oktobra vidū es tos iesēju polikarbonātā, un tiem izdevās izaudzēt zaļo masu pirms sezonas beigām), un pavasarī tie pēc iespējas ātrāk jāiestrādā augsnē, augsne jāpārrok un uzreiz jāiesēj sinepes vai facēlija.
Šajā gadījumā pamata kultūras stādi tiek ierakti tieši zaļmēslojuma bedrītēs. Tikai augus labāk apbērt nevis ar augsni no vagām, bet ar kompostu vai biohumusu. Zaļmēslojumu tiklīdz tas izaug līdz 15-20 centimetriem, sagriež un mulčē ar to rindstarpas vai liek kompostā.
Bioloģiskās lauksaimniecības piekritēji kultivē siderātus galvenokārt to sakņu sistēmas dēļ, kas sadaloties bagātina augsni ar mikroelementiem un rada daudzus kanāliņus dabiskai zemes aerācijai. Viņi iesaka zaļo masu neiestrādāt augsnē, bet izmantot kā mulču.
Siderātus ir iespējams iesēt, neatsakoties no galvenās kultūras. Vasaras beigās starp augsti augošiem tomātiem labi jutīsies samtenes vai kliņģerītes. Šīs puķes ir īsti fitosanitāri, tās dezinficē augsni, pasargājot no daudzu veidu patogēnām sēnītēm, kas ietekmē gan dārzeņus, gan ziedaugus, kā arī atvaira nematodes.
Pirms zaļmēslojuma sēšanas es aplaistu augsni ar raudzētas zāles šķīdumu. Zāli sasmalcinu, apvītinu un ievietoju mucā. Divas nedēļas noturu to zem vāka un lietoju, atšķaidot ar ūdeni proporcijās 1: 5.
Tiesa, šā šķīduma smarža nav īpaši patīkama, bet, kam nepatīk, var izmantot jebkuru mikrobioloģisko preparātu. Piemērots būs “Fitosporin-M Golden Autumn” 5 miligrami (1 tējkarote) uz 10 litriem ūdens, kas pietiks 2 kvadrātmetriem augsnes. Tomēr, manuprāt, pašgatavots biodinamiskais produkts ir iedarbīgāks.
Mēdz būt, ka rudenī tev nav laika sēt siderātus – tad augsni siltumnīcā var vienkārši mulčēt ar nopļautu zāli. Es izmantoju kļavu un bērzu lapas. Tas ievērojami palielina mikrofloras aktivitāti.
Pavasarī pirms stādīšanas atliek tās tikai iestrādāt augsnē vai izmantot kā mulču starp dobēm. Un mikroorganismi paveiks savu darbu, galvenais ir nodrošināt tiem pietiekamu mitrumu. Tu vari uzmest virsū sniegu vai apliet, ja rudens ir ļoti sauss.
Ir arī ļoti svarīgi uzturēt augsnes skābumu līmenī, kas optimāls audzētajiem augiem. Vairumam dārzeņu kultūru patīk neitrāla augsne (pH 6-7), tajā labi attīstās ne tikai augi, bet arī labvēlīgi augsnes organismi.
Tie palīdz saknēm absorbēt nepieciešamās barības vielas, kā arī sagatavo humusu, padara augsni strukturālu, pārvērš gaisā esošo slāpekli augiem pieejamā formā un cīnās ar kaitīgiem augsnes organismiem.
Lai samazinātu skābumu, augsne jāielabo ar kaļķainu mēslojumu. Personīgi es dodu priekšroku dolomīta miltiem (var arī krītu) – tie darbojas maigi, neapdedzina saknes un satur ne tikai kalciju, bet arī magniju un vairākus mikroelementus.
Es to iestrādāju augsnē pavasarī 1-2 nedēļas pirms pamata kultūras stādīšanas. Tā kā manā zemes gabala augsnē trūkst arī bora, es dolomīta miltiem pievienoju borskābi (uz 5 kg dolomīta miltu 50 gramu borskābes). Vienmērīgi sadalu vienu glāzi šāda maisījuma uz 1 kvadrātmetru (izsijāju caur sietiņu) un tad ar grābekli vai kultivatoru iestrādāju augsnē.
Avots: “Lifehack.sait-pro-dachu.ru”
