Lai zeme dejās rīb! 0
Kad iepriekšējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos 2013. gadā deju lieluzvedumā “Daugavas” stadionā dejotāji ieviļņojās krāšņajos “Rūnu rakstos”, Aināram Rutkēvičam, tobrīd izbijušam dejotājam, tā sagribējies dejot, būt laukuma viducī, kustībā, priekā ar visiem kopā, ka… Bet kā otra prātā iešāvās doma – kādēļ gan iet pie kaut kā vai kaut kur, kādēļ nedibināt savu? Un viņš zvanīja Ingai Liepai, ar kuru savulaik dejojuši kopā 50. vidusskolas Ilonas Ķimenas vadītajā deju kolektīvā “Ķimenīte”. Inga Liepa, diplomēta horeogrāfe, dažādu apstākļu dēļ no profesijas tobrīd bija aizgājusi un gandrīz divdesmit gadus strādājusi tūrisma biznesā. Un tomēr, Aināra mudināta, pierunāta un pat nedaudz tā kā rāta, galu galā nodomāja – un kāpēc ne?
Dibināt savu deju kolektīvu bijusi diezgan liela avantūra, jo uz pirmo mēģinājumu atnākuši trīs puiši un piecas meitas. Ne viens vien teicis – vai prāts! Arī Ingas skolotāja Ilona Ķimena šoreiz teikusi to pašu – tas ir neprāts, neķeries pie šīs lietas, ko gan no trim puišiem un piecām meitām varēsi izveidot! Bet Ainārs un Inga jau bija sākuši šai lietai ticēt, gāja tikai uz priekšu, aicināja draugus, paziņas, un nu “Sidrabi” ir tādi, kādi ir. Vidējās paaudzes E grupas kolektīvs.
Ainārs atceras, kā viss sācies. Arī draugi nav ticējuši, kāds pāris, aicināts uz pirmo mēģinājumu, ieradies taisnā ceļā no kristībām uzvalkā un vakarkleitā, sak, paskatīsimies, parunāsim, kas tajā pirmajā mēģinājumā notiks, bet, skat, tur jau pie stangas cilā kājas!
Tagad “Sidrabos” dejo desmit puiši un četrpadsmit meitas. Pa pāriem īsti nesanāk. Inga teic, ka pāri tautas dejās nekad nesanākot, jo diemžēl latviešu puiši pēc 40 gadiem esot pārāk slinki, labāk sēžot pie televizora un dzerot aliņu, bet to, protams, viņa nevarot teikt par savējiem.
Mēģinājumi “Sidrabiem” notiek svētdienās desmitos no rīta. Ne katrs svētdienu būs gatavs ziedot dejošanai, taču daudziem ir maiņu darbs, daudzi nāk pa pāriem, jo deja ir liela daļa no viņu dzīves. Un otrreiz nedēļā “Sidrabi” sanāk ceturtdienu vakaros.
Kāpēc “Sidrabi”? Nosaukuma ierosme meklējama kolektīva sastāvā. Vairākums tādā vecumā, kad deniņi jau mazliet iesirmo, bet joprojām ir vēlme dejot un lēkt kā agrā jaunībā. “Tos sirmos matus mēs cenšamies neievērot un, ja ne citādi, tad piekrāsojam,” pasmejas kolektīva vadītāja. Bet vienlaikus šajā nosaukumā ielikta arī latviešu folklorā un vēsturē ļoti nozīmīgā cēlmetāla jēga, ikviens “Sidrabu” dejotājs ir vērtība, ikviens ir sidrabs. “Sidrabos” dejo vecumā no 35 gadiem līdz pat pāri 50, bet pārsvarā četrdesmitgadnieki. Pēc profesijas – sākot ar ierēdņiem un mediķiem un beidzot ar skolotājiem, žurnālistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem – ir dažādu līmeņu vadītāji, pārdevēji, mārketinga speciālisti. Pusei dejošanā ir pieredze no skolas vecuma, tad bijis pārdesmit gadu pārtraukums, citi dejojuši tādos slavenos ansambļos kā “Vektors”, “Dancis”, “Lelde”, “Daiļrade”, “Gatve”. Ir tādi, kas dejojuši kopš trīs gadu vecuma, un tādi, kas pirms iesaistīšanās “Sidrabos” nekad nav spēruši soli tautas dejā uz skatuves.
Kā teic Inga, mēģinājumos brīžam griboties ņemt zirgu pletni, bet koncertā “Sidrabi” izdara visu, ko var. Vēlme dejot pieslīpē tādu raksturu dažādību, kas, šķiet, nesader kopā nekādi, taču uz skatuves pazūd ego, savstarpējā ambīciju izrādīšana. Ir visādi putni, galvenais ir prast ar viņiem sastrādāties, saka Inga.
“Sidrabi” sākuši tradīciju ar dejošanu adventes laikā iepriecināt cilvēkus veco ļaužu pansionātos. Kad pirmajā gadā dejojuši “Kurzemi” ar Raimonda Paula mūziku, vecie ļaudis pat dziedājuši līdzi. Tā Inga sākusi domāt par nākamo programmu. Jaunā horeogrāfa Edgara Siliņa diplomdarbu, koncertprogrammu “Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc”, kas balstīta Edgara Liepiņa dziedātajās Raimonda Paula dziesmās, Inga Liepa pirmo reizi ieraudzīja jauniešu deju kolektīvā “Pērle”. Ideju to iekļaut vidējās paaudzes deju kolektīva repertuārā ne viens vien uztvēra ar izbrīnu – vai jūs traki? Programma tiešām nav veidota vidējās paaudzes dejotājiem, tā nav no vieglākajām – no dažām dubultpolku kombinācijām pat nācās atteikties –, bet “Sidrabiem” patīk riskēt. Kad uz mēģinājumu ieradies arī horeogrāfs Edgars Siliņš, viņš apskatījies, kā sokas, un noteicis – okei, viņi to var! Kad šovasar tradicionālajā pirmsjāņu Zāļu tirdziņā Doma laukumā pa gabalu jau varēja saklausīt pazīstamās melodijas par trim runčiem Rīgas krogā, kam pakaļ skrēja visas Rīgas kaķes, un estrādes priekšā sajūsminātu pieaugušo ielokā mazi ķipari lēkāja un dancoja līdzi, bija pilnīgi skaidrs, ka pūliņi trāpījuši desmitniekā.
Šī deju programma izvēlēta mūzikas un dejas elementu dēļ, jo “Sidrabiem” ļoti grūti iemācīt dejas, kas viņiem nepatīk. Uzreiz redzams, kas ir un kas nav “Sidrabu” deja.
Edgara Siliņa programma šogad dejota pansionātos, gadatirgū Brīvdabas muzejā, Zāļu tirgū un draugu koncertos, kā, piemēram, tikko Sabilē, kur notika “Sidrabu” organizētais sadancis ar vēl pieciem deju kolektīviem – draugiem no Alsviķiem, Baložiem, Rīgas, Lubānas un pavisam jauniem draugiem no Ikšķiles.
Šajā deju programmā ir arī solo numuri – vietā, kur Edgars Liepiņš dzied par trim runčiem kādā krogā. Pa jokam pavaicāju, vai uz runču “soliņiem” bija liels iekšējais konkurss? Inga visā nopietnībā atbild, ka šajos četros gados centusies savus dejotājus iepazīt, cik vien iespējams tuvu, varbūt pat par daudz, tāpēc, veidojot šo deju, jau zinājusi, kuriem četriem puišiem tiks četru runču solo uznācieni. Protams, viens solo dejojums ticis Aināram. Tā kā visos koncertbraucienos autobusā viņš apliecina vislabākās dziesmu vārdu zināšanas, viņam tikusi arī attiecīga partija dejā – tā, par “pirmo tenoru”, kāda otra kaķiem nav, kam uz jumta dāmu bariņš allaž bijis klāt, un nudien “pat Kārlis Zariņš tā nespēj uzdziedāt…” “Ar šo mūziku esam auguši kopš bērna kājas,” Ainārs neslēpj prieku par deju.
DRAUGI UN ATBALSTĪTĀJI
Lielisks “Sidrabu” atbalstītājs ir kādreizējā Rīgas 50. vidusskola, tagadējā Rīgas Centra humanitārā vidusskola. Dejotāji teic paldies skolas tagadējai direktorei Inetai Rudzītei, kura atvēl zāli mēģinājumiem, ļauj izmantot vēl vecos meiteņu tautastērpus, kurus, kā teic Inga, “šuva mūsu laikos un kuriem nu ir gandrīz trīsdesmit un pat vairāk gadu”. Šie tērpi ir atjaunoti, un nu tajos dejo “Sidrabu” meitas, bet principā tērpu skapi viņi pamazām piepilda paši.
KOLEKTĪVA KODS
* Kopš dibināšanas pirmās dienas “Sidrabos” joprojām dejo 3 puiši un 4 meitenes – Ainars, Zane, Baiba, Valdis, Kristiana, Jānis, Sindija.
* 4 sezonu laikā iestudētas 27 dejas un 1 deju programma.
* Katru gadu “Sidrabi” rīko deju nometni, lai kārtīgi sagatavotos deju skatei.
NOSLĒPUMS
“Sidrabu” nākamajai sezonai jau ir konkrēti mērķi – dalība Dziesmu un deju svētkos un arī pirmā ārzemju koncerttūre. Tā ieplānota 2018. gada 18. novembrī. Ielūguši diasporas latvieši. Kurā zemē, lai vēl paliek noslēpums.
NEZINĀMĀ DEJU PASAULE
* XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku lieluzveduma “Māras zeme” deju kolektīvu repertuāra apguves skatēs piedalījās 17 556 dejotāji jeb 789 kolektīvi (arī 32 ārvalstu latviešu deju kolektīvi, 326 vidējās paaudzes, 303 jauniešu, 87 senioru un 66 bērnu deju kolektīvi).
* 204 deju kolektīvi ieguva augstāko novērtējumu, 352 – pirmo, 162 – otro, 34 – trešo pakāpi, bet 37 – pateicību par piedalīšanos.
* Skaitliski vislielākie deju kolektīvi ir: Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas “Ave sol” TDA “Teiksma” – 70 dalībnieki; VEF Kultūras pils TDA “Rotaļa” – 64; LU biedrības “Juventus” TDA “Dancis”, Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” TDA “Līgo”, Rīgas kultūras un mākslas centra “Mazā ģilde” TDA “Daiļrade”, VEF Kultūras pils TDA “Gatve”.
* Re, kas par izdomu nosaukumos: Alojas Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sānsolis”, Alsviķu Kultūras nama senioru deju kolektīvs “Vēlreiz”, Ādažu novada Ādažu Kultūras centra senioru deju kolektīvs “Dēka”, Baltinavas Kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Kusti kust”, Balvu Kultūras un atpūtas centra deju kopa “Nebēda”, Briežuciema Tautas nama deju kopa “Pāris”, Beverīnas novada pašvaldības Kauguru pagasta Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Mūri”, Carnikavas novada Carnikavas tautas nama “Ozolaine” senioru deju kolektīvs “Tacis”, Dagdas novada Andzeļu pagasta Andzeļu Tautas nama vidējās paaudzes deju kopa “Eži”, Inčukalna novada domes Tautas nama senioru deju kolektīvs “Labāko gadu virši”, Inčukalna novada domes Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Runči un kaķes”, Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Miestiņš”.
