Pajokot maigi un skarbi
Es bieži dzenu jokus, runāju ar humoru. Taču nedrīkstu ar visiem vienādi jokot, jo katram ir sava uztvere. Vienu atliek tikai uzrunāt pārnopietnā daktera balsī – iesim uz kabinetu!- –, un viņš jau sāk smieties. Cits atnāk sabozies, un nīgrums nemazinās. Es tomēr tik ilgi ar viņu strādāju, kamēr vismaz uzsmaida. Varu būt arī skarbs. Itin bieži braukāju, lasot lekcijas. Reizēm kāds uzdod pārspīlēti provocējošus jautājumus, grib paspīdēt, ka ir ļoti gudrs. Taču tas traucē citiem klausīties, jo pārējiem mans stāstījums interesē. Tad es gudrinieku mīļi apvainoju. Pasaku tā, ka mutes brūķētājam nākas mukt laukā no zāles. Jūs tagad sapratāt, kāds es razbainieks?
Reklāma
Reklāma
