Lai virmo prieks! Izvēlies savu zaļumballi 1
Simtgades zaļumballe norisināsies vairāk nekā 200 vietās visā Latvijā, deviņās lielākajās pilsētās un 110 novados – katrā neatkārtojama un aizraujoša. Piedāvājam ieskatu balles norisēs.
“Mēs esam dzimuši bagāti – ar savām tradīcijām, folkloru, no senčiem ieaudzinātu darba tikumu un mantotu nepieciešamību pēc skaistuma savās mājās, dārzos,” teic Alūksnes novada pašvaldības kultūras un sporta nodaļas vadītāja SANITA EGLĪTE. “Savas valsts svinēšana ir viens varen labs veids, kā mācīties sarunāties un sadzirdēt otru arī tad, ja ir atšķirīgi viedokļi. Ir zināmi tik daudzi mīlas stāsti par to, kā divi cilvēki viens otru atrod tieši zaļumballēs. Tieši zaļumballēs virmo prieks un veidojas pozitīvas attiecības, tāpēc 100 dienas pirms lielā notikuma satikties tieši tur ir ļoti laba ideja! Ja pavērtē, kā cilvēki izvēlas šodien atpūsties, balles lēnām zaudē savus apmeklētājus. Žēl! Aicinu ikvienu doties piedzīvot zaļumballi un sajūtas, ko rada nakts, muzikantu, danču un dancotāju kopums!”
Alūksnes novadā 11. augustā zaļumballes notiks četros pagastos. Zeltiņu brīvdabas estrādē būs novadnieka – aktiera, dziesminieka un jokdaru karaļa Edgara Liepiņa – piemiņai veltīts pasākums “Karaļa zvaigznājā”, kas noslēgsies ar zaļumballi. Bejas brīvdabas estrādē “Dainas” vispirms būs deju kopas “Beja” un draugu koncerts – sadancis, pēc tam zaļumballe. Vecie ļaudis atceras, ka Veclaicenē balles rīkotas vienmēr un visur (gan šķūņos, gan birztalās). Arī šogad Veclaicenes estrādē notiks “Pierobežas zaļumballe”, kurā skanēs mūzika un dziesmas, tiks dejots, kā arī aicinās satikties pierobežas ļaudis gan no Latvijas, gan Igaunijas, jo izsenis Veclaicenē ballēs dejojuši un sapazinušies latviešu, igauņu puiši un meitas. Savukārt mālupiešu aicinājums skan: “Es TEVI ielūdzu uz BALLI! Pulksten 21, kad ugunskurs sāk kvēlot, gaidu pie Mālupes Saieta nama uz muzikālu tikšanos ar labiem ļaudīm, bet vakarā 23 Mālupes salā apsoli man pirmo deju. Es Tevi ļoti gaidīšu!”
“Romantiskās pieturas”
“Visiem, kas svinēs Simtgades zaļumballi, lai izdodas izbaudīt zvaigžņu lietus burvību un izvēlēties ko labu un skaistu sev, tuvākajiem un Latvijai! 11. augustā neatkarīgi no vietas, kur būs katrs Simtgades zaļumballes svinētājs, vēlam sajust to spēku, ko rada vienkopus sanākuši ļaudis, noķert svētku sajūtu, kā arī rast iedvesmu būt lieliem, skaistiem un vienotiem nākamās 100 dienas un vēl ilgāk!” novēl Brocēnu novada Kultūras un izglītības centra kultūras pasākumu organizatore LINDA MEDNE. Viņa sola, ka uz balli varēs nokļūt zirga vilktā droškā un vēl piedzīvot daudz interesanta. “Zaļumballe Brocēnos notiks Vecajā estrādē, pareizāk sakot, vietā, kur reiz bija estrāde. Šo vietu saposīsim, izgaismosim, lai atdzīvinātu to kā kultūras pasākumu norises punktu. Ar gaismām tiks rotāti divi galvenie ceļi, pa kuriem cilvēki ierodas uz Veco estrādi. Teritorijā būs vairākas “romantiskās pieturas”, kur varēs piesēst, gremdēties atmiņās vai kalt nākotnes plānus.”
Zaļumballe nesāksies tikai vakarā, jo jau pulksten 13 Brocēnos viesosies deju kolektīvi no tuvākas un tālākas apkaimes, piedejojot pilsētas sētas un pagalmus, norisināsies arī deju meistarklases. Vakara ieskaņā Vecajā estrādē Matkules amatieru teātris spēlēs izrādi “Ģimenes. Galvas”. No plkst. 20 uz zaļumballi varēs nokļūt zirga vilktā droškā. Balli atklās pūtēju orķestra ansamblis “Saldus” Ulda Kunča vadībā, tādējādi piešķirot pasākumam zaļumballes senlaicīgo smeķi.
Balle 30. gadu stilistikā
INĀRA JAUDZEMA, Rēzeknes zaļumballes režisore, stāsta, ka Rēzeknē, Latgales zilo ezeru zemes galvaspilsētā, simtgades zaļumballē galvenais uzsvars likts tieši uz šim reģionam raksturīgo. Pirms kara Latgalē zaļumballes dēvētas par skladčinām – droši vien tādēļ, ka visi sametušies, lai tās sarīkotu. Par šādu paradumu stāstījusi tagad 95 gadus vecā krustmāte, un arī pati Ināra atceras, kā vecāki viņas bērnībā gājuši uz “skladčinām”. Tādēļ 11. augustā iecerēts atdzīvināt 30. gadu gaisotni – zaļumballē skanēs akordeonu mūzika, pārsvarā brāļu Laivenieku, Alfrēda Vintera dziesmas, bet it īpaši – ļoti slavenā novadnieka Oskara Stroka pazīstamākie skaņdarbi, tādi kā “Melnās acis”, “Murka” un citi. Zaļumballi krāšņos teātra “Joriks” jauniešu studijas dalībnieki autentiskos tērpos, neliela bufete ar pīrādziņiem, sieru un kvasu, ko pasniegs laikmetam atbilstoši tērptas bārdāmas. Un ja vēl izdotos sadabūt vaļēju auto ar dāmu lapsādas apmetnī, kas piebrauktu pie zaļumballes norises vietas Nacionālo biedrību kultūras nama priekšā, aizsapņojas Ināra…
Lielupes krasta svētkos
Jelgavas novada kultūras pārvaldes vadītāja ANITA LIEKNA stāsta, ka lielākā zaļumballe tradicionāli notiek Jelgavas novada svētkos Elejas muižas parkā, un šogad arī Jelgavas jahtklubs savas jahtu defilē sacensības pārcēlis par nedēļu agrāk – uz 11. augustu –, vienojoties vienos kopīgos un emocionālos Lielupes krasta svētkos. Un tie nu sola izvērsties jo vērienīgi – jahtu defilē sacensībās plīvos lielās buras jeb spinakeri, no visiem novada trīspadsmit pagastiem ieradīsies tauta ar kokā veidotām spēka zīmēm – atslēgu katra pagasta gada labajiem darbiem –, un vēlu vakarā ziediem rotātas spēka zīmes tiks ielaistas Lielupē ar labām domām un latviskām dziesmām. Arī valsts svētkos caur šīm zīmēm izcels un suminās labākos ļaudis, kuri iztaujāti, apzinot viņu domas par viņu dzīvi un norisēm valstī. Tā kā Kalnciema puse ir sena pārcēlāju vieta, kur pludināti baļķi, varēs aplūkot labākos fotodarbus upēm veltītā konkursā, mēroties spēkiem latvisku piespraužu izgatavošanā, floristu konkurss noritēs ziedu laivu tēmā, jo 11. augustā gods tiks izrādīts Lielupei, ūdeņiem, likteņupēm, kas tek uz jūru… Koncertā piedalīsies vietējās folkloras kopas, ar latvisku programmu ieradīsies Nacionālā teātra aktrise Zane Jančevska, un savu krāsu koncertā ienesīs arī Kalnciema pagasta krievu koris. Pirms zaļumballes visus vienos ugunsšovs, un tad jau līdz rīta gaismai balles garu un danču prieku radīs grupa “Baltie lāči”.
Forši šlāgerīši no leģendārā “Credo”
Babītes novada kultūras pasākumu organizatore BIRUTA GRĪNFELDE teic – kas lai vairs atceras, kā vecā, labā leģendārā grupa “Credo” no patālās Liepājas ap Jāņu laiku pirms dažiem gadiem pasākusi braukāt uz Babītes ezeru. Vai nu jūrā zivju aptrūcies, vai te labāk ķēries, bet nu arī 11. augustā “Credo” spēlēs zaļumballē – Piņķos pie mākslīgās ūdenskrātuves. Reiz jaunajiem, bet nu jau iesirmajiem vīriem no vēju pilsētas joprojām sanāk riktīga mūzika, forši šlāgerīši, pie kuriem var izdejoties no visas sirds, piebilst Biruta.
Bet veselīgam garam rīts iesāksies sportiski – ar skrējienu, kā dažs joko, pa pliko, simt metru apkārt ūdenskrātuvei, ūdensslēpošanas sacensībām bērniem un pieaugušiem, uz kurām, tāpat kā uz vakara balli, domājams, sanāks tauta no visiem Babītes novada vienpadsmit pagastiem, līdzi ņemot labu omu, dziedāt un dejotprieku. Tiem, kas varbūt ieradīsies pirmoreiz no tālākas Pierīgas, vērts pastāstīt, ka slavenā Piņķu ūdenskrātuve ir gara, bet ne pārāk plata – vienā krastā sēžot, var redzēt otrā krastā vietējo mākslinieku piņķenieku Edgara un Lilijas Liporu iestudētās laikmetīgās dejas.
Kā dzimtas salidojumā
Daugavpils novadā 11. augustu – Simtgades zaļumballes dienu –, kad sāksim skaitīt 100 dienas pirms Latvijas valsts jubilejas, atzīmēs īpaši, vienā akcijā apvienojot visus 19 Daugavpils novada pagastus.
Jau dienā, iedvesmojoties no Latvijas pirmās brīvvalsts kopīgi inscenētajām fotogrāfijām, taps vēsturiskas mūsdienu pagastu ļaužu kopējas fotogrāfijas. Uzrunāti visi, kas vēlētos tapt tajās iemūžināti – unikālās fotogrāfijas Patriotu nedēļā nokļūs Daugavpils novada kultūras centrā “Vārpa”. Savukārt 11. augusta vakarā ikviens aicināts pievienoties īpašajām Simtgades zaļumballēm Līksnas un Naujienas pagastos. “Zaļumballes ir mūsu vēsture, un šī būs skaista tradīcijas rekonstrukcija mūsu kultūras vidē,” tā uz kārtīgu valšu un polku izdejošanu aicina Daugavpils kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne. Naujienā skanēšot pazīstamā tautas muzikanta Jāņa Ģiptera garmoškas, bet Līksnā – grupas “Rasa” muzikālais pavadījums. “Zaļumballe ir brīnišķīga kopā būšanas iespēja, kad pagastu ļaudis var sastapt savu nelielo kopienu – socializēšanās caur kultūras notikumiem rada pievienotu vērtību. Kopā sanāk pagasta ļaudis, radi, draugi – šāds saiets līdzinās vienam lielam dzimtas salidojumam. Arī tad, ja kāds nenodejos nevienu deju, viņš noteikti sajutīs to noskaņu, satiks kādu novadnieku, saņems savu devu kultūras informācijas,” teic I. Mukāne. Turklāt visi notikumi – bez maksas.
Netradicionālā zaļumballe Sēlijas “Sansusī”
Netradicionāli tradicionāla – tāda 11. augustā Sēlijas novadā uz Aknīstes robežas pie vecās graudu kaltes gaidāma Aknīstes Simtgades zaļumballe, jo pirmoreiz tā kļūs par laikmetīgās mūzikas festivāla “Sansusī” daļu – tā iecerējis balles un festivāla rīkotājs, operas baritons Armands Siliņš. “Pusaudža gados pats spēlēju trompeti ciemata pūtēju ansamblī, un šādā sastāvā atceros vairākas zaļumballes – iedvesma par zaļumballi festivālā nāca tieši no šīs pieredzes,” teic dziedonis, cerot, ka šī būs viena no Sēlijas spilgtākajām ballēm. “Te būs jūtams “Sansusī” mākslas filtrs, ko varēs priecīgi izbaudīt gan festivāla publika, gan vietējie ļaudis,” atklāj A. Siliņš. Sen nebijušu kvalitātes latiņu uzstādīs dzīvā mūzika astoņu mūziķu pūtēju ansambļa izpildījumā, ko īpaši šim gadījumam aranžējis Ritvars Garoza. Programmā estrādes mūzika no 20. gadiem līdz pat mūsdienām, katru no trim balles daļām veltot citam laikmetam. Arī vieta izraudzīta neparasta, kaut viducī starp festivālu un Aknīsti – vecajā graudu kaltē, ko pērn “Sansusī” laikā jau veiksmīgi iesildījis “Sinfonietta Rīga” koncerts.”
Gadsimta populārākās melodijas
“Mežaparkā Simtgades zaļumballē plānojam parādīt, kā šī tradīcija simts gadu laikā mainījusies,” stāsta KASPARS ERTS, projektu vadītājs kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”. Viņš teic – latviešiem vēlme dejot un priecāties bijusi vienmēr, gan vieglos, gan arī grūtos laikos. “Zaļumballe ir tradīcija, kuru negribētos pazaudēt. Un, kaut gan ierasts zaļumballes redzēt notiekam laukos vai mazākās pilsētās, mēs Mežaparkā gribam dot iespēju tās atmosfēru izbaudīt arī rīdziniekiem,” piebilst Kaspars.
Lai iepazīstinātu ar aizvadītās simtgades populāro deju mūziku, zaļumballe Mežaparkā sadalīta divās daļās. Pirmā daļa būs koncerts, kurā “Bellaccord Tanzorchester”, “Rumba kvartets”, “Laika upe” un “Kantoris 04” izspēlēs melodijas, bet Rīgas Danču klubs demonstrēs 20. gadsimta 30. un 40. gadu populārākos zaļumballes dančus, ļaujot to soļus apgūt arī skatītājiem. Koncerta starplaikos klausītājus izklaidēs “Diksilends LV”. Savukārt otrā zaļumballes daļa būs īstā zaļumballe, un to vēl īstāku padarīs fakts, ka muzicēt uzaicināts Latvijas Universitātes pūtēju orķestris.
Autores: Linda Kusiņa-Šulce, Aija Kaukule, Vita Krauja un Dace Kokareviča
