“Lai viņi pamēģina.” Notikušas pirmās Ukrainas un Krievijas sarunas 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas – pirmās kopš Krievijas uzbrukuma sākuma 24. februārī – sākās vakar pulksten 12 pēc Latvijas laika, ar dažām pauzēm ilga visu dienu. Puses vienojušās par jaunu sarunu kārtu. Ukrainas delegācijas pārstāvis vakarā paziņojis, ka delegācijas atgriežas Maskavā un Kijevā un paredzēta otrā sarunu kārta. Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, kurš ietilpa Ukrainas delegācijā, pavēstīja, ka sarunās Ukrainas un Krievijas puses noteikušas virkni prioritāro tēmu, kurās redzami zināmi risinājumi. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis paziņoja, ka otrā sarunu kārta notiks tuvākajās dienās uz Polijas–Baltkrievijas robežas.
“Līdz tam katra no delegācijām, katras delegācijas vadība ar valsts vadību konsultēsies par katru no sarunu pozīcijām,” paziņoja Medinskis. Delegācijas tikās 18. gadsimta Krievijas ķeizarienes Katrīnas Lielās feldmaršala Pjotra Rumjanceva būvētā muižā Gomeļas tuvumā. Krievijas armija sarunu laikā karadarbību neapturēja, turklāt vakar apšaudīja Harkovas pilsētas dzīvojamos rajonus ar sistēmām “Grad”. Neviena no pusēm no šīs tikšanās negaidīja neko lielu, nekādus konkrētus lēmumus, par ko arī liecināja dalībnieku sastāvs.
Lukašenko žests
Ukrainas delegācija uz Gomeļas apkaimi atlidoja divos Baltkrievijas sūtītos militāros helikopteros, un Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs sarunu vietā uzstājās kā namatēvs, klātesošo drošības garantēšanu nosaucot par “mūsu svētu pienākumu”. Krievijas delegācijas priekšgalā atradās Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks, bijušais kultūras ministrs Vladimirs Medinskis. Vēl tajā bija Krievijas ārlietu ministrs Andrejs Rudenko, Krievijas vēstnieks Baltkrievijā Boriss Grizlovs, Krievijas Valsts domes starptautiskās komitejas galva Leonīds Sluckis un aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins. Savukārt Ukrainas delegācijas sastāvā – valdošās partijas “Tautas kalps” parlamenta frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija, aizsardzības ministrs Oleksijs Renikovs, prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, ārlietu ministra vietnieks Mikola Točickis un citas amatpersonas.
Kijevas ieskatā sarunām bija jākoncentrējas uz diviem jautājumiem – uguns pārtraukšanu un Krievijas karaspēka atkāpšanos no Ukrainas teritorijas. Krievijas delegācijas vadītājs Medinskis turpretī iepriekš neizteicās par mērķiem, vien atzīmēja, ka “vienošanās jāpanāk pēc iespējas ātrāk”. Kā zināms, iebrukuma sākumā oficiālā Maskava runāja par nepieciešamību “denacificēt” un “demilitarizēt” Ukrainu, nekonkretizējot, kas ar šiem abstraktajiem uzstādījumiem domāts. Šos abus jēdzienus, pievienojot vēl Krimas kā Krievijas sastāvdaļas atzīšanu, vakar vakarā telefonsarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu pieminēja arī Putins.
Ukrainas prezidents Zelenskis iepriekš izteicās, ka netic sarunu veiksmīgumam, taču piekrīt tām: “Lai viņi pamēģina.” Pozitīvam sarunu rezultātam neticēja arī apskatnieki Rietumos, jo Putins ir aizgājis pārāk tālu un Krievijas vadība pēdējā laikā ir pārāk daudz melojusi, lai tai varētu uzticēties.
Ukraina piekrita sarunām pēc tam, kad svētdien telefonsarunā Zelenskim tās bija piedāvājis Baltkrievijas pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko. Lukašenko tāpat devis garantiju, ka sarunu un ukraiņu delegācijas lidojuma laikā visas kara lidmašīnas, helikopteri un raķetes Baltkrievijas teritorijā paliks uz vietas. Pirmdien tika gaidīts, ka Baltkrievijas valdība jebkurā brīdī var pasludināt valsts bruņoto spēku iesaistīšanos karā pret Ukrainu Krievijas pusē. Pēc neoficiālām ziņām, Baltkrievijas armijas desantnieku vienības jau iepriekš bija saņēmušas attiecīgās pavēles, lai 28. februārī pulksten 5 rītā dotos uz Ukrainu.
Prēmija par prezidentu
Zelenska partijas “Tautas kalps” frakcijas vadītājs Augstākajā radā Arahamija vakar no rīta saziņā ar žurnālistiem “Facebook” skaidroja, ka sarunu mērķis ir “dzirdēt priekšlikumus”, bet, vai tie ir pieņemami vai nav, tiks pārdomāts vēlāk. Atbildot uz jautājumiem, Arahamija neizslēdza, ka delegācija var nonākt ķīlnieka lomā: “Īstenībā tas būtu pieņemams scenārijs, lai vēl vairāk pieslēgtu starptautisko sabiedrību [jautājumam] par diplomātijas pamatlikumu pārkāpšanu.”
Zelenska pārstāvis Ukrainas Konstitucionālajā tiesā Fedirs Veņislaviskis sarunā ar radiostaciju “Eho Moskvi” pirmdien atzina, ka ukraiņiem pēc tā, kas noticis pēdējās dienās, sarunu fakts var izraisīt nepatīkamas asociācijas, tomēr “izņemot sarunas, cita veida, kā panākt mieru, nav”. Veņislavskis apstiprinoši atbildēja par Krievijas plāniem ar specvienību fiziski likvidēt Ukrainas vadību: “Krievijas specdienestiem mērķis numur viens ir Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, mērķis numur divi – viņa ģimene, mērķis numur trīs – visa Ukrainas augstākā vadība, tajā skaitā deputāti un ministri.
Pēc manā rīcībā esošās informācijas, bija Krievijas teroristu mēģinājumi fiziski iznīcināt mūsu ministrus, taču visi ir sveiki un veseli un viss strādā.” Prezidenta pārstāvis neprecizēja, par kādiem ministriem ir runa un kad mēģinājumi notikuši. Britu “The Times” iepriekš rakstīja, ka uz Kijevu nosūtīti vairāk nekā 400 Krievijas algotņi no grupas “Vagner”, kaujinieki, kam dots uzdevums nogalināt Ukrainas prezidentu un valdības locekļus, lai Maskava varētu vieglāk pārņemt varu. Putinam tuvu stāvošā uzņēmēja Jevgeņija Prigožina finansētajiem vāgneriešiem esot apsolīta dāsna atlīdzība par slepkavībām, un mērķu sarakstā līdzās Zelenskim ir vēl 23 cilvēki.
Taktikas maiņa
Sarunas notika laikā, ka, militārie novērotāji Rietumos norāda uz būtisku uzbrukuma tempu palēnināšanos Harkovas un Kijevas apkaimē. Krievijas armija aizvien vairāk izjūt apgādes problēmas. Kaujas tehnikai sāk trūkt degvielas. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra Oleksija Danilova optimistiskajā ieskatā, Ukraina šobrīd pamazām pārņem militāro iniciatīvu, veidojot savu aizsardzību, jo Krievijai nav izdevies īstenot nevienu tās iecerētā “zibenskara” mērķi.
Kijeva un lielākās pilsētas nav ieņemtas, līdz ar to nav iespējams arī izveidot kādu marionešu valdību. Smagas aizsardzības kaujas turpinās, taču valstī nav ne panikas, ne haosa un arī apgāde darbojas. Zelenskis savā tradicionālajā ikdienas uzrunā 28. februārī vērsās pie Eiropas Savienības ar prasību nekavējoties uzņemt Ukrainu ES “ar jaunu īpašu procedūru”. Dažos teikumos viņš krievu valodā vērsās arī pie Krievijas armijas karavīriem: “Pametiet savu tehniku. Neticiet saviem komandieriem. Neticiet saviem propagandistiem. Vienkārši glābiet savas dzīvības. Ejiet prom.” Prezidents uzrunā ukrainiski tāpat pieminēja pretrunīgi vērtēto valdības lēmumu atbrīvot no ieslodzījuma vietām tos notiesātos, kuri piedalījušies 2014./2015. gada karadarbībā pret separātistiem un Krievijas armiju Austrumukrainā, bet tagad vēlas ar ieročiem rokās cīnīties pret “krievu pasauli”. Pēdējo pāris dienu laikā Ukrainas aizsardzības spēkos ir mobilizēti ap simt tūkstoš karotāju.
Pēc Pentagona aplēsēm, Krievijai Ukrainas pierobežā joprojām atrodas lielas rezerves – ap piecdesmit tūkstoš vīru liels karaspēks. Kamēr notika sarunas Gomeļā, kļuva zināms, ka Krievija apšaudījusi Harkovas pilsētas dzīvojamos mikrorajonus ar reaktīvajām zalvjuguns sistēmām “Grad”. Precīzu ziņu par nogalinātajiem un ievainotajiem līdz vakarvakaram nebija. Dažas ukraiņu amatpersonas runāja par “desmitiem nogalināto un simtiem ievainoto”; Harkovas apgabala administrācija provizoriski nosauca mazāku upuru skaitu – 11 nogalināti un 31 ievainotais. Šī ziņa kopā ar informāciju, ka Krievijas aviācija apdzīvotās vietās sākusi lietot nevadāmas aviācijas bumbas un Ženēvas konvencijā aizliegtās vakuuma bumbas, liek domāt, ka, beidzoties “gudro” raķešu un bumbu krājumiem, tiek mainīta taktiku un notiek pāreja uz iedzīvotāju iebiedēšanu. “Tas saistīts ar to, ka “specoperācija”, kas paredzēja ātru Ukrainas armijas neitralizāciju un lielo pilsētu netraucētu ieņemšanu, acīmredzot ir izgāzusies. Tagad Krievijas armija var pāriet uz Čečenijā un Sīrijā pārbaudītos platību bombardēšanas taktiku, kas nodara milzīgu postu civiliedzīvotājiem,” atzīmējuši analītiķi no nevalstiskās pētnieciskās institūcijas “Conflict Intelligence Team”.
