Zirgā, lai veselība atkal zirgā. Kā palīdz reitterapija 0
Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari reitterapijas nodarbībā vēroju, kā zirdziņi ar pacientiem mugurā lēnā garā staigā pa manēžu. Sēžot krēslos, viņos priecīgi noskatās mammas un vecmammas. Bērni paši paņem ķiveres un satraukti gaida savu kārtu. Pa lauku staigā arī melns kaķis. Šķiet, ka šeit no zirgiem neviens nebaidās, un tam arī nav pamata. Visi seši reitterapijas zirgi ir speciāli apmācīti un sastrādājas ar terapeitiem un pacientiem.
Kustība, siltums, emocijas
Zirgs ejot veic kustības ar muguru, gurniem un kājām. Mugurkauls izliecas uz augšu, uz leju un uz sāniem. Zinātniski pierādīts, ka šī kustība ir identiska vesela cilvēka gurnu kustībai staigājot. Cilvēks, kurš nespēj staigāt, jājot ar zirgu, no tā saņem pareizas gaitas impulsus, stāsta reitterapeite Olga Buličeva.
Zirga ķermeņa temperatūra ir 38 grādi. No dzīvnieka plūstošais siltums un kustība ļoti labi ietekmē cilvēka muskuļus un saites, stimulē vielmaiņu un asins-riti. Turklāt pacientam rodas pārliecība par savām spējām: viņš notur līdzsvaru, sēž tik liela dzīvnieka mugurā un komunicē ar to. Olga stāsta, ka reitterapija efektīvi ārstē arī depresiju. Pacientiem, kuri nespēj paši iziet no mājas, jāšanas terapija ir pozitīvām emocijām bagāts piedzīvojums.
Reitterapijā izmanto plānu matraci un rokturi, nevis seglus kā sportā. Tādējādi cilvēks jūt zirga siltumu un kustību. Sākumā pacientam var būt bailes kāpt dzīvniekam mugurā, bet pēc vairākām nodarbībām tās zūd. Vajadzības gadījumā reitterapeits iet līdzās vai sēž uz zirga kopā ar pacientu. Retos gadījumos ir fobija no zirgiem, un tad nodarbības jāatceļ.
Zirgam jāspēj sadarboties
“Reitterapijai paredzētais zirgs šeit ierodas sešu gadu vecumā. Pirms tam dzīvniekam jābūt iejātam. Zirgus iepērkam, izvērtējot to kustības un gaitu. Ne visiem ir terapijai piemērota gaitas amplitūda un temps.
Dzīvnieku vērtē arī pēc rakstura. Tam jābūt psiholoģiski nobriedušam, mierīgam, drošam, jāspēj sadarboties ar cilvēku,” stāsta reitterapeite. “Reizēm nopērkam zirgu, bet saprotam, ka tas reitterapijai tomēr nebūs atbilstīgs.”
Dažu mēnešu laikā zirgus apmāca sekot terapeitam, iet šaurajā rampā, nebaidīties no cilvēkiem, ratiņiem, neparedzamām kustībām, darbībām. Zirgam jāmāk iet pie rokas kopā ar cilvēku. Sākumā darbinieks eksperimentē un iepriekš pārbauda, vai dzīvnieks nesatrūkstas no kustībām vai bļaušanas. Ja uzvedas atbilstīgi, uz tā ļauj kāpt arī pacientam. Zirgs pēc dabas nav agresīvs, drīzāk ir bailīgs, bet var pieradināt pie skaļiem trokšņiem. Turklāt jaunākie zirgi vēro un mācās no vecākajiem.
