Lai vēlziedes parādītu sevi visā krāšņumā. Kad tās ir jāpārstāda un kā jākopj? 0
Iegādājos no Holandes ievestus vēlziežu ‘The Giant’ un ‘Waterlily’ sīpolus. Pirmajā gadā skaisti ziedēja. Kad lapas nodzeltēja, izraku, lai pārstādītu, bet konstatēju, ka vairāki sīpoli sapuvuši. Veselos iestādīju 20 cm dziļumā. Kāda augsne vēlziedēm vajadzīga? KĀRLIS VECUMNIEKOS
Kad jāpārstāda vēlziedes? IMANTS IECAVĀ
Laika apstākļi vai slimība?
Pēc tulpju selekcionāra un sīpolpuķu audzētāja Jura Egles domām, vēlziedes cieta no mitruma, sala vai sēņu slimības. Pagājušais gads (vasara un rudens) bija nelabvēlīgs ar pārmērīgo mitrumu, kas augiem ļoti kaitēja, tādējādi sīpoli lielajās lietavās sapuva. Vēlziedēm nepatīk arī vēlie sali, kad pēc siltas ziemas pavasarī (februārī, martā) uznāk lieli mīnusi. Vēlziedes mēdz slimot ar fuzariālo sakņu puvi – šī bīstamā slimība nereti bojā arī citus sīpolaugus (tulpes, narcises). Infekcijas attīstību sevišķi rosina paaugstināts siltums vasarā un mitrs rudens. Sēne augsnē var saglabāties līdz pat 8 gadiem, tā inficējot iestādītos veselos puķu sīpolus caur saknēm vai sīpola pamatni. Pat holandiešu lielražotāji pagaidām nav atraduši paņēmienu, kā tikt galā ar fuzariālo puvi. Ķīmiskie līdzekļi (sīpolu kodināšana ar fungicīdiem pirms stādīšanas) slimību neiznīcina, bet tikai nomāc. Tā paliek latentā stāvoklī un pēc tam, kad sīpoli ar ķīmiju vairs netiek apstrādāti, uzliesmo no jauna. Sīpolpuķes sāk pastiprināti slimot, līdz aiziet bojā.
Kur un kā stādīt
Selekcionārs atgādina, ka populārā šķirne ‘Waterlily’ (ar purpurvioletiem pildītiem, 12–15 cm diametra ziediem) ne vienmēr ir pietiekami salcietīga mūsu apstākļos (sevišķi bezsniega ziemās), tāpēc tā ik gadu pēc noziedēšanas rudenī jāpiesedz ar bagātīgu kūdras vai koku lapu mulčas slāni. Starpsugu hibrīds ‘The Giant’ izceļas ar lieliem ziediem (izturīgi ilgstošās lietavās), kā arī labu salizturību, tāpēc stādījums nav jāpiesedz.
Augsnes ziņā vēlziedes nav izvēlīgas. Sīpolaugus stāda izsauļotā, vēlams no ziemeļu vējiem aizsargātā vietā, irdenā, organiskām vielām bagātā, pietiekami mitrā (vislabāk smilšmāla) augsnē. Lai bagātīgāk ziedētu, pārstāda ik pēc 2–5 gadiem.
Pavasarī vēlziedes izdzen lapas, vēlāk tās atmirst. Vēlziedes uzzied pirms rudens krokusiem – augustā, septembrī. Parasti viens sīpols veido vairākus ziedus, no kuriem katrs zied aptuveni nedēļu.
Sīpolus izrok pēc lapu nokalšanas – līdz augusta beigām. Lapas nedrīkst noraut pirms to nodzeltēšanas, citādi puķes nākamajā gadā vājāk ziedēs, turklāt sīpoli inficēsies ar sēņu slimībām. Vēlziedes stāda triju sīpolu dziļumā, t.i., 10–20 cm dziļi (mazākos liek seklāk). Stādījumu mulčē ar neitralizētas kūdras slāni. Vēlziedes lieliski izskatās akmeņdārzos un puķu dobēs, kur tās stāda kopā ar neliela auguma ziemcietēm, kam nav plaša sakņu sistēma.
Izturīgas rudens ziedētājas
No siltākām zemēm ievestās vēlziežu hibrīdās šķirnes pie mums mēdz uzvesties dažādi, jo mūsu klimatiskie apstākļi tām nav īsti piemēroti. Visvieglāk audzējama Latvijā vietumis dabā augošā rudens vēlziede (Colchicum autumnale) un tās krāšņās šķirnes, piemēram, ‘Album’ (ar sīkiem, bet daudziem, tīri baltiem ziediem), ‘Atrorubens’ (ar purpurvioletiem ziediem). Šīs vēlziedes labi aug un pārziemo, to sīpoli nepūst. Audzēšanai viegli padodas arī populārā Colchicum byzantinum šķirne ‘Innocence’.
