Lai vējjakā – sausi un silti. Kā audumus padara ūdensnecaurlaidīgus 0
Rudenī, kā zināms, biežāk līst, no kā sevi sargājam, slēpjoties zem lietussargiem un velkot vējjakas, kas nelaiž cauri ūdeni. Kā ražotāji panāk, ka tekstila materiāls kļūst ūdens necaurlaidīgs, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina tehnoloģiju institūta Apģērbu un tekstila tehnoloģiju katedras profesore ILZE BALTIŅA.
* Metodes, kā iegūst ūdens necaurlaidīgus materiālus, ir ļoti dažādas. Senākās no tām saistītas ar ķīmisku vielu – hidrofobizatoru – uzklāšanu. Tās ir vielas, kas atgrūž ūdeni. Hidrofobizatori neļauj ūdens lāsei izplūst pa materiāla virsmu, bet to koncentrē.
* Otrā metode, kā apstrādā materiālu, lai tas kļūtu ūdens necaurlaidīgs, ir, pārklājot ar polimēru kārtu. Tādējādi veidojas aizsargslānis, kas daļēji piepilda poras. Tiesa, līdz ar to materiāls slikti laiž cauri tvaiku un gaisu (ikdienā mēdzam teikt, ka materiāls slikti “elpo”).
* Trešais materiālu veids, kas spēj aizturēt ūdeni, ir membrāndrānas. Tās iegūst, drānā laminējot porainu vai neporainu membrānu.
* Jaunākās metodes šajā jomā ir saistītas ar nanotehnoloģijām. Aizsākums ūdens tekstilijām, kas atgrūž ūdeni un pārklātas ar nanošķiedrām, meklējams lotosa lapas principā. Zinātnieki atklāja, ka lotosa lapa nav gluda, bet uz tās ir sīki pacēlumi, kas neļauj ūdens lāsei izplūst un liek notecēt pa virsmu.
* Tekstila materiāli, ko izmanto, gatavojot lietussargus, ir daudz vienkāršāki par tiem, no kā šūdina lietainam laikam piemērotus apģērbus. Lietussargam, kā zināms, jānodrošina tikai un vienīgi tas, lai lietus ūdens netek cauri, bet tam nav jābūt “elpojošam”. Iedomājieties, kā justos cilvēks, ja ietērptos gaisa un tvaika necaurlaidīgā apģērbā! Jau pēc brīža būtu sasvīdis, apģērba iekšpusē uzkrātos arī citas ķermeņa izdalītās gāzes. Ne velti vienreiz lietojamos plēves mētelīšus, kas patiešām nelaiž cauri gaisu, ražo platus, vaļīgus. Tas tāpēc, lai kustoties notiktu gaisa apmaiņa. Bet apģērbs, ko valkājam rudenī un ziemā, nevar būt tik vaļīgs, jo tam jānodrošina siltuma aizsardzība, tāpēc ražotājiem jāsabalansē ūdens necaurlaidība ar materiāla spēju “elpot” un siltuma aizsardzību.
* Izgatavojot tekstila materiālu lietussargiem, apdares laikā drānu piesūcina ar ķīmiskām vielām, kas atgrūž ūdeni. Lietussargu audumu ražotājiem nav jālauza galva, vai auduma ūdens necaurlaidība saglabāsies mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas, gludināšanas un berzes iespaidā.
* Funkciju – nelaist cauri ūdeni, bet “elpot” – vislabāk pilda membrāndrānas, turklāt tās savas īpašības saglabā visilgāk, īpaši, ja membrāna ir laminēta starp divām drānu kārtām – pamatdrānu un oderējumu. Membrāndrāna arī labi pārcieš mazgāšanu un berzi. Ūdeni nelaiž cauri un labi “elpo” arī tie tekstila materiāli, kuru apdarē izmantotas vielas, kas atgrūž ūdeni, tikai slikti, ka tās bieži nomazgājas un tad izstrādājums sāk laist cauri mitrumu. Sliktāk ar gaisa un tvaika caurlaidību ir drānām, kas pārklātas ar polimēru kārtu.
* Nanotehnoloģiju jomā šobrīd notiek ļoti daudz zinātnisku pētījumu, bet tekstila materiāli, kas gatavoti, lietojot šo metodi, līdz veikalu plauktiem vēl nonāk reti.
* RTU rīcībā ir iekārtas, ar kurām var mērīt tekstila materiālu ūdens necaurlaidību, samirkšanas spēju, tvaika pretestību un gaisa caurlaidību. Tās izmanto gan zinātniskās pētniecības nolūkos, gan studentu mācību procesā. Ūdens necaurlaidību mēra ar spiedienu – kādam tam jābūt, lai izspiestu cauri ūdeni. Par ūdens necaurlaidīgiem uzskata tekstila materiālus, kas iztur 1300 paskālu (Pa) lielu spiedienu. Samirkšanas spēju nosaka, lejot uz materiāla destilētu ūdeni un vērojot, kā tas izplūst. To mēra ballēs. Vislabāk, ja ūdens noplūst pa drānas virsmu, to nesaslapinot.
* Tekstila materiālu ražotājiem mūsu valstī nav izvirzītas vienotas prasības un nav arī tādas institūcijas, kas reglamentētu, kāds ūdens necaurlaidīgais apģērbs drīkst nonākt pie pircēja (likumdošana šajā jomā regulē tikai jautājumus, kas skar cilvēka veselību un dzīvību). Līdz ar to veikalos nonāk dažādas kvalitātes tekstila izstrādājumi – gan tādi, kas labi, gan tādi, kas ne visai labi laiž cauri tvaiku un gaisu. Ūdens necaurlaidīga apģērba īpašības diemžēl nevar noteikt arī, to pataustot un apskatot, izņēmumi ir tie gadījumi, kad ražotājs ir norādījis, kāda tehnoloģija izmantota un cik liela ir drānas tvaika caurlaidība. Arī cena neatspoguļo ūdensnecaurlaidīga tekstila materiāla īpašības.
