Juris Zvirbulis: Pirksim caurlaidi iebraukšanai laikus! 2
Rīdziniekiem un citiem galvaspilsētas tuvumā dzīvojošajiem ir ekskluzīva iespēja iekāpt savā auto un pēc pusstundas jau gozēties pludmales smiltīs pie jūras. Jāatzīst, ka šādas iespējas lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju nav. Turklāt vairākums zemeslodes iedzīvotāju jūru vispār nav redzējuši.
Izmantojot šo ģeogrāfiskā izvietojuma piedāvāto iespēju, kādā brīvdienas rītā autovadītājs jestri ripo gar “Spici”, blakus sēdošā kundze jau sāk iesmērēt sauļošanās krēmu, bet – ak vai – vairākus kilometrus pirms iebraukšanas Jūrmalā brauciens apstājas. Autovadītāji visās trīs Jūrmalas šosejas joslās stāv sastrēgumā, lai nopirktu iebraukšanas caurlaidi un iekļūtu sapņu pilsētā. Stāv arī trešā josla, kas paredzēta autovadītājiem, kuriem jau ir iebraukšanas atļauja. Diemžēl šāda nepatīkama svīšana mašīnās ir novērojama katru vasaru, it īpaši brīvdienās, kad laiks ir atbilstošs pludmales apmeklējumam.
Lai izvairītos no autovadītāju sašutuma par sabojātām brīvdienām, būtu jāizmanto mūsdienu komunikācijas iespējas. Katram autovadītājam ir mobilais telefons, kas nodrošina iespēju iegādāties elektronisku caurlaidi ar SMS starpniecību. Šobrīd šo iespēju izmanto tikai tie autovadītāji, kas lieto maksas autostāvvietas Rīgā, un tā nav pietiekami izplatīta citur Latvijā. Tāpat steidzami būtu jāizveido īpaša interneta vietne, kurā jau pirms izbraukšanas no mājām varētu apmaksāt un saņemt caurlaidi, to izdrukājot vai saglabājot mobilajā telefonā. Tātad jāpanāk, ka autovadītājs, kurš saulainā dienā nolēmis apmeklēt Jūrmalu, jau no mājām var izbraukt ar Jūrmalas caurlaidi kabatā. Tomēr, ja tam nav bijis laika, iespējai nopirkt caurlaidi būtu jābūt, jau izbraucot no Rīgas, vislabāk pie lielveikaliem. Katrs lielveikals ir ieinteresēts palielināt apgrozījumu, iespēja nopirkt Jūrmalas caurlaidi būtu papildu iemesls iebraukt veikalā, tātad sadarbība abpusēji izdevīga.
Tomēr būsim reāli – lai arī kādas iespējas attīstītu, vienmēr būs kāds, kurš caurlaidi gatavosies iegādāties tieši pirms iebraukšanas Jūrmalā. Lai rosinātu autovadītājus pirkt Jūrmalas caurlaidi savlaicīgi, trešā šosejas josla jau vairākus kilometrus pirms Lielupes tilta būtu jāparedz tiem, kam jau ir iegādātas caurlaides. Tas nodrošinātu raitāku kustību un motivētu autovadītājus nepirkt caurlaides pēdējā iespējamā vietā. Būtu jāpagarina nobraukšanas josla uz apkārtceļu Tukuma virzienā, lai automašīnas jau laikus varētu sadalīties tajās, kas uz apkārtceļu, un tajās, kas pēc caurlaides.
Stāvlaukumā pirms tilta ir divu veidu automāti, kuros jāmaksā ar kartēm vai skaidru naudu, un izkārtne ar precizējošu informāciju ir tikai kādus divus metrus pirms pašas caurlaižu iegādes vietas. Autovadītājs, kurš ilgi nostāvējis rindā, var nonākt pie skaidrās naudas automāta, bet viņam, iespējams, ir tikai karte. Tad jāveic citus braucējus traucējoši manevri, mainot vietu, kas sastrēgumu vēl vairāk sarežģī. Tādēļ jābūt lielām norādēm, tajā skaitā uz asfalta, kurā rindā ir kuri biļešu automāti. Saprotams, ka karsto dienu visa gada laikā nav daudz, un nebūtu ekonomiska pamata veikt nesamērīgi dārgas infrastruktūras izmaiņas, tomēr maksimāli efektīvi jāizmanto un jāpilnveido esošās iespējas. To var, jo no caurlaižu pārdošanas pērn iekasēti apmēram 1,7 miljoni eiro, šogad plānots nedaudz vairāk – aptuveni 1,8 miljoni eiro.
Iespēja sabojāt garastāvokli var būt arī autovadītājam, kurš apmeklē Garciemu. Tur pie stacijas ir izveidota autostāvvieta, no kuras līdz jūrai ir kāds kilometrs ejams. Viss būtu labi, ja visi autovadītāji par šo autostāvvietu zinātu. Daži dodas jūras virzienā, kur tiešā jūras tuvumā ir autostāvvieta aptuveni 12 automašīnām ceļa labajā pusē. Pārējie, kas atstās automašīnu citur ceļmalā, visdrīzāk samaksās 40 eiro sodu. Ceļa zīmes ir jāievēro, un nav pieņemams atstāt spēkratu, kur pagadās, tomēr būtu tikai korekti par pārkāpumu neuzmanības vai ieraduma dēļ sodīt ar brīdinājumu un aicināt autovadītāju braukt uz stāvvietu pie dzelzceļa stacijas, nevis uzreiz ķerties pie naudas soda.
Ne visur Latvijā vairāk domā par soda naudas iekasēšanu nekā par autotūristu ērtībām. Piemērs ir Kolka, kur pie jūras ir iekārtota stāvvieta, kurā droši var atstāt spēkratu un doties uz Baltijas jūras un Rīgas līča tikšanās vietu. Pēc tam gan jāsamaksā 1,5 eiro par stundu, tomēr autostāvvietas uzturēšana prasa savu, un braucējs var būt drošs, ka atgriežoties par stāvvietu nebūs jāmaksā 40 eiro.
Latvijā ir daudz pozitīvu piemēru, kā sakārtot dabas un autotransporta it kā pretrunīgās attiecības. Tas ir iespējams, ja mācāmies no labākajiem piemēriem.
