Lai vecs skurstenis labi kalpotu 1
“Mums lauku mājās ļoti intensīvi svīst skurstenis. Kad plītis izkurinātas, telpās tek brūna šķidruma svītras.” Maija Madonas novadā
Lai skurstenis labi kalpotu, tam jābūt tīram un gludam. Tas nozīmē, ka dūmgāzēm, izplūstot gaisā, jābūt ap +100 °C karstām. Ja tām ir zemāka temperatūra, skurstenis sāk svīst, proti, veidojas kvēpu, sodrēju un ūdens tvaiku maisījums, kas pārvēršas brūnā un kodīgā kondensātā un nosēžas uz tā iekšsienām, traucējot dūmgāžu plūsmai, tad lēnām notek un sakrājas skursteņa kājā. Lipīgais aplikums, ko veido darva un kreozots, ar laiku pa šuvēm izplūst ārpusē, saēd metālu un kaļķu javu. Šo vielu nav iespējams likvidēt ar parastajām dūmeņu tīrīšanas metodēm.
Kad deggāzu temperatūra ir pietiekami augsta, kreozots dūmvadā pats sadeg ar intensīvu liesmu, kas sasniedz +1000…+1700 °C. Aplikumu apkaro ar veikalos nopērkamiem speciālajiem skursteņu tīrīšanas līdzekļiem, piemēram, Ramonage, Fix und Fertig, Witch, IMP vai Flue Free.
Tie pastiprina dūmgāžu iedarbību uz kreozota skābēm, aplikums atmiekšķējas, tad izžūst, sačokurojas un nobirst. Izmanto arī komplektus, kuros ir vairāki šādi līdzekļi. Vēl piedāvā tā saucamos skursteņa vitamīnus, kurus pievieno malkai, uzlabojot tās sadegšanu (www.dumvadi-dumvadi.lv). Preparātus lieto, vadoties pēc instrukcijas, der parunāties arī ar pārdevēju – konsultantu. Tautas līdzekļi skursteņa tīrīšanai ir sausas apses malkas klēpītis, ar kuru ik pa laikam izkurina krāsni, periodiski sadedzināt iesaka arī papīrā ietītas svaigas kartupeļu mizas. Vienmēr jāuzmanās no mitras malkas, jo tā dod daudz ūdens tvaiku, kas intensīvi atdzesē dūmkanālus.
Pirmais darbs kreozota apkarošanai ir uzlabot skursteņa vilkmi, lai nodrošinātu malkas labāku sadegšanu un tātad arī karstākas dūmgāzes. Nepieciešams iztīrīt ne tikai dūmeni, bet arī visas cukas un mūrīša ierus. Ja tie ir aizbiruši, vilkme var samazināties. Ja nav speciālo lūciņu, var izsist pusķieģeli, cuku iztīrīt un caurumu aiztaisīt. Karstumu skurstenī palīdz uzturēt arī nosiltināta tā bēniņu daļa un kārtīgs apmetums ārpusē virs jumta.
Ja skurstenis telpā ir notecējis, tas jāremontē. Pārmūrēšana ir sarežģīta, jo tad viss ir jānojauc. Vieglāk ķieģeļu starpas, pa kurām sūcas melnā darva, iztīrīt ar fleksi. Šuves aizziež ar mālu vai kaļķa un cementa javu, kurai piemaisīts šķidrais stikls. Jālabo ne visas pēc kārtas. Blakus šuvi tīra tikai pēc tam, kad līdzās esošā jau sacietējusi. Ja pleķi vēl parādās virs apmetuma, tos notīra, nogruntē un nokrāso ar baltu eļļas vai nitrokrāsu, tad ar kādu emulsiju vai citu vēlamo krāsu.
Ja skursteņa iekšpuse nav gluda, ir radikāls risinājums – ievietot tajā keramikas vai metāla cauruli. Šamota caurules veidotas no 1200 grādos apdedzinātas keramikas masas, dūmejā tās nostiprina, tukšumus aizpildot ar granulām. Labāk izmantot speciālās, šim nolūkam domātās, jo keramzīts ar laiku sabirst lejā, izveidojot cietu masu, kura vai nu plēš uz pusēm skursteni vai stumj uz augšu cauruli. Metāla caurules, gan parastās, gan dubultās, kam vidū ir karstumizturīgs akmens vates pildījums, no skursteņa sienām vienmērīgā attālumā notur atduras.
SVARĪGI Skursteņa mūrēšanai izmanto vairāku veidu ķieģeļus. To daļu, kas paceļas virs jumta, mūrē no virsjumta pildītajiem māla ķieģeļiem, kas ir izturīgi pret karstumu, aukstumu un mitrumu. Tie ir dārgāki nekā parastie dūmvadu ķieģeļi, kurus izmanto mājas iekšpusē. UZZIŅA Skursteņa svīšanai var būt vairāki iemesli. Lai noteiktu cēloņus, ir jānoskaidro, vai apkures ierīces uzbūvētas saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, vai vienam skurstenim nav pieslēgtas vairākas, vai pelnu durtiņas hermētiski noslēgtas, vai dūmvads nav piekvēpis, vai skursteņa sienās nav plaisu, vai šuves starp ķieģeļiem nav izdrupušas, vai ķieģeļu un javas gabali neaizsprosto dūmvadu utt. Dažreiz vilkmi samazina pārāk gari izauguši koki, kas skurstenim veido aizvēju.
|
