Pirmā slimība 0
Jāvēro, vai bērniņš labi ēd un pieņemas svarā, vai labi iziet vēders (vēdera izeja var būt pēc katras ēdienreizes un arī pašķidra, taču tas nenozīmē, ka mazajam ir caureja!), vai bērns pietiekami daudz čurā, vai daudz guļ. Simptomi, kam vecākus vajadzētu darīt uzmanīgus, ir jebkura atkāpe no normālā pamatstāvokļa: iedzeltena vai zilgana āda, pūtītes un izsitumi, sausākas, tukšākas autiņbiksītes nekā parasti, retāka urinēšana, specifiska urīna smaka, zaļganas fēces, acetona smaka no mutītes, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Ja mana kaut ko no uzskaitītā, jāzvana ārstam.
Var gadīties, ka bērns negribīgi zīž mātes pienu un nepietiekami pieņemas svarā vai arī piena ir maz. Tad ir visai nežēlīgi jaunajai māmiņai kaut ko pārmest vai atkārtot, ka zīdīt var katra, vajag tikai nemitīgi likt bērnu pie krūts. Fanātiskas, nerimtīgas pūles zīdīt var novest sievieti izmisumā un pat depresijā, kas noteikti nav piena veidošanos rosinoši apstākļi. Arī mazulis jūt mātes saspringumu un, iespējams, tāpēc ēd mazāk. Ir arī bērni, kuriem ir ļoti izteikts zīšanas reflekss, taču tas nenozīmē, ka mazulis nemitīgi jātur pie piena avotiņa! Kad bērns paēdis, refleksa apmierināšanai noder māneklītis.
Jāatceras, ka svarīgākais ir, lai bērns būtu paēdis, bet māte – mierīga. Ja izdodas atslābināties, pieniņš vairojas, un arī bērniņš ēd labāk, bet, ja neizdodas, jāpiebaro ar maisījumiem.
