Lai vanna spīdētu un laistītos. Salīdzinām dažādus probiotiskus tīrīšanas līdzekļus. Kurš izrādīsies labāks? 0
Vai iespējams sakopt vannasistabu ar dabu saudzējošām un cilvēka veselībai nekaitīgām metodēm? Pilnībā notīrīt kaļķakmens un citu nosēdumu pēdas izdodas ar ķīmiskajiem preparātiem, bet varbūt ir maigāki līdzekļi?
Par labu saudzīgai tīrīšanai
Maziem bērniem ir niķis visu aizskart ar rociņām un arī ar muti. Vecāki šausmās – ja nebūs perfekti tīrs, bērnam var kaitēt baktērijas un mikrobi. Daudzās ģimenēs aizraujas ar dažādiem dezinficējošiem līdzekļiem, nepadomājot, ka vannas, dušas un tualetes virsmas saskaras ar ķermeņa jutīgākajām daļām, piemēram, mazgāšanās laikā apsēžoties uz vannas malas. Ja virsmas tīrītas ar stipriem ķīmiskiem līdzekļiem, tas var ietekmēt ādu un organismu kopumā. Pēc tradicionālā sadzīves ķīmijas līdzekļa izsmidzināšanas to ieelpojam, šīs vielas paliek nenoskalotas starp flīzēm.
Taču ir pieejams gana daudz vannasistabas tīrīšanas līdzekļu, kas nesatur fosfātus, šķīdinātājus, balinošo hloru, abrazīvas vielas, krāsvielas un citas toksiskas vielas, bet ir hipoalerģiski un bioloģiski ātri sadalās (tāpēc ieteicami mājās ar autonomo kanalizāciju).
Labo baktēriju aizsargslānis
Kādreiz tik populāro uzskatu, ka droša un tīra vide ir sterila un brīva no jebkādām baktērijām, mūsdienās apgāž pētījumi, ka tieši pilnīgi sterilā vidē nevēlamās baktērijas var vairoties pat ātrāk. Tāpēc rekomendē lietot maigus tīrīšanas līdzekļus, kam pievienotas labvēlīgās baktērijas (probiotiķi). Uz tīrāmās virsmas veidojas noturīga aizsargkārta, kas neļauj savairoties nevēlamajām baktērijām. Ja nelieto antibakteriālus mazgāšanās un tīrīšanas līdzekļus, aizsargkārta saglabājas pat nedēļu. Tādējādi mājās nezūd dabiskā mikroflora, cilvēks draudzīgi sadzīvo ar apkārtējiem mikroorganismiem, ir mazāk uzņēmīgs pret dažādām slimībām.
Lai nav jāberž
Veikalu plauktos pieejami maigi tīrīšanas līdzekļi ar probiotiķiem un bez tiem. Mēģināju ar tiem tīrīt vannasistabu, vērtējot, vai jāpiepūlas beržot.
Principā ar jebkuru līdzekli var notīrīt netīru vannu vai dušas kabīni, jautājums tikai – cik stipri jāberž ar sūkli. Jāatzīst, tā ir gana liela piepūle, jo prasa laiku un spēku. Viens no vieglākajiem un nekaitīgākajiem variantiem – tīrīt ar ūdenī izšķīdinātu citronskābi. Tāpēc katru eko vai bio mazgāšanas līdzekli salīdzināju ar citronskābes ūdeni, kas ir patiešām lēts un nekaitīgs tīrīšanas līdzeklis.
Ar Biotos varēja notīrīt ļoti netīru vannu ar paaugstināta dzelzs satura un kaļķakmens nosēdumu pēdām, bet nācās stipri berzt. Dušas kabīnes stikla durvis notīrīja labi, flīzes, kur palikušas mazgāšanas līdzekļa pēdas un mazliet kaļķakmens nosēdumu, – teicami. Salīdzinājumā ar citronskābi līdzeklis ir mazliet efektīvāks. Tam pievienoti probiotiķi, kas veido labvēlīgo baktēriju aizsargslāni.
Tri-bio probiotic spēja notīrīt vannu, stipri beržot. Ievēroju, ka vieglāk rīkoties, ja līdzekli 10–15 minūtes patur uz virsmas. Dušas kabīnes stikla durvis, uz kurām bija kaļķakmens nosēdumi, notīrīja bez problēmām. Ļoti līdzīgs efekts, kā beržot virsmu ar citronskābi. Pozitīvi, ka tā sastāvā ir probiotiķi.
Purenn, universālajam vannasistabas tīrīšanas līdzeklim, no eksperimentā izmantotajiem ir visplašākais sastāvs (sk. tabulu), bet uz nedēļu nemazgātu vannu tas neiedarbojās pietiekami efektīvi – jāberž no visas sirds, citādi nav iespējams dabūt tīru. Iedarbība līdzīga, kā tīrot ar citronskābi vai etiķi. Vieglāk, ja virsma nav tik netīra. Flīzes ar kaļķakmens un ziepju pēdām izdevās noberzt tikai otrajā reizē, kad ļāvu līdzeklim 10 minūtes iedarboties uz virsmas. Dušas kabīnes durvis notīrīja labi.
Seal Eco izrādījās visstiprākais no izmēģinātajiem līdzekļiem. Jāberž minimāli. Lai gan ražotājs uz iepakojuma norādījis, ka līdzeklis ir ekoloģisks, nav kaitīgs un nekairina ādu, bija grūti atrasties telpā, kur to izsmidzināju, lai gan ar alerģiju un elpošanu parasti problēmu nav. Tas koda kaklā, izraisīja klepu, niezēja roku āda. Ražotājs gan raksta, ka nedrīkst ieelpot, bet kā tad lai tīra? Visgrūtāk bija tīrīt šauro dušas kabīni, kur izsmidzinātais līdzeklis neizkliedējās telpā. Sākumā domāju, ka individuāla nepanesība, bet mājinieki, ienākot vannasistabā, uzreiz sajuta specifisku aromātu un kairinājumu kaklā. Par tīrīšanas efektivitāti šaubu nav – gan dušas kabīnes stikla durvis, gan ūdens krāni, gan vanna ideāli balta.
Alerģiskiem cilvēkiem labāk neizsmidzināt
Vairākkārt izmēģinot šos līdzekļus, jāsecina, ka jutīgam cilvēkam problēmu sagādā izsmidzināmā versija. Lai cik draudzīgs sastāvs, tiem tomēr pievienotas aktīvās vielas, kas smalko pilienu veidā tiek ieelpotas, un sākas klepus, šķaudīšana, asaro acis. Kad palūdzu alerģiskam cilvēkam tīrīt virsmu, līdzekli izsmidzinot un uzlejot uz lupatiņas, reakcija bija acīm redzama. Izsmidzinot uznāca klepus, bet, tīrot ar lupatiņu, smarža bija jūtama tikai mazliet. Izsmidzinot gaisā vairāk atbrīvojas ķīmiskās vielas, jo pilienu veidā daudzkārt palielinās virsmas laukums, nekā pārbraucot ar lupatiņu, kas samitrināta ar tīrīšanas līdzekli.
Secinājums
Daudzi vannasistabas tīrīšanas ekolīdzekļi efektivitātes ziņā ir līdzvērtīgi ūdenī izšķīdinātai citronskābei.
UZZIŅA
Ražotāji lielākoties raksta, ka jāļauj tīrīšanas līdzeklim iedarboties 5 minūtes, bet eksperimentā pārliecinājos, ka efekts ir lielāks, pagaidot 10–15 minūtes.
Ne visi līdzekļi, kam nosaukumā rakstīts eko, ir patiešām ekoloģiski un piemēroti jutīgiem cilvēkiem. Nereti tas ir tikai mārketinga triks.
