Vai iepirkumos dodat priekšroku vietējiem ražotājiem? 4
Pēc Krievijas noteiktā embargo Eiropas Savienības piena, liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, augļu, dārzeņu, siera un zivju produktiem aizvien skaļāk tiek runāts par vietējo produktu noieta veicināšanu pašu mājās. Kā pašvaldību vadītāji raugās uz šādām iespējām?
Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: ”Acīmredzot tuvo Saeimas vēlēšanu iespaidā tagad daudzi gudri runā, ka vajag izmantot visas iespējas pašmāju ražotāju atbalstam. Atskan balsis, ka Krievijas embargo dēļ pieļaujama pat iepirkumu likuma apiešana. Pēkšņi attapušies, ka Latvijas produkti ir vislabākie un veselīgākie. Īpaši tiek izceltas rūpes par veselīgu uzturu bērniem izglītības iestādēs. Bet mūsu novadā ir centralizētā grāmatvedība, piemēram, dārzeņu iepirkums ir viens uz visām skolām. Es esmu pašvaldības vadītājs, man ir jāievēro likums. Ja viņi patiešām grib būt īsti patrioti, tad vajadzētu saprast, ka vietējo ražotāju atbalstam ir jāmaina likums. Vai tiešām politiķi ir tie labiņie, bet pašvaldības – tās sliktās? Vismaz sabiedrība, bērnu vecākus ieskaitot, tā tiek noskaņota. Tas ir netaisni attiecībā pret pašvaldību rūpēm. Tikai vienu piemēru. Līvānu novads ir parūpējies, lai Līvānu 1. vidusskolā ar 1. septembri varētu sākt strādāt pilnīgi no jauna uzbūvēts ēdināšanas komplekss.”
Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja: ”Jau ilgu laiku skaļi tiek bazūnēts par mazo ražotāju atbalstīšanu. Bet kur ir tas atbalsts? Nevarot to sagaidīt, mazie izput. Lielie ražotāji var piegādāt par zemāku cenu. Un kur tad vēl daudzie pārbaudītāji, kas lielajiem iet apkārt ar līkumu, bet mazajiem piesienas par visniecīgāko zirnekļa tīklu. Saprotams, ka būtu ļoti labi, ja mēs varētu iepirkt pārtikas produktus skolām un bērnudārziem, pansionātam un krīzes istabai no vietējiem mazajiem ražotājiem. Bet kā lai to izdara? Kuram iestādes vadītājam es likšu pārkāpt iepirkumu likumu? Ja “augšas” patiešām vēlas pašmāju ražojumu izmantošanu izglītības un sociālajās iestādēs, tad vispirms ir jāparūpējas par tādām prasībām, kas mazos ražotājus stimulētu attīstīt ražošanu. Teikšu godīgi – ir ļoti jāpiestrādā, lai vietējie ražotāji kļūtu konkurētspējīgi. Pašlaik šajā ziņā stāvoklis ir diezgan bēdīgs.”
Guntars Velcis, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs: ”Es jau varu būt tikpat daiļrunīgs un pateikt – lai valdība man atļauj neievērot likumu! Un lai izdara tā, ka mazajiem ražotājiem būtu vieglāk izturēt konkurenci. Nedrīkst aizmirst arī to, ka mazajiem novadiem ir problēmas arī ar lielajiem ražotājiem, jo ne visiem atmaksājas vest tos niecīgos daudzumus. Protams, esam gatavi bērnu ēdināšanā dot priekšroku Latvijā ražotām pārtikas precēm. Tikai tam jārada priekšnosacījumi. Nav jau tā, ka tad, ja pie mums atnāk kāds vietējais dārzeņu audzētājs, mēs dzītu viņu projām. Bet vajadzētu būt tā, ka pašmāju ražotājam vienmēr ir pirmā roka. Tikai tā varam pa īstam attīstīt savus laukus, savu valsti.”
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: ”Mēs esam liels novads, attālumi arī lieli, tāpēc neesam interesanti lielajiem ražotājiem, kam neatmaksājas pārtikas preces mums vest. Tas ļauj mums izmantot galvenokārt vietējo uzņēmumu ražojumus. Piemēram, piegādes līgums noslēgts ar novada SIA “Miesnieks”, mūsu zemnieki piedalās programmā “Skolas auglis”, maizi ņemam no Kuldīgas uzņēmuma. Protams, ir arī preču grupas, kas nav pašmāju ražojums. Ja valsts lietas sakārtotu tā, ka varētu bērnudārziem un skolām iepirkt, piemēram, tikai pašmāju augļus un dārzeņus, ieguvēji būtu mēs visi. Ir taču zināms, ka desmitiem gadu Latvijā sapūst liela daļa pašu ābolu, tajā pašā laikā tirgus pārplūdināts ar poļu āboliem. Televīzijā nupat rādīja, kā pašmāju ražotāji dārzeņus spiesti izmest vai pat nenovākt. Tas taču nav normāli!”
