Lai uztura bagātinātājs palīdzētu, nevis kaitētu 1
Kad jūtamies saguruši, nereti saņemam mājinieku vai kolēģu ieteikumu padzert vitamīnus. Tomēr noguruma cēlonis var būt arī pārslodze, miega trūkums vai kas cits, turklāt nelielu vitamīnu deficītu organismā uzreiz nemaz nevar just. Ja nezinām, kura vitamīna patiešām trūkst, vai organismam papildus piegādātās sintētiskās vielas nekaitēs?
Ko labāk izvēlēties – atsevišķus vitamīnus vai to kompleksus ar minerālvielām? Šos jautājumus palīdz skaidrot Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Antons Skutelis, kurš medicīnā strādā jau pusgadsimtu, un “Benu” aptiekas farmaceite Laila Meiere.
Vitamīnu lietošanai – noteikts mērķis
“Mans skolotājs profesors Kristaps Rudzītis mēdza atgādināt: “Ēdiet produktus, pie kuriem esat radināti kopš bērnības, – organisms tos pazīst un zina, ko ar tiem darīt.” Taču, lai būtu kā būdams, mūsu apstākļos izteiktu vitamīnu trūkumu neesmu novērojis,” teic A. Skutelis. “Nav arī pētījumu, kas apliecinātu, ka sintētiskie vitamīni uzsūcas tikpat labi kā dabiskie.”
Vienīgais vitamīns, ko mūsu platuma grādos gada tumšajos mēnešos būtu ieteicams lietot gandrīz katram, ir D vit-amīns. Tikai iepriekš jāpārbauda tā līmenis asinīs, lai noskaidrotu nepieciešamo devu.
Par vitamīnu kompleksiem, kas satur arī minerālvielas, turklāt gandrīz visus Mendeļejeva tabulas elementus, profesors saka: “Diez vai tik kupla buķete organismam būs nepieciešama. Iesaku izvēlēties tādus, kuros ir ne vairāk kā desmit vitamīnu un desmit minerālvielu, jo nedzīvojam trūcīgajā Āfrikā, kur cilvēki pārtiek tikai no rīsiem un kukurūzas.”
Nav ieteicams pašam kombinēt vitamīnus. Zinātnieki ir strādājuši, lai tos sabalansētu un tie savā starpā nereaģētu. Multivitamīnu dražejā gluži kā kārtainā pīrāgā katrs slānis ir norobežots ar citu vielu.
Multivitamīni būtu jālieto ar noteiktu mērķi, meklējot norādes uz iepakojuma, piemēram, imunitātes stiprināšanai, enerģijas vairošanai. Pirms to iegādes uz iepakojuma derētu izlasīt, kādus elementus komplekss satur, jo daži no tiem var būt organismam lieki un pat kaitīgi. Piemēram, daudzi nepanes B1, PP vit-amīnu un jodu. Dažkārt grūtniecēm un slimniekiem ar gremošanas pro-blēmām iesaka papildus uzņemt K vitamīnu, taču pārējiem tas var kaitēt, it īpaši, ja tiek lietots aspirīns pret trombu veidošanos.
Agrāk C vitamīnu lielās devās uzskatīja par veselības ķīlu un ieteica lietot mūža pagarināšanai. “Manā jaunībā multivit-amīniem pievienoja pusgramu C vitamīna, taču tagad tik liela daudzuma uzņemšanu atzīst par nelietderīgu. Tiesa, ja ir saaukstēšanās, to vēlams lietot līdz vienam gramam dienā divas līdz trīs dienas,” teic A. Skutelis.
Farmaceite L. Meiere iesaka C vitamīnu ar uztura bagātinātājiem uzņemt ne tikai tad, kad esam pakļauti sezonālo vīrusu iedarbībai, bet arī pārslodzei un stresam. Viņa brīdina – vairāk par vienu gramu šā vitamīna nelietot ilgstoši, lai neciestu aizkuņģa dziedzera un nieru darbība. Neizmantotajam tā daudzumam, izdaloties caur nierēm, var veidoties nierakmeņi.
Vēl ātrāk var pārdozēt taukos šķīstošos vit amīnus (K, E, D, A), kas organismā uzkrājas gluži kā noliktavā, tādēļ bez vajadzības, iepriekš neveicot asins analīzes, tos nav ieteicams izmantot.
Domas dalās par daudzu multivitamīnu sastāvā iekļautu vairāku minerālvielu, piemēram, selēna, lietošanas nepieciešamību. Pastāv uzskats, ka tas būtu jāuzņem papildus ikvienam, jo tas mūsu dabā sastopams uz pusi mazāk, nekā organismam nepieciešams. Savukārt citi atzīst, ka latvieši, dzīvodami savā zemē jau gadu tūkstošiem, ir pieraduši pie šīs vielas zemāka līmeņa asinīs.
Selēnu un cinku lieto kopā ar antioksidantiem – A, E, C vitamīnu – lai organisma dzīvās šūnas pasargātu no brīvo radikāļu radītiem bojājumiem. Pirms antioksidantu lietošanas būtu pareizi veikt asins analīzes, lai noskaidrotu, vai to trūkst organismā un tad kopā ar ārstu lemt par turpmāko rīcību.
Fakti Multivitamīni lietojami pa mēnesim, sākoties un beidzoties gripas sezonai. Kompleksie vitamīni paredzēti vispārējai profilaksei, bet atsevišķi vitamīni noteiktu veselības problēmu novēršanai, piemēram, B grupas vitamīni – neiroloģisku slimību ārstēšanai, B9, B6, B15 un P, lietojot antibiotikas. Pēdējā laikā asinsvadu veselības uzlabošanai aterosklerozes slimniekiem iesaka lietot B6 vitamīnu jeb folskābi. Ja trūks K vitamīna, tad, ievainojot ādu, ātrāk nekā parasti sāksies asiņošana, ja par maz A vitamīna – iekaisīs smaganas, ja B grupas vitamīnu – var rasties nervu kaites, ja būs D vitamīna deficīts – kļūs trausli kauli. Pēdējā laikā gan uzskata, ka vispirms D vitamīna trūkums izpaužas ar nervozitāti. Kādi vitamīni nepieciešami, ja ir: saaukstēšanās – C, A, B2, B5; cukura diabēts – B1, B6; osteoporoze – D; gremošanas slimības – A, C, K, D, B1, B2,B5, E; depresija – B6; nieru kaites – B5, D; neirīts – B1, B6, B12.
|
