Lai urīns bez pesticīdu kokteiļa 3
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šāds nedaudz izaicinošs, taču veselīgs vēlējums noderēs katram Latvijas iedzīvotājam ne tikai Eiropas Savienības (ES) Bioloģiskās pārtikas mēnesī septembrī, bet visu gadu, zinot, kādi ir jaunākā Eiropas biomonitoringa projekta pētījuma rezultāti par pesticīdiem cilvēka organismā. Sešās ES valstīs, tostarp arī pie mums, savāktajos urīna paraugos tika atklāts bagātīgs sintētiskās ķīmijas produktu atliekvielu kokteilis, kur līdzās kukaiņu un sēnīšu indēm uziets arī ES aizliegtais herbicīds un augšanas regulators hlorprofāms.
Latvijā šī viela atrasta 32% jeb katram trešajam no diviem simtiem pētījuma dalībnieku. Eiropas Komisija 2019. gadā nepagarināja šī iepriekš plaši izmantotā kartupeļu un sīpolu pretasnošanas līdzekļa lietošanas atļauju, norādot, ka tā galvenā metabolīta 3-hloranīla lietošana patērētājiem ir saistīta ar akūtiem un hroniskiem ar uzturu saistītiem riskiem.
Vienkāršāk sakot – aizliedza lietot tāpēc, ka līdzeklis ir kaitīgs veselībai. Latvijā iegūtajās urīna analīzēs tika atrastas astoņu pesticīdu atliekvielas. Pretēji prognozēm, ka vairums atliekvielu pētījuma dalībnieku organismā nonāk, dzīvojot blakus konvencionāli apstrādātajiem laukiem, ne mazums sintētiskās ķīmijas, visticamāk, tiek uzņemtas arī ar pārtiku no veikalu plauktiem un citām tirdzniecības vietām. Vai nav nopietns iemesls padomāt, ko pērkam un kādu uzturu lietojam?
Marķējumu neatpazīst pat Saeimas deputāti
Viens no risinājumiem, kā izvairīties no sintētisko pesticīdu kokteiļa organismā, ir izvēlēties bioloģisku pārtiku, jo tā tiek audzēta bez sintētiskās ķīmijas rūpniecības ražotiem pesticīdiem kaitēkļu, nezāļu un slimību apkarošanai.
Bez tam bioloģiski audzēti un pārstrādāti produkti nesatur ģenētiski modificētus organismus, kā arī kaitīgās E vielas, mākslīgos konservantus, krāsvielas un smaržvielas. Biopārtikas audzēšanā saimniecības nelieto mākslīgo mēslojumu, lopkopībā piena un gaļas ražošanā kustoņi ēd dabisku barību, nevis, piemēram, modificētu soju vai kukurūzu, lopiņi ganās pļavās, kas netiek apstrādātas ar sintētiskās ķīmijas preparātiem.
Vienīgais apliecinājums, ka pārtikas produkts ticis audzēts un ražots bioloģiski un tam piešķirts bioloģiskais sertifikāts ir ES marķējums – zaļā ekolapiņa. Latvijā sertifikāciju veic biedrība “Vides kvalitāte” un valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs”. Par sertifikāta uzticamību var pārliecināties Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā, kurā tiek atzīmēti pārkāpumi un dati par sertifikāta apturēšanu.
Līdzās zaļās lapiņas marķējumam var atrasties arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas preču zīme “Latvijas ekoprodukts”, kas apliecina, ka bioproduktam ir vismaz 95% Latvijas izcelsmes. Zaļās vai bordo karotītes marķējums neapliecina, ka produkts ir bioloģiski audzēts vai ražots.
It kā vienkārši un saprotami, tomēr iedzīvotāju izpratne par bioloģisku pārtiku joprojām klibo. Nesen pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdes “Rimi Latvia” veiktajā pircēju aptaujā par dažādiem ilgtspējas marķējumiem uz produktu iepakojumiem, tostarp arī par to, vai pircēji atpazīst un pievērš uzmanību biomarķējumam, 34% dalībnieku atzina, ka pievērš uzmanību, tomēr lielākā daļa jeb 66% nepievērš uzmanību vai to neatpazīst.
Ar nezināšanu nupat izcēlušies arī vairāki Saeimas deputāti, kad pirmsvēlēšanu projekta “Zaļais barometrs” zaļajos testos (var noskatīties tīmeklī, jūtūba vietnē) starp vairākiem marķējumiem bija jāatpazīst ES zaļā ekolapiņa. Daži kļūdaini norādīja uz zīmolu “Nature Care Produkt. Nature-care.cc”, kas gan apliecina dabiskumu, bet – tīrīšanas līdzekļos, higiēnas produktos, dārzkopības precēs un rotaļlietās, citi neveiksmīgi minēja vai vienkārši atzinās, ka nezina.
Tomēr nezināšana par biomarķējumam vēl nenozīmē, ka pircējiem nebūtu intereses par biopārtiku, ko apliecina “Rimi Latvia” šā gada pārdošanas rādītāji, kas pieauguši tieši “I love eco” (latviski – es mīlu eko) dārzeņiem, žāvētiem augļiem, sulām u. c. Atsevišķās produktu grupās apjomi palielinājušies par 40%, stāsta “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību speciālists Juris Šleiers.
Pēc “Nielsen” jaunākajiem tirgus pētījuma datiem, biopārtikas un ilgtspējīgu/dabai draudzīgu produktu pārdošana Latvijas tirgū vidēji pieaug par 12%, kamēr citiem produktiem – tikai par 5%. Tiesa, atšķirīga aina paveras otra lielākā mazumtirgotāja “Maxima Latvija” pētījumā, kas parāda, ka viņu klientu vidū ekoloģiskas pārtikas produktu apjoms ir ievērojami sarucis – no 14,9% 2020. gadā līdz 7,6% pērn un 8,4% šogad.
Biotirgu – katrā Latvijas pilsētā
Pircēju nezināšana par ekomarķējumu bieži vien iet rokrokā ar aplamiem priekšstatiem un pieņēmumiem par biopārtiku, tos nereti nākas uzklausīt pašiem biosaimniekiem, kas atveduši preci uz tirgu. Burtnieku pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Varšavas” īpašnieku meitai Kristīnei Sigitai Dāvidsonei, kurai uzticēta produktu tirdzniecība, visbiežāk jādzird apgalvojums, ka bioloģisko sertifikātu varot nopirkt, tāpēc tam nevarot ticēt.
“Ne vienmēr izdodas pārliecināt, ka nekas tāds nav iespējams, jo bioloģiskajam sertifikātam nāk līdzi pamatīga kontrole. Ir tādi, kas jau ieradušies ar skepsi, klausās gan, bet acīs redzu – ko tu, meitiņ, pūt pīlītes.” Izskanējusi arī neuzticēšanās biopārtikai plastmasas iepakojumā, kādu tirgo veikalos, kā arī apgalvojumi, ka bioprodukti ir daudz dārgāki par “parastajiem”. “Ne vienmēr un ne visi ir dārgāki, piemēram, mūsu saimniecības bioloģiskās olas salīdzinājumā ar veikalā nopērkamajām ir lētākas,” norāda Kristīne un piebilst, ka šādu piemēru nav mazums, taču tas jau ir plašākas izpētes temats.
Ar neticīgajiem Raiskuma pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Žagatas” saimniece Gunta Eglīte vairs nestrīdas: “Cilvēks jau domā pēc sevis – ja pats spēj šmaukt, tad arī par citiem tā spriež. Ir tāda kategorija, kas netic, un viņus nevar pārliecināt. Kādreiz to centos darīt, tagad vairs ne.” Tomēr labvēlīgi noskaņoto un bioloģiskajā pārtikā ieinteresēto pircēju esot vairākums, citādi jau viņas saimniecībai Latvijā vienīgajā bioloģiskās pārtikas tirdziņā “Mūsu biotirgus”, kas katru mēnesi notiek Siguldā, nebūtu ko darīt. To pašu saka arī Inguna Knodze no Lauberes pagasta biosaimniecības “Stūrīši”. “Mums laikam ir paveicies, jo pie stenda nāk pircēji, kuri nešaubās par bioloģisko produkciju, jāskaidro tikai, kā to labāk pagatavot.”
“Mūsu biotirgus” veidotājas Dace Mežavilka un Liene Klišāne jau trešo gadu gādā, lai siguldiešiem un tās viesiem ik mēnesi būtu kur iegādāties bioloģisko pārtiku. Līdz šā gada jūlijam tirdziņš notika Zaļās Villas kvartālā, augustā tika pārcelts uz Siguldas tirgu, kas nesen atjaunots un labiekārtots. Pa šo laiku izveidojusies pastāvīga ap 12 līdz 15 pārtikas tirgotāju un arī amatniecības meistaru kopiena, kas ar savu produkciju ierodas uz katru “Mūsu biotirgus” dienu, kā arī pircēju grupa, kuri bioloģiskus produktus novērtē un iekļauj ikdienas ēdienkartē. “Latvijā ir ap četriem tūkstošiem biosaimniecību, bet cik ir tādu saimnieku, kas var atbraukt uz tirdziņu, jo jāiegulda papildu laiks un darbs – agri jāceļas, produkcija jāsagatavo, jāsapako un tirgū jāizpako!
Tāpēc vien jānovērtē tirgotāji, kas joprojām uz šejieni brauc,” spriež Dace un piebilst, ka viens no veidiem, kā spējušas pulcināt tirgotājus, ir patīkamas atmosfēras veidošana, lai tirdziņš nav tikai andele, bet arī vieta, kur satikties ar domubiedriem, dalīties pieredzē un veidot kopības sajūtu. Ne vienmēr veicas tik gludi, kā gribētos, sevišķi vasaras karstajā laikā, kad apmeklētāju ir mazāk, nekā cerēts. “Tad mums ir žēl tirgotāju, kas centušies un saveduši svaigos dārzeņus…” nosaka Liene.
Interesi par biotirdziņu aizpērn izrādījusi Ozolnieku pašvaldība, tāpēc pāris gadus ko līdzīgu organizējot tās puses novada svētkos. “Būtu jauki, ka biotirdziņu pastāvīgi rīkotu katrā Latvijas pilsētā, tas būtu lielisks ieguldījums kopīgam mērķim!” Un mērķis viņām tāpat kā zaļā dzīvesveida festivālam “Greenfest”, kura rīkošanā ik gadu abas piedalās, ir jaudīgs – Gaujas Nacionālā parka teritoriju izveidot par Latvijā pirmo bioreģionu, kurā nozīmīga vieta būs arī bioloģiskajiem tirdziņiem.
Sāksim ar Saeimas deputātiem un skolām
Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs: “Lai gan izpratne un uzticēšanās bioloģiskajai pārtikai pieaug gadu no gada, darāmā vēl ir daudz. Traucē padomju laika domāšana, nepietiekama izglītība, esam nedaudz aizgājuši šķērsām ar nacionālajiem pārtikas marķējumiem – zaļo un bordo karotīti. Notiek pretspars Eiropas Zaļajam kursam un stratēģijai “No lauka līdz galdam”.
Ar asociācijas spēkiem nepieciešams modernizēt, uzlabot savu “Latvijas ekoprodukta” preču zīmi, vairāk stāstīt sabiedrībai par vietējo biopārtiku, tostarp ar izdevuma “Ēdam bioloģiski” palīdzību.
Izglītošana, kā redzams no 14. Saeimas priekšvēlēšanu laika projekta “Zaļais barometrs” zaļajiem testiem, būs jāsāk ar pašu likumdevējiem – deputātiem, starp kuriem ir tādi, kas neatpazīst pat Eiropas Savienības bioloģiskās pārtikas marķējumu – zaļo lapiņu.
Par bioloģisko pārtiku runāsim ar izglītības iestādēm, kam šī informācija nepieciešama zaļajos iepirkumos, jo Ministru kabineta noteikumi paredz, ka skolās un bērnudārzos jāiepērk bioloģiski piena un graudu produkti. Skaidrosim, ka bioloģiska pārtika ir kā trīs vienā – tās ir patērētāja rūpes par savu veselību, nenodarot kaitējumu ar industriāli ražotu pārtiku, pesticīdu atliekvielām; netiešas rūpes par lauksaimniecību un lauksaimnieku, kas arī nelieto ķīmiskos pesticīdus; atbalsts tādai lauksaimniecībai, kas ilgtspējīgi izmanto dabas resursus un rūpējas par vidi.”
Vai jums ir svarīgi, ka pārtikas ražošanā, kuru lietojat uzturā, nav izmantoti pesticīdi un citas sintētiskās ķīmijas vielas?
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
