Krievijas dezinformācijas apskats: “nogremdē” Baltijas valstis un “uzlabo” grāmatas tulkojumu 0
Starp Krievijas medijos jau ierastajiem baltiešu apvainojumiem “fašismā”, stāstiem par “saimniecisko degradāciju” un krievu “apspiešanu” viens no oriģinālākajiem pēdējā laika piemēriem ziņu manipulēšanā ir vēsts, ka globālās sasilšanas, ledāju kušanas un ūdens līmeņa celšanās jūrās un okeānos dēļ Baltijas valstis, tostarp teju visa Igaunija, kā arī, protams, Ukrainas daļa, nogrimšot.
Applūdinātu arī pašus
“Globālās sasilšanas dēļ ekologi nosūtījuši Igauniju un Latviju zem ūdens,” apgalvo vietne “rubaltic.ru”. Tā raksta: “Ledāju kušanas dēļ zem ūdens var nonākt lielākā daļa Ziemeļeiropas, tajā skaitā Igaunija un Latvija. Šo teritoriju applūšanu ietekmēs Vidusjūras, Melnās un Kaspijas jūras palielināšanās.
No šā procesa cietīs arī Ukrainas dienvidi.” Līdzīgā garā tas pasniegts propagandas kanālā “Sputņik”, kurā, neskaitot Baltijas pazudināšanu, posts paredzēts vēl vairākām citām Eiropas zemēm. To pašu atkārto vēl virknē Krievijas interneta resursu.
Pameklējot, izrādās, ka apokaliptiskais scenārijs nāk no pazīstamā žurnāla “National Geographic” 2013. gada septembra (!) numura. Atsaucoties uz kādas pētnieku grupas analīzi, tajā teoretizēts, ka, planētas sasilšanai augot tādos tempos kā šobrīd, pēc aptuveni 5000 gadiem pasaulē izkusīs visas polu ledus cepures un kalnu ledāji, bet ūdens līmenis līdz ar to celsies aptuveni par 65 metriem. Teorētisko konstrukciju ilustrē kartes (arī tās izmantojusi daļa Krievijas ziņu vietņu).
Taču šī pati karte parāda, ka viļņi skalosies arī virs Kaļiņingradas, kurā bāzējas vietne “rubaltic.ru”, Sanktpēterburgas, kur mājojot slavenā propagandas “troļļu fabrika”, Dienvidkrievijas un ne tikai. Taču šo apstākli atskārtusi vien daļa Krievijas mediju, kas izmantojuši minēto stāstu. Uz propagandu vairāk vērstajiem kanāliem turpretī vairāk rūp Baltijas un Ukrainas liktenis teorētiskās kataklizmas gadījumā, kamēr par pašu zemē gaidāmo vispār nemin neko.
Tulkojums ar “vietējo adaptāciju”
Tikmēr pasaules medijos kā skandalozs gadījums pēdējā mēneša laikā izskanējis stāsts par šobrīd pasaulē populārā Izraēlas vēsturnieka un filozofa Juvala Noa Harari grāmatas “21 mācība XXI gadsimtam” (“21 Lessons for the 21st Century”) tulkojumu Krievijā. Grāmatā citstarp ir runa arī par viltus ziņām “postpatiesības” laikmetā.
Lasītāji konstatējuši, ka no šīs grāmatas krievu valodas tulkojuma pazudušas vai totāli sagrozītas rindkopas, kurās skaidri un asi norādīts, ka Krimu okupēja Krievija, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins melojis, apgalvojot, ka viņa valsts armijas pussalā nav.
Grāmatas krievu versijā tāpat nav atradusies vieta krievu nacionālisma ideju kritiskajam aprakstam: “Saskaņā ar krievu nacionālo mītu Krievija ir svēta savienība, kas saglabājusies gadu tūkstošiem, neskatoties uz ļauno ienaidnieku atkārtotiem mēģinājumiem to iekarot un sadalīt.
Sekojot mongoļu, poļu, zviedru, Napoleona armijas un hitleriskā vērmahta pēdās, 90. gados NATO, ASV un ES mēģinājusi iznīcināt Krieviju, nogriežot no tās un radot “viltus valstis”, tajā skaitā Ukrainu.” Izraēlas autora lasītājs Krievijā tā vietā var izlasīt, cik tūkstošu reižu savās runās kļūdījies ASV prezidents Donalds Tramps.
Pilnībā sagrozītas vietas, kurās ir runa par Krievijas ielaušanos Krimā un iebrukumu Austrumukrainā, novācot visu Kremlim potenciāli netīkamo un parādot notikumus tā, it kā tie būtu paaugstinājuši Krievijas starptautisko prestižu, nevis uz ilgu laiku pārvērtuši Ukrainu no sabiedrotā par pārliecinātu Krievijas ienaidnieku.
Tikmēr Harari, nonākot Rietumu mediju krustugunīs, atzinis, ka pats piekritis mainīt tekstu, lai grāmata sasniegtu “auditorijas, kas dzīvo nedemokrātiskos režīmos”. “Zināmi grāmatā minētie piemēri var vai nu šo auditoriju atgrūst, vai arī izraisīt dažu režīmu cenzūru. Šā iemesla dēļ es šad tad pieļauju vietējo adaptāciju un atļauju mainīt dažus jūtīgus piemērus, taču grāmatas pamatargumentus nekad,” žurnālam “Newsweek” taisnojies vēsturnieks.
“Krievijā mani brīdināja, ka pamatā dēļ diviem manis lietotiem piemēriem, kuros es asi kritizēju Krievijas invāziju Ukrainā, cenzūra šīs grāmatas izdošanu un izplatīšanu nepieļaus. Tādējādi es nonācu dilemmas priekšā. Vai man mainīt šīs dažas vietas un izdot grāmatu Krievijā, vai arī neko nemainīt un neko neizdot?”
Harari izteicies britu “The Guardian”. Grāmata vienalga esot samērā kritiska Putina režīmam, un viņam bijis svarīgi, lai tā sasniegtu krievu lasītāju, brīdinot par diktatūras, homofobijas, korupcijas un nacionālradikālisma briesmām. Tiesa, krievu versijā tomēr esot veikti arī ar Harari nesaskaņoti “uzlabojumi”. Piemēram, Krimas gadījumā vārds “iekarošana” nomainīts ar “atkalpievienošanu”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.