Lai tiesnesis nebēgtu no žurnālistiem 1
Nolūkā uzlabot saziņu ar žurnālistiem un sabiedrību, tādējādi stiprinot tiesu reputāciju un autoritāti, tapusi tiesu komunikācijas stratēģija un tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas.
“Aizvien lielāku nozīmi tiesu darba publiskuma nodrošināšanā iegūst tieši plašsaziņas līdzekļi. (..) Tādēļ ir svarīgi, lai plašsaziņas līdzekļiem būtu nodrošināta operatīva iespēja iegūt pietiekamu un saprotamu informāciju par tiesu darbu,” norādīts vadlīnijās, kuras kopā ar stratēģiju izstrādāja Tieslietu padomē izveidotā darba grupa: Augstākās tiesas tiesnese Dace Mita, Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Anita Kovaļovska, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dzintra Balta, kā arī Tieslietu ministrijas un Augstākās tiesas sabiedrisko attiecību speciālisti.
Informācijas patiesums, pilnīgums, precizitāte un operativitāte izcelti kā tiesu komunikācijas principi. Lai tos nodrošinātu, atbildes uz žurnālistu jautājumiem būs jāsniedz iespējami īsākā laikā un atvieglotā kārtībā. Ziņām paredzētā informācija jāsaņem tajā dienā, kad informācija tiek pieprasīta, bet pārējā informācija nododama, savstarpēji vienojoties par tās nodošanas laiku. Kas būs tās personas, kas šo informāciju sniegs? Tiesneši nelabprāt atbild uz žurnālistu jautājumiem gan par tiesnešu ētikas pārkāpumiem, gan arī spriedumiem, nereti pagriež muguru televīzijas kamerām un aiziet. Tāpēc vadlīnijās ir noteikti gan tiesas priekšsēdētāja, gan arī tiesnešu pienākumi.Tiesas priekšsēdētājam ir ne tikai jānodrošina, bet arī jāvada tiesas komunikācijas darbs, arī pašam jāsagatavo raksti un jāsniedz intervijas. Tiesas priekšsēdētājam ar tiesneša piekrišanu būs jānosaka viens vai vairāki tiesneši, kas skaidros žurnālistiem tiesas lietu vai tiesību jautājumu.
Paredzēts, ka tiesu sistēmas komunikāciju vadīs un koordinēs Tieslietu padomes darbinieks – komunikācijas vadītājs. Patlaban Tieslietu padomē šāda speciālista nav, bet turpmāk tāds būs jānodrošina, sacīja Augstākās tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Šai personai būs jāpārrauga vienoto komunikācijas principu ievērošana tiesās, kā arī jākonsultē tiesas par stratēģiskiem jautājumiem, bet neiejaucoties tiesas darbībā, tostarp katras tiesasatsevišķās komunikācijas stratēģijas izstrādē un īstenošanā.
Tiesas ne tikai izglītos žurnālistus par tiesu darbu un procesuālo kārtību, kā arī citiem jautājumiem, bet arī nodrošinās apmācības tiesnešiem un viņu palīgiem, kā sadarboties ar žurnālistiem, kas jāievēro, lai atbildētu arī uz nepatīkamiem jautājumiem, un citas nianses.
Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts sacīja, ka šādas mācības ir lietderīgas un viņš kopā ar savu palīgu tādās jau piedalījies. “Ierosinājām, ka pirms tiesneša apstiprināšanas amatā vajadzētu pārliecināties arī par viņa spējām komunicēt ar sabiedrību, žurnālistiem, arī opozīciju,” saka tiesas priekšsēdētājs. Viņš uzskata, ka pieņemtie dokumenti nav tikai formalitāte, ka tie palīdzēs ievirzīt tiesnešus nebaidīties no saziņas ar masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem. Pēc tam jau vairs nevajadzēšot nekādus dokumentus, jo šis process aizritēšot dabiskā ceļā. “Sākotnēji ir jābūt kādam modelim, kas palīdzētu attīstīt komunikācijas spējas. Tas izstrādāts pirmo reizi 25 gados un nav peļams,” atzina Strauts.
Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka saskarsmes uzlabošanu ar sabiedrību un žurnālistiem neatrisinās pāris dokumentu, uzlabojumi jāveic kompleksi. Tiesu administrācija organizēs tiesu priekšsēdētājiem mediju treniņus, Tiesnešu mācību centrā paredzētas lekcijas par veiksmīgas sadarbības organizēšanu ar žurnālistiem.
