Bez apzinātas vilcināšanas, aizturēto melošanas un aizņemto advokātu atrunām. Spēkā stājas Kriminālprocesa likuma grozījumi 1
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jūlijā spēkā stājušies apjomīgi Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas liegs apzināti vilcināt tiesas procesus un ieviesīs citas korekcijas, lai labāk varētu izmantot tiesas resursus.
Arī žurnālistiem vairs nebūs paslepus jāieraksta diktofonā tiesas sēdes, tādējādi pārkāpjot likumu, jo tas līdz šim bija aizliegts.
Tagad ļauts fiksēt atklāto tiesas sēžu gaitu audio un videoierakstā.
Agrāk šo atļauju prasīja tiesas dalībniekiem, bet tagad to izlemj tiesnesis. Likumā ir grozīti 80 panti, un pamatā šis darbs ir veikts Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā, kuru vada deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”), kā arī Tieslietu ministrijā izveidotajā darba grupā.
Uz jautājumu, kāpēc jau agrāk nevarēja novērst iemeslus, kas ļauj gadiem vilcināt atsevišķus ieilgušus sabiedrībai zināmus tiesas procesus, Judins atbildēja – laikam nebijām tik tālu nobrieduši.
Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, kurš uztur valsts apsūdzību Aivara Lemberga krimināllietā, uzskata, ka likuma grozījumi ļaušot paātrināt šo procesu tajā daļā, kas skar replikas jeb atbildes uz debašu runu un apsūdzētā pēdējo vārdu.
Kriminālprocesa likuma trijos pantos ir noteikts, ka tiesai būs tiesības pēc procesā iesaistīto personu viedokļu uzklausīšanas noteikt ne tikai replikas un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu, bet arī debašu ilgumu. Tiesa drīkstēs tās pārtraukt, ja konstatēs, ka lietas dalībnieks atkārtoti min tos pašus argumentus to pašu faktu pamatošanai, novilcina lietas iztiesāšanu vai izrāda necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem, kā arī ja replikā nerunā par debašu runu vai apsūdzētais runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.
Vai nu klusē, vai stāsta taisnību
Ļoti būtisks likuma grozījums ir par aizturētā un apsūdzētā pienākumu sniegt patiesas liecības. “Iepriekš likumā bija rakstīts, ka nedrīkst melot cietušais, liecinieki, eksperti, tulki… Diemžēl daži juristi uzskatīja, ka aizturētais un apsūdzētais drīkst izdomāt visu ko un par to neiestājas atbildība.
Resurss tika tērēts, lai pārbaudītu dažādas fantāzijas. Cilvēks kaut ko izfantazēja, un to uzskatīja par normālu praksi.
Likumā tagad ir ierakstīts, ka ir jāsniedz patiesas liecības. Kriminālatbildība par meliem nav paredzēta, bet tiesnesis melošanu var ņemt vērā, piespriežot apsūdzētajam sodu,” pastāstīja Judins.
Viņu esot pārsteigusi advokātu reakcija, jo vairāk nekā 50 advokātu esot uzrakstījuši protesta vēstuli. Advokāti uzskata, ka pienākums apsūdzētajam stāstīt taisnību būšot piespiešana liecināt pret sevi. Līdz šim apsūdzētais tiesai varēja stāstīt visu ko.
“Viņi jau nesaka, ka drīkst melot, bet drīkst stāstīt kādas alternatīvas versijas. Līdz šim tika uzskatīts, ka pieļaut fantazēšanu ir normāla aizstāvība,” atzina Judins.
Tas nebūt negarantē, ka tagad visi runās patiesību, jo Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par melošanu, norādīja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas tiesnesis Guntars Kveska.
“Tie noziedznieki, kuri jau ir pieraduši melot, visticamāk, to arī turpinās darīt.
Cik tas ietekmēs sodu, tas ir tiesu prakses jautājums. Ja tiks konstatēts, ka apsūdzētais ir melojis jau pirmstiesas izmeklēšanā, sodam būtu jābūt bargākam, jo melošana ir atbildību pastiprinošs apstāklis.
Bet patlaban ir grūti spriest, kā tas strādās tiesu praksē. Skaidrs, ka melošana būs atbildību pastiprinošs apstāklis. Likuma grozījumu būtība ir tāda – vai nu, apsūdzētais klusē, vai arī atzīstas uzreiz,” teic G. Kveska.
Advokātam jāatrod aizstājējs
Likuma grozījumi nopietni skars arī advokātu atbildību par kriminālprocesa gaitu. Advokātam, kurš iesaistījies kriminālprocesā, tagad ir jānodrošina cita advokāta klātbūtne tiesas sēdē, ja viņš pats tajā nevar piedalīties.
Nereti ir tā, ka lietu nevar pabeigt tādēļ, ka advokāts nespēj pieskaņot savu darba laiku atbilstoši tiesneša noslodzes kalendāram – advokāts paziņo, ka viņš tiesas sēdē nevarot piedalīties, jo tajā dienā esot aizņemts.
“Ir tādi advokāti, kuri patiešām ir ļoti noslogoti, tāpēc likuma grozījumi uzliks viņiem par pienākumu nodrošināt, lai viņa vietā tiesas sēdē piedalītos kolēģis.
Nav gan īsti zināms, kā šī prasība īstenosies. Šķiet, ka tiem advokātiem, kuri strādā birojos, nebūs problēma izpildīt likuma prasību un nosūtīt kolēģi uz tiesas sēdi, pirms tam iepazīstinot ar lietu, bet grūtības varētu rasties individuāli praktizējošajiem advokātiem,” atzīst tiesnesis G. Kveska.
Prokurors J. Juriss uzskata, ka līdz šim apsūdzēto aizstāvība regulāri novilcināja smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga kriminālprocesu. Par to liecinot fakts, ka tiesa jau sākusi piemērot sankcijas.
Piemēram, jaunajam Lemberga krimināllietas advokātam ir piemērota procesuālā sankcija – brīdinājums par kriminālprocesa novilcināšanu.
Likuma grozījumi šādu vilcināšanu pamatīgi ierobežos, uzskata prokurors.
Ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā tagad ir noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums, kā arī tad, ja nav izdevies noskaidrot noziedzīgo nodarījumu veicēju.
Līdz šim Krimināllikumā bija noteikts, ka personu var atbrīvot no atbildības, ja nav radīts tāds kaitējums, lai viņu sauktu pie atbildības.
A. Judins: “Tā bija smagnēja konstrukcija. Ko nozīmē “tāds kaitējums”? Tas bija ļoti subjektīvi – vienā gadījumā atbrīvoja no atbildības, citā – neatbrīvoja. Ja ir noziegums bez sekām, kāds tur kaitējums! “Tāds kaitējums” tika aizstāts ar vārdu “maznozīmīgs”.
Šajā gadījumā ir divas situācijas – viena, ja ir runa par materiāliem zaudējumiem, tad kriminālprocesu var izbeigt, ja tie ir ne vairāk kā puse no minimālās mēnešalgas (patlaban 215 eiro). Otra situācija ir, ja tiek radīts neliels apdraudējums. Piemēram, ielaušanās svešā dzīvoklī, kur nav stāsts par naudu, bet par to, cik huligāniska pēc savas būtības bijusi šāda rīcība. Vai cits piemērs – kapu apgānīšana, kad tiek nozagti ziedi vai kādi kapu kopšanas rīki.
Bet nevajadzētu pārprast, ka par maznozīmīgu noziegumu vispār nedraud sods.
Jāvērtē, vai tas bijis pirmais vai atkārtots gadījums, kāda bija uzvedība utt. Šie precīzi noteiktie likuma grozījumi ļaus policistiem un prokuroriem izmantot vienveidīgāku praksi.”
Tiesās bez apsūdzētā klātbūtnes
Kriminālprocesa likumā ir norādīts, ka krimināllietu tiesa varēs iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās arī tajos gadījumos, ja persona ir apsūdzēta smaga nozieguma izdarīšanā.
Vienlaikus Kriminālprocesa likums ir papildināts ar pantu, kurā tiek paredzēta iespēja krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem iztiesāt bez kāda no apsūdzēto klātbūtnes, ja konstatēts, ka viņa piedalīšanās tiesas sēdē nav nepieciešama un viņš tajā nevēlas piedalīties.
Krimināllikumā bija norma, kas ļāva tiesnesim uzstāt, lai viņš nolasa dažādus lietā esošos dokumentus, piemēram, grāmatvedībā iesniegtos rēķinus, līgumus vai citus dokumentus, tādējādi vilcinot tiesas procesu.
Tagad likuma grozījumos ir norādīts, ka rakstisku dokumentu pierādījumi jāpārbauda, bet tie nav jālasa.
To, kā likuma grozījumi darbojas tiesu praksē, varēs secināt septembra otrajā pusē, kad tiesneši būs atgriezušies no atvaļinājuma un tiesas sēdes notiks regulāri.
Ministrs: Taisnīgums prasa saprātīgus termiņus
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Kopš 2019. gada februāra esam intensīvi strādājuši, lai uzlabotu kriminālprocesa un tiesvedību efektivitāti. Kriminālprocesa likuma grozījumi nodrošinās kriminālprocesa efektivizāciju un novērsīs iespējas personām nepamatoti kavēt lietu iztiesāšanas raitu norisi.
Jo ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Saprātīgos termiņos neizskatīta lieta principā nozīmē, ka taisnīgums nav noticis.”
