Uldis Šmits: Nepieciešama Sīrijas un Ukrainas kara noziegumu izmeklēšana 3
Panākt Sīrijā un Ukrainā notikušā starptautiski tiesisku izvērtējumu – tā būtu demokrātiju cienīga nostāja. Tāpēc Eiropas mērogā pienāktos atbalstīt Francijas ārlietu ministra Žana Marka Ero izteikto nodomu vērsties Starptautiskajā krimināltiesā (STK) sakarā ar Alepo pilsētas slimnīcu un citu civilo objektu bombardēšanu Asada režīma un Krievijas aviācijas uzlidojumos.
Ja arī Parīze nespers šo soli, ministra sacītais norāda virzienu, ko vajadzētu ieturēt. Lai galu galā izmeklētu visus noziegumus, kurus dažādas karojošās puses Sīrijā veikušas, atšķirīgu mērķu vadītas, un kuru kopējais rezultāts ir vairāk nekā 300 tūkstošu cilvēku bojāeja. Rēķins par civiliedzīvotāju slepkavošanu galvenokārt piestādāms Asadu klanam.
Kopš 2011. gada, kad Asads asiņaini apspieda manifestācijas, kuras prasīja demokrātisku pārmaiņu ieviešanu, t. s. starptautiskā sabiedrība nerod krīzes politisku risinājumu un ANO Drošības Padome ir paralizēta. Savukārt STK darbība formāli nav atkarīga no Drošības Padomē pastāvīgi sēdošo lielvalstu veto, kas tiek izmantots lēmumu bloķēšanai. Turklāt Starptautiskā krimināltiesa var pie zināmiem nosacījumiem uzņemties ne tikai tās statūtus ratificējušo valstu, bet arī citu valstu pilsoņu pastrādāto kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci iztiesāšanu. Piemēram, Ukraina nav STK dalībvalsts, tomēr Kijeva to pilnvarojusi izmeklēt Ukrainas teritorijā izdarītos starptautiskos noziegumus. Jāpiezīmē, ka 2002. gadā pēc ilgām diskusijām dibinātās Starptautiskās krimināltiesas Statūtu preambulā ir uzsvērta apņēmība aizstāvēt ANO hartas pamatprincipus, “it īpaši to, ka visām valstīm jāatturas no draudu un spēka pielietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti”. Gan jāšaubās, vai tobrīd statūtu autori domās pieļāva suverēnas valsts teritorijas aneksiju mūsdienu Eiropā.
Protams, agresorvalstu vadītāju pakļaušana starptautiskas tiesas jurisdikcijai Hāgā vai kur citur ir problemātiska vai pat neiespējama. Taču tas nemazina izvērtējuma nozīmību. Patiesības atklāšana jebkurā gadījumā ir svarīga, ko nesen uzskatāmi apliecināja arī Nīderlandē strādājošās apvienotās izmeklētāju grupas kārtējais ziņojums par “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Donbasa 2014. gada jūlijā. Būtiskākais jau ir pateikts – lidmašīnu notriekusī raķešu iekārta tika ievesta Austrumukrainā no Krievijas un pēc tam nogādāta atpakaļ. Izmeklētāju redzeslokā nonākušas aptuveni simts personas, ieskaitot droši vien arī lēmuma pieņēmējus. Nav īpašu izredžu viņus redzēt uz apsūdzēto sola, taču lietas apstākļu vispusīga analīze var ne vien palīdzēt noskaidrot juridisko atbildību, bet arī vairāk izprast agresijas un ar to saistītas propagandas mehānismus. Īsi sakot, palīdzēt eiropiešiem apzināties, ar ko mums īsti ir darīšana. Lai uz šī pamata veidotu turpmāko attiecību politiku.
