“Lai tiesa būtu īsa un taisnīga!” Saruna ar tiesnešiem par tiesu sistēmu Latvijā 19
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Man izskatīšanā ir kāda krimināllieta, kur divi apsūdzētie vainu atzina pirms tiesas, likās, viss būs ātri. Bet parādījās advokāts, un abi rindas kārtībā sāka slimot un gūt traumas, veikt operācijas. Tad mugurai kaite un operācija, tad smadzeņu satricinājums, tad dienu pirms tiesas salauž kāju. Lasu ārstu izziņas un domāju, kā var būt tik lieli neveiksminieki?! Varbūt kādai iestādei jāizrāda lielāka interese par šādiem ārstiem, tad viņi baidīsies vieglu roku sniegt attaisnojošas izziņas?” Tā sarunā man stāsta Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Mārtiņš Tupureins, kuru iztaujāju saistībā ar Latvijā zināmu kaiti – tiesas procesu vilcināšanu.
Statistika par tiesvedību garumu Latvijā rāda, ka situācija gan uzlabojusies, ja salīdzina ar laiku pirms desmit un vairāk gadiem. Kriminālprocesa likums tiekot nemitīgi uzlabots tieši efektivitātes ziņā. Tiesvedību garuma ziņā Latvija Eiropā neizskatoties slikti.
Tomēr praksē redzams, ka daudzas tiesu lietas tomēr mākslīgi tiek vilktas garumā. Daudzi cietušie ilgstoši gaida un pat nesagaida tiesas lēmumu. Procesā neiesaistītajiem par to varbūt nav ko uztraukties. Tomēr tiesāšanās notiek par nodokļu maksātāju naudu: algas tiesnešiem un tiesu, ar to saistīto iestāžu darbiniekiem, prokuroriem, valsts nozīmētiem advokātiem, tiesu namu uzturēšana, kompensācijas tiesu dalībniekiem un citas ar tiesu darbu saistītas izmaksas.
Tiesnešiem jābūt drosmīgākiem
Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Tieslietu padomes vadītājam Aigaram Strupišam jautāju – kāda ir kopējā aina ar tiesu efektivitāti un garumu.
A. Strupišs: Lielākā daļa tiesu lietu noris normāli. Protams, ir lietas, kas pievērš uzmanību, un te jau liela daļa varas ir tiesnešu rokās, lai to nepieļautu. Bet situācijas var būt dažādas. Nevar vainot tikai tiesnešus. Piemēram, ja gadās tiesas dalībnieks, kas pārplūdina tiesas gaitu ar pieteikumiem, sūdzībām. Man uz galda ir lieta, kur tiesas dalībnieks sūdzas, ka tiesa lēni rit, bet pats iesniedz arvien jaunus un jaunus pieteikumus. Tad rodas jautājums: ja tu gribi, lai lietu izskata ātri, jāprotas un tas ātri jāsekmē.
Un vēl ik pa laikam raksta sūdzības par tiesnesi – lai to pārbaudītu, man jāizprasa lieta. Kamēr tā ir pie manis, to nevar turpināt skatīt. Tiesnesis nevar pateikt “stop”, pieteikumus vairs nepieņemu.
Arī ja no gaisa parauti pieteikumi?
Tad tādus pieteikumus nedrīkst pieņemt, bet, ja attiecas uz lietu, tad jāpieņem. Bet tādas lietas, par kuru minēju, reti gadās. Konkrētā ir civillieta par saskarsmes tiesībām ar bērnu.
Skaidrs, ka šāda veida lietas mēdz būt sarežģītas. Tādas ir arī ekonomiskās lietas. Es vairāk gribētu akcentēt vienkāršākas krimināllietas, no kurām par lielu daļu jau pirms tiesas visiem viss skaidrs un aptuveni zināms spriedums. Un arī tādas tiek vilcinātas, apsūdzētājiem, lieciniekiem un advokātiem nenākot uz tiesu. “Naudas sodi mazi, no tiem nebaidās, jāliek aresti,” man teica Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Talsos Alvis Jēkabsons. Jā, arestus arī advokātiem, kurus tik bieži kavē “slimība”. Nereti advokāti izceļas ar visatļautību, piemēram, dienu pirms tiesas sēdes advokāts izdomā paņemt atvaļinājumu, jo, lūk, ir sācies skolēnu brīvlaiks…
Piekrītu. Civilprocesos ir maigi naudas sodi. Kriminālprocesos tie ir bargāki. Maksimālais naudas sods 1500 eiro.
Sodīt gan parasti sāk ar 50, 100 eiro. Aresti?
Ja grib arestēt, tad likums jāgroza. No aresta Administratīvo pārkāpumu kodeksā atteicās, tāpēc nedomāju, ka tuvākajā laikā to atjaunos. Jā, ir valstis, kur arests par necieņu pret tiesu ir – pasēdi kamerā, padomā.
Nesen Vācijā bija tiesa, kur lieciniece bija 97 gadus veca Otrā pasaules kara vācu koncentrācijas nometnes uzraudze. Viņa nenāca uz tiesu, tāpēc pēc viņas atbrauca un ielika kamerā, lai gaida tiesa sēdi. Pēc būtības tas nav arests, bet pagaidu aizturēšana.
Kaut kādās robežās jau to var izmantot arī Latvijā, jautājums policijai, vai ir kur turēt? Jo policijai ir tiesības noķert un atvest cilvēku uz tiesu, kurš izvairās, ja tiesnesis nozīmē piespiedu atvešanu apsūdzētajam vai lieciniekiem.
Jautājums, kā jau teicu, vai ir kur cilvēku turēt. Resursu jautājums arī tai ziņā, ka policija nevar cilvēku medīt pa naktīm un ārpus darba laika. Aizbrauc vienu reizi darba laikā uz dzīves vietu: ja ir, tad ir, ja nav, tad nav.
Vēl arī stāsts par slimošanu. Talsos kāds cilvēks katru dienu redzams uz ielas, bet, kad pienāk tiesas diena, slims. Un ārsta zīmē arī ir.
Jā, tā ir problēma. Jādomā kopā ar Labklājības ministriju, ko darīt. Ir bijuši atsevišķi tiesnešu ziņojumi par nepamatoti izsniegtām slimības lapām, bet, manuprāt, vienreiz vajadzētu veikt masveida pārbaudes. Protams, tas atkal prasa resursus. Bet vienreiz tas ir jādara. Ja to nedarīs, nepamatotas slimības lapas nebeigsies.
Ģimenes ārsti jau mēdz būt ļoti pretimnākoši. Īpaši tagad, kad bija kovids. Pat klepot nevajadzēja. Pazvani un pasaki tiesai, ka slikti jūties un ir aizdomas par kovidu. Sodu neuzliks un varbūt arī zīmi nepieprasīs. Un, ja pieprasīs, vai tad grūti ģimenes ārstam palūgt?
Bet vienkārša zīme jau tiesai neder. Nepieciešams norādīt diagnozi un kāpēc nevar piedalīties tiesas sēdē, piemēram, gultas režīms. Ja nākamajā dienā šo cilvēku policija noķer uz ielas un aizved uz ārstu konsīliju, tad ģimenes ārsts var zaudēt arī sertifikātu.
Vajadzētu parevidēt arī advokātu slimīgumu un cita veida nekaunību. Tiesās nereti esmu novērojis un dzirdējis, kā advokāti ar klientiem vienojas, kā vilkt lietu garumā vienkārši vilkšanas pēc. Un šī advokātu aizņemtība. Piemērs no manas žurnālista darba pieredzes. Tiesa Ventspilī. Četri advokāti. Tiesnese saskaņoja nākamo tiesas sēdi. Trīs advokāti var kaut vai nākamajā nedēļā, ceturtais – Indulis Bukovskis – tikai pēc gandrīz trīs mēnešiem. Vai nevar šo advokātu kāds aizstāt? Saprotu, ka ir sarežģītās lietas, kur daudz iesaistīto un tiesvedības sējumi ir desmitiem un pat simtiem, bet relatīvi vienkāršās satiksmes negadījumu, zādzību vai sadzīves slepkavību lietās jebkurš advokāts var ātri iedziļināties.
Jā, likumā ir teikts, ka tiesnešiem jāņem vērā advokātu aizņemtības kalendārs. Bet gaisā virmo doma, ka no tā varbūt jāatsakās, jo nav normāli, ka advokāts uzņemas tik daudz, ka tas kavē tiesības uz ātru iztiesāšanu un ātru tiesas darbu, prasa papildu nodokļu maksātāju naudu. Ja advokāts nevar nodrošināt aizstāvību saprātīgā laikā, tad ir pienākums nodrošināt aizstājēju. Atvaļinājumi un komandējumi nav attaisnojošs iemesls, protams, tiesneši uz savu atbildību šajā ziņā var būt pretimnākoši.
Tas “saprātīgais termiņš” kaut kur ir definēts?
Ar to domāts: tiklīdz ir objektīvi iespējams.
Tiesnešiem jābūt drosmīgākiem. Konkrētajā tiesas lietā Ventspilī es tiesneses vietā advokātam Bukovskim teiktu: šī lieta nav sarežģīta, nekas nenotiks, ja jūsu vietā uz nākamo tiesas sēdi atnāks kāds jūsu kolēģis, turklāt otrs advokāts var tikt. Teorētiski jau var nolīgt kaut desmit advokātus – konkrētā dienā tad jau vienmēr kāds netiks. Viens advokāts var – uz priekšu!
Jā, piekrītu, tiesneši baidās kļūdīties, un viņiem jābūt drosmīgākiem.
Un dzērājšoferis vēl mierīgi trīs mēnešus ir uz brīvām kājām… Vai daudz tiesnešu sodīti par rīcību, kad vēlējušies paātrināt tiesvedības gaitu pretēji apsūdzēto un viņu advokātu vēlmei?
Tiesnešiem nav ko baidīties, ja nav bijusi ļaunprātība. Par tiesnešiem sūdzības raksta daudz, bet 98% sūdzību tiek atzītas par nepamatotām. Disciplinārlietas pret tiesnešiem ir pāris gadā.
Vēl tiesnešiem jābūt drosmīgākiem pārtraukt uzdot jautājumus lieciniekiem par to, kā viņš interpretē likumus. Liecinieku funkcija tiesā ir sniegt ziņas par faktiem. Vienā gadījumā tiesnesis atļāva jautāt lieciniekam par likumiem pusotru stundu. Tas bija vienkārši pusotru stundu izniekots laiks un izniekota nodokļu maksātāju nauda.
Skaidrs, ka tiesnesim jābūt neitrālam, bet arī skaidrs, ka viņš tiesas zālē ir galvenais, procesa virzītājs un tāpēc jābūt aktīvākam, nav jābaidās pārtraukt tiesas dalībniekus, ja nerunā vairs par lietu, bet par to, ar ko konkrētai tiesvedībai vispār nav nekāda sakara, vai arī atkārtojas. Prokurori nav galvenie laika vilcēji, bet reizēm kaitina, ka viņi debatēs nevis argumentē, vērtē pierādījumus, bet atstāsta visu, kas tiesas zālē izskanējis, pat vienkāršās lietas, kurās visiem tiesas dalībniekiem viss skaidrs. Visi tiesā garlaikojas, tiesnesis spriedumu jau izdomājis, prokurors lasa savas lapiņas, bet laiks un nauda tiek tērēti.
Likumā jau ir atrunāts, ka ir debates, bet to īsti nemāca. Debatēs jādiskutē par to, kurš fakts pierādīts, kurš nav, kāpēc un kurš likums piemērojams. Šobrīd liela daļa prokuroru un arī advokātu visu samet vienā maisā jau tiesvedības sākumā un arī debatēs. Mēs jau otro gadu tiesnešiem semināros to mācām: kādai jābūt pareizai iztiesāšanas metodei, uz ko tiesnešiem jānorāda advokātiem un prokuroriem.
Jāļauj tiesāt bez apsūdzētā klātbūtnes
Rīgas pilsētas tiesas tiesnesim Mārtiņam Tupureinam pēdējā laikā izskatīšanā ir 60–70 lietu, no kurām šobrīd garumā izteikti tiekot vilktas četras. Piemēram, apsūdzētais ir ratiņkrēslā, apsūdzēts par bērnu izmantošanu, netiklām darbībām, vairāk nekā desmit kriminālpantu, septiņi cietušie. Viņš maksimālo pirmstiesas apcietinājumu jau izcietis. Vainu neatzīst. No cietuma konvojs viņu ratiņkrēslā atvest nav varējis, jo nav bijis atbilstoša transporta, uz videokonferencēm gara rinda, jāpiesakās mēnesi vai divus iepriekš. Tad vēl jāņem vērā, ka cietumos ir pusdienas pārtraukums. Tad vēl apsūdzētais teicis, ka neko nedzirdot, – un ekspertīze tiešām atrada kaut kādus dzirdes traucējumus. Visu mūžu dzirdēja, bet, kad jāsāk skatīt lietu, nedzird. Noziegumus izdarīja bez ratiņkrēsla, kad kamerā nav uzraugu, iztiek bez ratiņkrēsla, bet, kad jātiesājas, vajadzīgs ratiņkrēsls. Kad nokļuva brīvībā, pa ielām staigā, bet uz tiesām ierodas ratiņkrēslā, vairāk nekā divas stundas nevarot nosēdēt, vai neierodas vispār, jo nevarot atbraukt no savas dārza mājiņas. Tad vēl neskaitāmi lūgumi un jautājumi lieciniekiem, plus vēl kovida ierobežojumi. Tiesnesis plānojot tiesas sēdes, cik vien bieži varot, bet tiesvedība uz priekšu iet lēni. Ko darīt?
“Skatīt bez apsūdzētā klātbūtnes, bet tad jāuzlabo likums. Bez apsūdzētā piedalīšanās var skatīt lietas par mazāk smagiem noziegumiem un smagiem noziegumiem, par kuriem draud sods līdz pieciem gadiem cietumā, kad atkārtoti neattaisnoti neierodas vai pats negrib. Bet vajag būt iespējai iztiesāt lietas bez apsūdzētā arī par sevišķi smagiem noziegumiem. Iztiesāsim tā pirmajā instancē – apsūdzētajam kaut kas nepatiks, lai pārsūdz otrajā instancē un tur arī ierodas personiski,” saka M. Tupureins.
Tiesnesim M. Tupureinam arī bija jāizskata apakšveļas laupītāja Mazura lieta, par kuru rakstījām 13. decembra “Latvijas Avīzē”. Mazuram veiksmīgi izdevās “slimojot” novilcināt lietu, līdz tika brīvībā no pirmstiesas apcietinājuma. Bet, tā kā viņš apzagās, tad nokļuva atkal cietumā, un tikai divas dienas pietrūka, lai gandrīz atkal tiktu brīvībā un nesaņemtu 14 gadu cietumsodu. Pateicoties tiesneša un cietumu darbinieku principialitātei, apsūdzēto notiesāja.
“Reizēm jau bija pat smieklīgi. Sākas videokonference ar cietumu, bet tur Mazura vietā sēž mediķis, kurš teic, ka apsūdzētais nevar piedalīties tiesas sēdē, jo viņam paaugstināts asinsspiediens. Katram trešajam cilvēkam paaugstināts asinsspiediens, bet viņi taču dzer zāles, ārstējas un no rīta iet uz darbu, bet šis apsūdzētais, lūk, nevar. Tāpat apsūdzētais nevar arī iztikt bez cietuma siltajām pusdienām kādu tiesvedības dienu… Un kas tas par argumentu tiem apsūdzētajiem, kas brīvībā, – nav naudas, lai atbrauktu uz tiesu! Bet tiesa tajā pašā pilsētā, kur dzīvo,” par pieredzēto stāsta M. Tupureins.
Vai naudas sodi par neierašanos tiesā tiem, kas ir sasniedzami, ir efektīvi?
“Zinu kolēģus, kas sāk ar naudas sodiem 20 vai 40 eiro. Tas nav nekas. Es kā minimums sāku ar 100 vai 200 eiro, esmu licis 1000 un pat maksimumu, trīs minimālās mēnešalgas – 1500 eiro, tad gan jau uzreiz ir zvans uz tiesu ar miljons attaisnojumiem. Ja nākamajā tiesas sēdē cilvēks ierodas, es lemju, vai sodu atcelt. Ja neierodas jebkādu iemeslu dēļ, soda piedzīšanu nododu tiesas izpildītājiem.”
Advokāti arī grēko. Vai viņi būtu sodāmi? Kā tas var būt, ka advokāti ir tik slimīgi iepretim citiem juristiem – prokuroriem, tiesnešiem, kas, izskatās, slimo kā vidēji visi citi? Tieši pirms manas sarunas ar M. Tupureinu advokāte tikai īsi pirms tiesas sēdes atsūtīja ziņu, ka esot slima. Tiesas sēde, protams, nenotika, un apsūdzētais bija laimīgs.
“Personīgi es astoņu gadu laikā esmu bijis slims divas reizes,” stāsta tiesnesis M. Tupureins. “Likums neļauj advokātus sodīt, varam tikai rakstīt advokātu kolēģijai. Advokāts darīs visu sava klienta labā, īpaši tad, ja noslēgta vienošanās, ja nav valsts apmaksāts advokāts. To bieži redzu. Vienā tiesas sēdē slims apsūdzētais, otrajā – advokāts. Ja ir vairāki apsūdzētie un advokāti, tad slimo rindas kārtībā. Kovida laikā vispār pat sūtīt neko nevajag: var piezvanīt pirms tiesas un pateikt, ka aizdomas par saslimšanu ar kovidu, un tiesa neko nevar izdarīt. Vienā manā izskatāmajā lietā (narkotiku lieta) apsūdzētais, pārslimojis kovidu, trīcot un drebot, nevarot krūzi rokās noturēt, paiet, nostāvēt, dzīvo vienās depresijās, nevarot atnākt uz tiesu, nepieciešams pavadonis. Labi, nozīmēju ekspertīzi, bet dienu pirms tās no slimnīcas man zvana un teic, ka apsūdzētais uz ekspertīzi nebūšot, jo saņemta ziņa, ka viņš, braucot ar elektroskūteri, salauzis gurnu. Skaidrs, ka muļķo tiesu un tādējādi tiek tērēti milzīgi līdzekļi un daudz laika. Šādos gadījumos tiesai jābūt iespējai skatīt lietu bez apsūdzētā klātbūtnes,” strikts ir tiesnesis.
Zinot, ka regulāri sēdes noraujas, M. Tupureins cenšas plānot vairākas tiesas sēdes dienā pa dažām stundām – lai vismaz kaut kas iet uz priekšu. Lai nav tā, ka visa diena atvēlēta vienai lietai un, ja tā nenotiek, jādara kas cits. Vēl tiesnešiem vairāk jāmudinot apsūdzētos piekrist lietas bez pierādījumu pārbaudes skatīt rakstveidā.
Tiesnešiem katram jābūt savai zālei – Rīgā ne visiem tā ir. Kad M. Tupureinam bija sava zālē, varējis ieplānot un izskatīt daudz vairāk lietu, lietas izskatīšanu varējis nozīmēt divu mēnešu laikā, tagad – četru piecu mēnešu laikā. Ir brīvas tiesnešu štata vietas – tas arī palēninot procesu.
Sarunā ar Strupišu jau pieskāros jautājumam par advokāta aizvietošanu ar citu, ja viņš netiek. Varbūt lielajās tiesās var ieviest tādu kā dežurējošo advokātu, kurš vismaz vienkāršās lietās piesedz slimos un ļoti aizņemtos kolēģus?
“Ja ir viens vai divi sējumi, varbūt var ātri iedziļināties. Bet viena tiesas sēde jau neko nedos, ja apsūdzētais izvēlējies vilkt lietu garumā un viņam tāpat saglabājas tiesības uz savu advokātu. Ir daži advokāti, kas aizņemti pusgadu uz priekšu, kad skatos viņu noslodžu kalendārus. Tad zvanām, lai viņi atrod laiku. Un parasti atrod,” saka M. Tupureins.
Advokātus cietumā nevajagot likt
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs tiesu sistēmu no advokatūras puses vērojot un tajā piedaloties divdesmit gadus un varot teikt, ka situācija ar procesu ātrumu un efektivitāti pastāvīgi uzlabojoties. Tieslietu ministrijā un darba grupām, kas strādā pie Kriminālprocesa likuma izmaiņām, tas vienmēr esot bijis fokusā, īpaši pēdējos desmit gadus – raudzīties uz likumu un domāt, kas tur lieks, lai tiesvedība būtu ātrāka, kur ieekonomēt resursus.
“Kas attiecas uz advokātu slimošanu, tad tiesas to uztver kā problēmu, kaut gan slimo arī tiesneši un tiesas sēdes tiek atceltas arī viņu dēļ. Reizēm ir arī sajūta, ka paši tiesneši neraujas ātri iztiesāt vienu vai otru lietu, piemēram, nevis apdomājot izteiktos lūgumus uz vietas tiesas zālē vai kādu neilgu laiku savā kabinetā, bet ņemot pārtraukumu līdz nākamai sēdei. Nesen man bija gadījums, kad tiesai noteikti bija vajadzīgs liecinieks no ārzemēm, bet, kad tas tika sagaidīts, tad izrādījās, ka tiesu vienalga nevar turpināt citu iemeslu dēļ. Zinu, ka tiesas mēdz pārbaudīt advokātu slimības pamatotību un raksta sūdzības Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomei. Vismaz vienu disciplinārlietu par tiesu sēdes “noraušanu” ik mēnesi mēs ierosinām. Šogad vienu kolēģi par sistemātisku nepamatotu nenākšanu uz tiesu arī izslēdzām no advokātu rindām. Tāda advokātu darbība ir slikta un nosodāma, kolēģija pret to ir neiecietīga. Tiesvedības taktika – velkam procesu garumā, tad jau redzēs – ir slikta. Parasti tam nav jēgas – ir tikai apsūdzētā bailes uzzināt spriedumu, un slikti, ka advokāts iet apsūdzētā pavadā. Tas ir nožēlojams veids, kā advokātam pelnīt naudu. Ir bijis, ka šā iemesla dēļ esmu atteicies no klienta. Laba advokāta viena no pazīmēm ir spēja objektīvi klientam pateikt patieso situāciju, nevis barot ar veltām cerībām, saņemt naudu un pēc tam atvainoties, ka nav sanācis,” komentē J. Rozenbergs. Viņš piebilst, ka esot arī advokāti, kas tiesas sēdēs piedalās attālināti no mājām, būdami slimi ar kovidu, lauztām kājām, rokām, lai tikai nevilktu procesu garumā.
Attiecībā uz iepriekš minēto dzērājšofera lietu Ventspils tiesā, kas ievelkas, jo viens no advokātiem ir trakoti aizņemts, J. Rozenbergs akmeni met atpakaļ tiesneša lauciņā. Pirms dažiem gadiem Kriminālprocesa likumā iegrozīts: ja apsūdzētajam ir vairāki advokāti, tad process turpinās pirmajā tiesneša nosauktajā tiesas dienā, kad tiek kaut viens advokāts. Vēl Advokatūras likumā ierakstīts, ka advokāts ar savu aizņemtību nedrīkst traucēt procesa virzību, lai tiesvedību pabeigtu saprātīgā termiņā. Ir lietas, kur desmit gadi ir saprātīgs termiņš, ir lietas – kur mēnesis jau ir nesaprātīgs termiņš, norāda J. Rozenbergs. Un tiesai ir tiesības advokāta vietā, kurš, pēc tiesas domām, neiekļaujas saprātīgā termiņā, lūgt cilvēkam atrast citu advokātu vai nozīmēt valsts apmaksātu advokātu. Ja ir simts sējumu lieta, tiesai dažu mēnešu dēļ ir bezjēdzīgi norīkot jaunu advokātu, jo tam pusgadu vajadzēs, lai iepazītos ar lietu, ja ir viena sējuma lieta, tur pietiek ar dienām vai pat stundām.
Advokātu kolēģija rosinājusi disciplinārlietas pret advokātiem, kuri, uzņēmušies lietas, zinot, ka netiks uz nozīmēto tiesas sēdi. Tāpat kolēģija esot veikusi pārrunas ar divdesmit noslogotākajiem advokātiem (pēc tiesu noslodzes kalendāriem). Neesot jau slikti daudz strādāt, bet tas nedrīkst kavēt tiesas procesu. Advokāts drīkst atteikties no klienta, lai nemestu ēnu uz visiem 1375 Latvijas advokātiem. Ir ļoti aizņemti advokāti, ir nenoslogoti. Protams, ir arī dažāda profesionāla kvalifikācija.
“Starp citu, kopš 2021. gada Kriminālprocesa likumā stājusies spēkā norma, ka tiesa par tiesvedības procesa traucēšanu, pienākumu nepildīšanu, neierašanos tiesā arī advokātu var sodīt ar naudas sodu līdz trijām minimālajām mēnešalgām,” saka J. Rozenbergs un jautri pasmaida, ka varbūt nav slikti, ka tiesneši to nezina… Bet cietumā advokātu varbūt gan nevajadzētu likt.
