Asas sāpes, smeldz tā, ka ne no gultas izkāpt. Kā gatavoties talkai, lai nenāktos piedzīvot muguras sāpes? 3
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tuvojas Lielā talka, kad Latvijas iedzīvotāji dosies sakopt un labiekārtot vidi – gan muzeju un citu kultūras objektu apkārtni, gan parkus un citas atpūtas vietas, gan ciematu teritoriju.
Neveikls pagrieziens, pārāk zema noliekšanās un mugurā pēkšņi iedur asas sāpes vai arī nākamajā dienā mugura smeldz tā, ka ne no gultas izkāpt. Ko darīt, lai tā nenotiktu?
Kārtējā pārslodze mugurai
“Visbiežākais šādu muguras sāpju iemesls ir dziļo muskuļu pārpūle, kuri veido muguras korseti. Ilgas piespiedu pozas dēļ muskuļi ir saspringti, tajos notiek intensīva vielmaiņa, diemžēl to asinsapgāde pirms tam nav bijusi tik intensīva, tādēļ tajos uzkrājas pienskābe, kas rada muskuļu šķiedru un muskuļu grupu ietverošās saistaudu somiņas kairinājumu. Lai gan darbs ir jau beidzies un vielmaiņa vairs nav tik intensīva, uzkrājusies pienskābe turpina radīt sāpju kairinājumu,” skaidro Veselības centru apvienības veselības centra “Pļavnieki” neiroloģe Dace Bērziņa, piebilstot, ka šāds kairinājums var turpināties aptuveni 3–4 dienas pēc lielas fiziskās slodzes.
Otrs iemesls, kas izraisa akūtas muguras sāpes un nereti saistīts ar pagriešanos, neveiklu kustību vai smagumu celšanu talkas laikā, ir izmaiņas mugurkaulā, visbiežāk starpskriemeļu locītavās, kurās var veidoties kalcināti vai spraugu sašaurinājums.
Darbojoties ar slotu, grābekli vai zāģi, vācot nokritušus zarus vai atkritumus, var saspiest nervu šķiedras, kas inervē mugurkaulu.
Ja gadās nospiest tās nervu šķiedras, kuras atbild par noteiktu ādas zonu vai muskuļu grupu rokā vai kājā, var parādīties gan attiecīgo muskuļu vājums, gan jušanas traucējumi un sāpes šo nervu pārvaldītajā ķermeņa vietā.
Kāda būtu pareiza rīcība akūtu sāpju gadījumā – sakostiem zobiem turpināt strādāt, cerot, ka pāries, vai atpūsties?
“Tā kā sāpju rašanās iemesls ir tieši fiziskā slodze, pirmkārt, jāpārtrauc darbs un jāatļauj muskuļiem atpūsties. Mazinoties spazmām, atslābinoties gar mugurkaulu esošajiem muskuļiem, mēs dodam iespēju mugurkaulam pastiepties garumā. Stiepšanās notiek ne jau uz pašu skriemeļu, bet uz mīkstāko, par kaulu elastīgāko starpskriemeļu disku rēķina. Tas ļauj paplašināties atverēm, caur kurām stiepjas nervi, tajā skaitā arī tās šķiedras, kas inervē gan pašu mugurkaulu, gan nodrošina kustību, jušanu citās ķermeņa daļās. Kad atbrīvojušās nospiestās nervu šķiedras, arī sāpes mazināsies,” norāda neiroloģe.
Ārste teic, ka pirmās divas trīs dienas var lietot pretsāpju medikamentus vai lokālas aplikācijas, ziedes, kas mazina tūsku. Sāpošo vietu nav vēlams sildīt, jo tas var pastiprināt sāpes un kustību ierobežojumus.
Ja pēc trim dienām muguras sāpes nav mazinājušās, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai speciālista. Nekādā gadījumā nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos, ja pēkšņi parādījies arī izteikts vājums rokā vai kājā, urinācijas traucējumi, piemēram, urīna nesaturēšana vai nespēja urinēt.
Ai, vējš sapūta!
Nākamajā dienā pēc strādāšanas svaigā gaisā cilvēki mēdz sūdzēties par sapūstu, apaukstētu muguru. Reizēm sāp tā, ka ne roku pacelt, ne elpu ievilkt. Kas noticis, vai tiešām vainīgs vējš?
“Mugura nav sapūsta. Sāpju iemesls meklējams pārpūlētajos muskuļos, izmaiņās mugurkaula mazajās locītavās, nervu kairinājumā, bet aukstums tikai veicinājis šo problēmu attīstību. Ja pēc talkas cilvēks nevar ne roku pacelt, ne elpu ievilkt, tad, visticamāk, vainojams nervu struktūru kairinājums vai saspiedums. Pirmās trīs dienas var mēģināt mazināt sāpes, mājas apstākļos lietojot pretsāpju un spazmas mazinošus medikamentus. Guļot uz muguras, var lēnām, pakāpeniski pastiept muguru, ar rokām tiecoties uz gultas galvgali, savukārt ar papēžiem uz kājgali vai tam pāri,” iesaka Dace Bērziņa.
Pamatīgas ciešanas pēc pasēdēšanas uz auksta akmens vai zemes var sagādāt arī lielākais nervs organismā – sēžas nervs, kas sākas muguras krustu daļā un stiepjas pa kāju aizmugurējo daļu.
Nervs atrodas zem trim lieliem muskuļiem, kas veido sēžas apaļumu. Ja viens no tiem saraujas, kairinot nervu, var parādīties asas, šaujošas sāpes, kas izstaro pa augšstilba un apakšstilba aizmugurējo virsmu.
Kā gatavoties talkai
“Visbiežāk muguras sāpes izraisa nepareiza smagumu celšana, kā arī ilgstošs neērts mugurkaula stāvoklis, kas rada muskuļu pārslodzi. Reakcija uz īslaicīgām darba pozām un ķermeņa stāvokļiem katram no mums ir individuāla, tāpat kā mugurkaula skriemeļu savstarpējie stāvokļi, izmaiņas fasešu locītavās un starpskriemeļu diskos. Tādēļ vienam cilvēkam spēcīga noliekšanās var izraisīt sāpes, turpretī citam – tās atvieglot. Kādam rotējošas kustības rekomendējis fizioterapeits, citam tieši tad paasinās sāpes,” stāsta Dace Bērziņa, uzsverot, ka nav tādu darba pozu vai kustību, kuras īslaicīgu teritorijas sakopšanas darbu laikā varētu radīt muguras sāpes ikvienam talkotājam neatkarīgi no veselības stāvokļa.
Taču cilvēkiem, kam iepriekš jau bijušas radikulāras sāpes mugurkaula deģeneratīvu izmaiņu, starpskriemeļu disku trūces, traumas vai citu problēmu dēļ, mugura jau laikus būtu jāsagatavo gaidāmajai slodzei.
Šim nolūkam neiroloģe iesaka izmantot interneta kanālā “YouTube” atrodamos vingrojumus muguras muskuļu nostiprināšanai fizioterapeita vadībā, kuri vairākas dienas pirms gaidāmās fiziskās slodzes veicami katru dienu vismaz 20 minūšu garumā. Fiziskās slodzes laikā lieti noder arī ortopēdiskās jostas valkāšana, bet, ja tā nav pieejama, var izmantot kaut vai platu, muguru fiksējošu jostu (bez stingriem stienīšiem).
Visiem Lielās talkas dalībniekiem neiroloģe Dace Bērziņa novēl: “Pirmkārt, noskaņoties pozitīvi, otrkārt, gatavoties talkai jau iepriekš – šim nolūkam lieliski noderēs 20 minūšu rītarosme ar mugurkaulu nostiprinošiem un stiepjošiem vingrojumiem, treškārt, paņemt līdzi kādu priekšmetu, kas atvieglotu smagumu pārvietošanu no vienas vietas uz otru. Lai silta un sirsnīga talkas diena!”
Kas var kaitēt mugurai
* Jo lielāks spēks tiek izmantots darbarīku turēšanai, jo stiprāk noslogoti kakla, plecu, roku un plaukstu muskuļi, tādēļ jāizvēlas pēc iespējas vieglāki darba instrumenti, bet, darbojoties ar trimmeri vai krūmgriezi, jāizmanto uzkabe;
* atkārtotas kustības, jo īpaši, ja jālieto spēks un tajās iesaistītas vienas un tās pašas locītavu un muskuļu grupas;
* darbs, rokas paceļot virs plecu līmeņa vai galvas;
* darba poza, kuras laikā locītavas tuvojas savai maksimāli iespējamai kustību robežai;
* ilgstoša atrašanās vienā pozā; nevēlamo pozu piemēri: saliektas plaukstu locītavas, sasprindzināta vai saliekta mugura, noliekts kakls un uz sāniem pagriezta galva.
* Avots: Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
