Lai svinēšana droša! Kā pareizi iekārtot ugunskura vietu un citi noderīgi padomi 10
Lai lustīga līgošana šogad nebeigtos ar lielu skādi un asarām, der ievērot dažus padomus. Speciālistu ieteikumus uzklausījām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts policijā, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Draugos ar uguni un ūdeni
Uguns un ūdens var būt vislabākie draugi, ja mums ir atbilstīgas zināšanas un esam uzmanīgi, bet diemžēl gadās, ka mēdz būt arī visļaunākie ienaidnieki.
Lejā pie upītes
Ja dosieties kaut kur ārpus mājām, rūpīgi jānolūko vieta, kur esat nolēmuši Jāņus svinēt. Vispirms noskaidrojiet iespējami precīzas šīs vietas koordinātas.
Ja notiks kāda nelaime vai arī apmaldīsieties, adrese Pļavā pie upītes vai Mežā pie liela ozola nevienam palīdzētājam neko nedos. Speciālisti iesaka vismaz ievērot, kādas apdzīvotas vietas tuvumā atrodaties, vai iegaumēt kaut tuvākās sabiedriskā transporta pieturvietas nosaukumu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris Agris Asups atgādina: “Ja kaut kur pa ceļam redzat, ka sākusies ugunsnelaime vai gadījusies kāda cita liksta, kur nepieciešama glābēju palīdzība, nekavējieties ne mirkli un ziņojiet, zvanot uz 112, nevis mierīgi brauciet tālāk, paļaujoties, ka gan jau kāds piezvanīs un pateiks.
Derētu arī sagaidīt ugunsdzēsējus glābējus vai ātro medicīnisko palīdzību pie nelaimes vietas, īpaši tad, ja tas ir kāds sarežģīts lauku apvidus, kur grūti piebraukt vai ko grūti no ceļa saskatīt. Diez vai vajadzētu tēlot varoņus un pašiem tūlīt mesties palīgā, jo tā nereti glābējs var kļūt par cietušo. Labāk sagaidiet profesionālus speciālistus, kas zinās, kā rīkoties.”
Augstu cēlu pūdelīti
Kas nu tā par līgošanu bez kārtīga ugunskura vai tradicionālās ugunsmucas kalna galā! Taču prātīgi jāizvēlas vieta, kur ugunskuru kurt, un jāapdomā, vai vispār tādu ugunsmucu (pūdeli) vērts ierīkot. Iespējams, tajā vietā vispirms jānopļauj zāle un tā jānovāc, lai kāda dzirkstele netīšām neiemetas salmos un uguns neaizskrien neceļos.
“Ugunskura vieta jānorobežo ar akmeņiem vai jāaprok apkārt zeme un jāierīko tālāk no ēkām, kokiem un visa, kas varētu aizdegties,” iesaka Agris Asups. “Nekrausim augstus ugunskurus! Jo augstāk krausim, jo lielāka varbūtība, ka var notikt nelaime. Pie ugunskura blakus derētu novietot kādu ūdens spaini vai dārza šļūteni, lai ir pa ķērienam. Diez vai būtu prātīgi ugunskuros dedzināt automašīnu riepas, ja vien līgotāji nevēlas sēdēt biezos, melnos dūmos bez svaiga gaisa un ar melnu pūderi. Malkai, kas paredzēta ugunskuram, jābūt sausai un žagariem bez lapām, jo arī tas var veicināt dūmošanu. Ugunskuru aizdedzinot, var izmantot degšķidrumu, bet stingri jāievēro lietošanas instrukcija. Nekad nelejiet degšķidrumu jau degošā ugunskurā un neglabājiet to tuvu ugunskuram!”
Degošas mucas kalna galā izskatās skaisti, taču ir bīstamas. Tām nedrīkst stāvēt pārāk tuvu vai apakšā. Arī ugunīgus rituļus no kalna labāk lejā neritināt, jo pa ceļam kaut kas var aizdegties – tas apdraud svētku svinētājus un viņu īpašumus.
Aliņš, pīrāgi un citi prieki
Kunga dūšā ar uguni darboties nav gudri – pieredze rāda, ka tieši tādi iesiluši līgotāji visbiežāk iekrīt ugunī. Ja nu tā tomēr gadījies, ugunsdzēsēji iesaka ripināties pa zemi, lai liesmas noslāpētu, kā arī apģērbam, kas aizdedzies, uzmest virsū kādu vilnas segu.
Labāk iztikt bez tik riskanta pasākuma kā tradicionālā lēkšana pāri ugunskuram, bet, ja nu tomēr tā rīkojaties, izvērtējiet situāciju un nekādā gadījumā to neļaujiet darīt bērniem! Drēbes ātri aizsvilstas, īpaši lielas problēmas izraisa sintētiski, plandoši apģērbi. Tautiskie vilnas brunči it kā ir ugunsdrošākais variants, tomēr jāuzmanās tik un tā.
Kad svētkos sabrauc viesi, saimniecēm mēdz aizmirsties, kas atstāts uz plīts vai cepeškrāsnī. Ja citi darbi steidzina, var palūgt kādu mājinieku katlus un pannas pieskatīt, bet vislabākais palīgs būs dūmu detektors, kas neļaus aizmirst pīrādziņus krāsnī. Starp citu, gan dūmu detektors, gan ugunsdzēsības aparāts ir laba dāvana Jāņa tēvam un Jāņa mātei svētkos – saimniecībā noderēs! Turklāt no 2020. gada visos mājokļos – gan dzīvokļos, gan privātmājās – dūmu detektors būs obligāts, bet ugunsdzēsības aparātam noteikti jāatrodas katrā privātmājā.
Ja darbojamies ar griliem, tad tie tāpat jānovieto tālāk no ēkām vai lietām, kas var ātri aizdegties, un uz stabilas virsmas. Ugunsdzēsēji un glābēji palīdz arī tad, ja gadījusies kāda nelaime uz ūdens vai citviet, piemēram, nocelt krāšņāku ozola zaru meklētājus un lauzējus no augstiem kokiem vai kaut kur iesprūdušus apjomīgākus līgotājus. Tomēr der atcerēties, ka labāk lieku reizi pārliecināties par drošību, neriskēt un nodrošināties pret likstām nekā cerēt, ka nelaime mūsu mājai un ģimenei ies secen.
Svarīgi
Neejiet peldēties svešā vietā vai alkohola reibumā, turklāt naktī!
Nepārkuriniet pirtiņas un pēc tam neleciet uz galvas aukstā ūdenī!
Bērni mācās no vecākiem, tāpēc labāk brīdiniet viņus no riskantām nodarbēm gada visgarākajā naktī un pieskatiet viņus!
Ja no sava mājokļa pa svētkiem braucat projām, jāpārbauda, vai visas ierīces (elektro– un gāzes) ir izslēgtas.
Kas notiek mājās, ja neesam mājās
Tādu jautājumu nereti sev uzdod tie, kuriem mājās glabājas kas vērtīgs, bet viņi nav parūpējušies par mājokļa drošību. Lai pēc ilgākas prombūtnes atgriežoties mājās, nenāktos sastapties ar izvandītu un apzagtu mitekli, uzklausīsim arī Valsts policijas darbinieku ieteikumus.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska vispirms atgādina, ka rūpīgi jāaizslēdz sava mājokļa durvis un jāaizver logi. Nereti saimnieki pieļauj šādas kļūdas, ne vien dodoties prom, bet arī atrodoties mājās. Tostarp negodīgi ļautiņi mēdz pārbaudīt, kuru namu durvis nav aizslēgtas. Kamēr saimnieki guļ vai pavada laiku viesistabā, nelūgtie ciemiņi izrevidē citas telpas.
Tāpēc nevajadzētu vērtīgas mantas glabāt priekšnamā vai kur citur viegli pamanāmā vietā. Zagļi prot atspiest arī vēdināšanas režīmā atstātus logus un iekļūt svešos mājokļos ne tikai pa pirmo stāvu logiem, bet, izmantojot balkonus, arī pa otro un trešo stāvu logiem.
Apsardzes uzņēmumu pakalpojumi var ievērojami atvieglot mājokļa pieskatīšanu, kad esat prombūtnē. Ja mājoklis vai birojs aprīkots ar signalizācijas iekārtām, neaizmirstiet promejot signalizāciju aktivizēt – arī tad, ja izejat vien uz pusstundu! Privātmājās, kur ierīkota signalizācija, ejot gulēt, to vajadzētu aktivizēt stāvos, kur neviens neatrodas. Neatsakiet apsardzes darbinieku ierašanos gadījumos, kad iedarbojusies signalizācija! Iedomātā viltus trauksme nereti izrādās īsta.
Labas attiecības ar kaimiņiem allaž atmaksājas. Dodoties prom uz ilgāku laiku, lūdziet pievērst uzmanību jūsu mājoklim. Ja mājās tiek uzglabāta skaidra nauda, dārglietas vai vērtīga elektronika, ir vērts padomāt par kvalitatīva seifa iegādi, bet, ja mājoklī ir ierīkotas drošības sistēmas, piemēram, videonovērošana vai signalizācija, jau savlaikus parūpējieties par to, lai šīs sistēmas būtu darba kārtībā.
Tiem, kuri dzīvo privātmājās, palīdzēt var arī labi izgaismots pagalms, kustības sensori, suns. Ikdienā derētu turēt aizvērtus aizkarus un žalūzijas, jo pa privātmāju lielajiem logiem zagļi var noskatīt vērtīgas mantas, izpētīt jūsu dienas režīmu un ikdienas paradumus.
Lai cik vilinoša šķistu doma svētkos tikko iepazītu paziņu uzaicināt turpināt svinības pie sevis mājās, prātīgāk no šīs idejas tomēr atturēties. Policisti bieži sastopas ar gadījumiem, kad tādas tikko iepazītas personas izdara zādzību, laupīšanu vai pat kādu īpaši smagu noziegumu.
Svarīgi
Valsts policijas darbinieki aicina pievērst uzmanību apkārtnē redzētiem aizdomīgiem tipiņiem un automašīnām, kā arī tūlīt reaģēt, ja mājokli apciemojuši nelūgti ciemiņi, – zvaniet uz 110!
Sveiki un veseli līgojuši!
Diemžēl ik gadu Līgosvētku laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem jāsniedz palīdzība smagi cietušiem līgotājiem.
Kā liecina dienesta dati, ierasti Līgosvētku brīvdienās traumu un nelaimes gadījumu skaits pieaug divkārt. Liela daļa negadījumu notiek, zaudējot modrību un neievērojot drošību pie ugunskuriem, griliem vai pārgalvīgi rīkojoties alkohola reibumā, piemēram, ejot peldēties.
NMPD galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane aicina būt uzmanīgiem: “Esiet piesardzīgi, lecot pār ugunskuru vai dejojot ap to, – iekrītot var gūt smagus apdegumus! Pieskatiet savus draugus! Daži noguruši līgotāji mēdz aizmigt tuvu ugunskuram un gūst smagus ķermeņa apdegumus. Uzmaniet arī bērnus ugunskura un grila tuvumā! Nereti viņi apdedzinās, piespiežot plaukstas pie karsta grila vai rotaļu karstumā iekāpjot oglēs. Katru gadu kāds līgotājs gūst apdegumus, mēģinot ugunskuru iekurināt ar benzīnu, tāpēc nekad tā nedariet!”
Ja svētku laikā tomēr gūts apdegums, traumētā vieta vismaz 10 minūtes jādzesē zem vēsa, tekoša ūdens. Ja apdegums ir lielāks par cietušā plaukstu vai apdegusi seja, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
“Līgovakarā cilvēki nereti visu dara vienlaikus: ēd, dzied, dejo, lēkā… Iespējams, tieši tāpēc gadu no gada nākas glābt dzīvību cilvēkiem, kuri aizrijušies,” secina NMPD speciāliste. “Pagājušajā gadā kādam vīrietim šašliks nokļuva elpošanas ceļos, un, lai glābtu viņa dzīvību, mediķiem bija jāveic reanimācijas pasākumi, bet vēl pirms gada kāds kungs, aizrijoties ar gaļu, diemžēl gāja bojā, jo līdzcilvēki neprata noreaģēt un sniegt pirmo palīdzību.”
Ja blakus kāds ir aizrijies, jāļauj cietušajam svešķermeni atklepot pašam. Ja tas cietušajam nav pa spēkam, nekavējoties jāpalīdz. Palīdzību var sniegt, izmantojot divus vienkāršus paņēmienus – sitienu starp lāpstiņām un Heimliha paņēmienu (pagriežam cietušo ar muguru pret sevi, apķeram, vienu roku savelkam dūrē un to satveram ar otru roku, un veicam piecus grūdienus virzienā no nabas uz krūškurvi).
Ne mazāk būtiski ir arī Aritas Freimanes atgādinājumi par atrašanos ūdens tuvumā un ūdenī: “Svētku laikā esiet piesardzīgi, ejot peldēties. Peldvietā neleciet ūdenī no augstuma ne uz galvas, ne uz kājām. Par laimi, pagājušajā gadā neviens cilvēks nenonāca ratiņkrēslā traumu dēļ, kas gūtas, lecot uz galvas ūdenī, bet citugad tā ir bijis. Neejiet peldēties naktī, īpaši nezināmās peldvietās, kā arī nepeldiet vieni paši! Neejiet ūdenī alkohola reibumā! Pagājušajā gadā, piemēram, alkohola reibumā peldoties, dzīvību zaudēja vīrietis spēka gados. Ūdenskrātuvju tuvumā ne mirkli neatstājiet bez uzraudzības bērnus!”
Uzziņa
Vairāk par palīdzības saņemšanas iespējām var uzzināt: www.vmnvd.gov.lv/lv/kur–sanemt–medicinisko–palidzibu.
Svarīgi
Ārkārtas tālruni 113 varam izmantot tikai dzīvībai kritiskās situācijās.
Ja svētkos nepieciešams mediķa padoms:
konsultāciju vieglāku traumu vai saslimšanu gadījumos un mediķu padomu var saņemt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas brīvdienās un svētkos strādā visu diennakti;
traumu (piemēram, nelielu apdegumu, lūzumu, mežģījumu) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniegs steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.
