Lai svētki nesagādātu vilšanos un tukšuma sajūtu 6
Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”
Tipiska aina: brīvdienas neizdevās. Cilvēks bezmērķīgi klīda pa dzīvokli, nedaudz to piekārtoja, mazliet izgāja pastaigāties, pusdienās ēda pelmeņus, vakariņās – makaronus. Vakarā noskatījās filmu – ilgi izvēlējās, vienojās par vismazāk intelektuālo, lai visiem derētu… Tad ilgāk pasēdēja virtuvē, gulēt devās vēlu, bērnus burtiski aizvelkot uz gultu un jau paredzot problēmas ar piecelšanos nākamajā rītā. Dvēselē nav prieka: šķita, ka diena pagājusi veltīgi, nekas prātīgs nav izdarīts.
Kāpēc tā? Kāpēc svētki un brīvdienas bieži atstāj tukšuma, neapmierinātības un savstarpējas atsvešināšanās sajūtu? Ko mēs darām nepareizi?
Bērnu psihologs, četru bērnu tēvs Matvejs Berhins portālā matrony.ru dalās savās pārdomās. Viņš uzsver, ka problēma slēpjas tajā, ko tieši mēs saprotam ar vārdu “atpūsties”. Ir daudz iespēju:
1. Atslābināšanās uz dīvāna skatoties vienkāršu, aizraujošu filmu;
2. Laiks dabā – sākot no grila līdz dobju rakšanai, lai tikai nebūtu jāuzturas betona sienās un jāelpo izplūdes gāzes;
3. Fiziskās aktivitātes: treniņi, skriešana, slēpošana, peldbaseins;
4. Laiks kopā ar ģimeni, kad veltām viens otram laiku un uzmanību: spēles, pastaigas, gājiens uz kafejnīcu;
5. Gluži pretēji – atpūta no ģimenes vienatnē vai kopā ar draugiem;
6. Laiks ar Dievu, gājiens uz baznīcu vai lūgšanas mājās;
7. Kulturālā atpūta: izstādes, koncerti, „jēgpilns kino”, kopīga muzicēšana;
8. Komunicēšana ar draugiem, brauciens pie radiniekiem;
9. Kāda tur atpūta, ja ir tik daudz kas jāpaveic, lai sagatavotos nākamajai saspringtajai nedēļai – kleita negludināta, ledusskapis tukšs, un plaukti jau trešā nedēļa kā nav pielikti.
Neapmierinātību veido arī bērnības priekšstati: katru svētdienu ar tēti uz kafejnīcu; vecāki, kuri nekad negāja ciemos; mamma, kas sestdienu veltīja tikai mājas uzkopšanas darbiem un nekam vairāk.
Mums ir tendence automātiski pārnest šīs tradīcijas uz savu pieaugušā dzīvi.
It kā nebūtu laika aizdomāties: vai man noteikti jāveic ģenerāltīrīšana katru sestdienu, kā to darīja mana māte, pat ja man tas nepatīk?
Dažādas idejas par atpūtu sacenšas savā starpā, un tas rada spriedzi un neapmierinātību: bērni gaida, ka viņus beidzot pamanīs, vecākiem visvairāk būtu nepieciešama mierīga atpūta, lai gan viņi nespēj izmest no prāta, ka vajadzētu iztīrīt dzīvokli vai veikt kādu citu steidzamu darbu, turklāt sociālā tīkla ziņu lenta informē, ka šovakar paredzēti 3-4 aizraujoši pasākumi, un 58 no draugiem tos apmeklēs. Paradoksāli, ka neatkarīgi no tā, kā brīvdiena tiks pavadīta, kāds paliks neapmierināts – vai nu viena no tavām iekšējām balsīm, vai ģimenes locekļi, vai visi kopā.
Vai kaut ko var labot? Uzskatu, ka tas ir iespējams, jo man ir citādu brīvdienu pieredze – jēgpilna, iedvesmojoša, atstājusi laimīgu pēcgaršu, sniegusi spēku pieplūdumu. Lūk, kas palīdz to padarīt tādu:
Izpratne un diskusija. Jāpieņem doma, ka man un citiem ģimenes locekļiem ir dažādas idejas par to, kā pavadīt nedēļas nogales un svētkus. Un ir tādas vajadzības, kas šonedēļ ir vienas, un nākamajā nedēļā – citas. Izjautā bērnus un laulāto draugu, kā viņi vēlas pavadīt dienu; neaizmirsti par sevi – tava vilšanās, ka brīvdienas nepagāja kā gribētos, ietekmēs visu ģimeni.
Plānošana. Skumji, bet fakts: gadu gaitā labas lietas arvien retāk notiek spontāni, toties pārdomāti un plānoti pasākumi sniedz vairāk un vairāk prieka. Tāpēc atvēliet 30 minūtes plāna sastādīšanai – tas palīdzēs izvairīties no nevērtīgi pavadītām stundām. Pieredze rāda, ka ja ne šajās, tad nākamajās brīvdienās izdosies ņemt vērā katra ģimenes locekļa vēlmes.
Gaidīšana. Svētkus rada gaidīšana. Tāpēc plānojiet ne tikai pašu pasākumu, bet arī reklāmas kampaņu ģimenes locekļiem: pastāsti par īpašo ēdienu, ko gatavosi savai dzimšanas dienai, dalies ceļojuma iecerēs, iepriekš paziņo par koncertu, uz kuru iesiet kopā ar ģimeni. Īpaši vērtīgas ir jaunas ģimenes tradīcijas: dzimšanas dienā mēs ņemsim vecmāmiņas servīzi, uz Ziemassvētkiem cepsim piparkūkas, krāsosim olas Lieldienu priekšvakarā. Šīs vienkāršās lietas palīdzēs sagatavoties svētkiem un gūt vairāk prieka.
Pārdomas un psihoterapija (gandrīz nemaz nav joks). Lauvas tiesu no problēmām rada mans ieradums sevi apsūdzēt. Tā dēļ jebkurš rezultāts nešķiet pietiekami labs – kaut kas palaists garām, neizdarīts līdz galam! Ja tā turpināšu, nevaru gaidīt, ka dzīves kvalitāte uzlabosies. Brīvdienām paejot sakiet sev – mēs nepaspējām visu, žēl, bet tas arī nemaz nav iespējams. Mēs izdarījām ne pašu ideālāko izvēli – un paldies Dievam, mēs esam cilvēki, nevis roboti. Labi, ka šis laiks mums bija atvēlēts.
Pēdējais punkts man ir galvenais. Kad tērēju mazāk enerģijas neapmierinātībai un strīdiem, mana enerģija tiek atbrīvota, lai sadzirdētu citus ģimenes locekļus, plānotu nākamos pasākumus un dzīvotu ar prieku par to, kas izdevās.
