Lai sunim būtu ērti un silti 0
Saimnieka atbildība ir nodrošināt saviem četrkājainajiem draugiem suņiem piemērotus apstākļus gan mājā, gan laukā – lai tur dzīvojošajiem nesaltu. “Ne visi suņi ir piemēroti dzīvei laukā,” brīdina kinoloģe, SIA “Zoo centrs” sortimenta menedžere Inguna Cīrule, “tikai tie, kuriem ir biezs, blīvs apmatojums.
Kompanjonsuņus ārā turēt nevar, bet ir šķirnes, piemēram, ziemeļu suņi, Kaukāza un Vidusāzijas aitu suņi, kuri jūtas labi, dzīvojot ārā.”
Būdas izmērs
Augošam sunim jāņem vērā viņa šķirnes un dzimuma auguma parametri, bet pieaugušu dzīvnieku var izmērīt. Būdas augstumam jābūt tādam, lai dzīvnieks var apsēsties un viņam virs galvas paliktu vēl kādi pieci, desmit centimetri, skaidro I. Cīrule. Būdas garumam jābūt par 5 – 10 centimetriem lielākam nekā guļoša dzīvnieka garumam. Ieejai jābūt suņa skausta augstumā un tā platumā. Pārāk lielu būdu gan arī nevajadzētu, jo tad dzīvniekam tajā būs auksti. Būdai jābūt siltinātai, bet, lai varētu suņa mājokli iztīrīt, jumtam vajadzētu būt paceļamam. Ir būdas ar ieeju no sāniem, tajās dzīvnieks mazāk ir pakļauts vēja ietekmei. Pie būdas ieejas var uztaisīt terasīti, kur uzlikt ēdienu un kur paliek daļa dubļu.
Būdu novieto uz impregnētiem koka klučiem, lai tā atrastos virs zemes un būtu pasargāta no mitruma. Suņa mājoklim būtu jābūt aizvējā, bet tā, lai dzīvnieks varētu pārredzēt pagalmu. Būtu labi, ja vasarā tā atrastos ēnā. Ideāli, ja dzīvniekam bez būdas ir savs voljērs – nojume ar žogu apkārt un dēļu grīdu, kas atvieglo tīrīšanu un nodrošina dzīvnieka ērtības un drošību, tad tas neaizklīdīs pa nakti un neapdraudēs ciemiņus. Suņa siešana pie ķēdes veicina tā agresivitāti, uzskata vācu aitu suņu audzētājs Aldis Zeltiņš, kurš pats nodarbojas ar suņu būdu un voljēru veidošanu.
Pa ziemu viņš pie savu suņu būdu ieejām piestiprina vēju aizturošus aizkariņus no gumijas strēmelēm. Tā siltinātās būdas vēl labāk saglabā siltumu. Pavasarī tos noņem. A. Zeltiņš uzskata, ka vislabākais materiāls klāšanai suņu būdās ir salmi, jo tie saglabājas sausi. Savukārt no siena sunim var būt alerģija.
Kad temperatūra noslīd līdz mīnus divdesmit un vairāk, suni tomēr vajadzētu ievest kādā siltākā telpā, bet ne dzīvojamajā istabā, kur dzīvniekam būs par karstu, iesaka I. Cīrule.
Ortopēdiskie matrači arī suņiem
Istabas suņu siltumam un ērtībai ražotāji piedāvā dažādas guļvietas – paklājiņus, segas, gultas ar maliņām, pītus grozus, matračus, dažāda veida mājiņas un pat tik ekskluzīvas lietas kā dīvānus, stāsta I. Cīrule. “Paklājiņus var ielikt būdā, uzklāt uz dīvāna vai mašīnas sēdekļa, braucot ceļojumā. Tā ir suņa privātā telpa, kur neviens viņu netraucē. Vasarā var izmantot plānāku paklājiņu, bet ziemā pūkaināku, mīkstāku, siltāku, jo īpaši tas nepieciešams īsspalvainajiem suņiem,” iesaka kinoloģe.
Mīkstai guļvietai domāti dažāda veida matrači. Ir arī ortopēdiskie matrači, kas pielāgojas dzīvnieka ķermenim. Tie varētu būt īpaši ieteicami suņiem ar locītavu problēmām, uzskata I. Cīrule.
Arī istabas suņiem var nopirkt mājokli, kas līdzinās būdai vai tādai kā alai. Mazie sunīši tādā var ielīst pasildīties. Tām jābūt vismaz skausta augstumā.
Vismazāko šķirņu sunīšiem patīk saritināties kamolā, tiem var būt mazāka izmēra mājas. Bet pārējiem guļvietas izmēram jābūt tādam, lai suns var taisni apgulties un vēl kādi centimetri paliek rezervē. Lai nav tā, ka pats suns guļ uz paklāja, bet galva atrodas uz grīdas, iesaka kinoloģe.
Cilvēki izvēlas guļvietu pēc krāsas, kopšanas, izmantotajiem materiāliem, to dabiskuma. Ir mitrumu atgrūdošie audumi, to kopšana ir vieglāka, atliek tikai notīrīt ar lupatiņu. Ir guļvietas, kas jāmazgā ar rokām, bet citas – veļas mašīnā.
Guļvietas galvenokārt ir pildītas ar porolonu vai sintaponu, nevajadzētu ļaut dzīvniekam to ēst, lai gan mazos daudzumos tas nav kaitīgs. Bojātas guļvietas jāsalabo vai jāaizstāj.
Guļvietai būtu jābūt vietā, kur labi var pārredzēt apkārtni, bet lai tā nebūtu cilvēkam pa kājām, lai nav jāberžas gar suni, jākāpj tam pāri.
Dzīvnieka guļvieta regulāri ir jāmazgā, labi izskalojot mazgāšanas līdzekli, tā daļiņas var izraisīt dzīvniekam alerģiju. Ja sunim ir blusas, arī guļvieta ir jāapstrādā ar atbilstošiem preparātiem.
Pavasarī būdu kārtīgi iztīra ar dezinfekcijas šķīdumu, izskalo, lai tur neieviešas parazīti, iesaka A. Zeltiņš.
Lai suni pieradinātu pie jaunās mājas, tajā ieliek suņa iepriekš izmantoto paklājiņu, kā arī kādu gardumu, lai ar pozitīvām emocijām motivētu suni tur ieiet. Un kārumus būdā sākumā liek regulāri, lai dzīvniekam šī vieta asociētos ar kaut ko pozitīvu.
Būda nav vieta, kur dzīvnieku sodīt vai bārt, norāda A. Zeltiņš. Suņu guļvietas izmaksas var būt no sešiem līdz trīsdesmit latiem, bet suņu būdas cena – Ls 100 – 200.
