2015. gada nogalē Elīnas mamma vērsās pēc palīdzības Latvijas celiakijas pacientu atbalsta biedrībā “Gluten-Free Experts”. “Novadīju skolas pavāriem apmācības par bezglutēna diētu un sarunā ar viņiem konstatēju, ka bērniem ar celiakiju dota manna, kas arī satur lipekli. Viņiem tā ir gluži kā inde,” stāsta biedrības vadītāja Irina Rubinčika. Vēdera sāpes vai izsitumi ir tikai aisberga redzamā daļa. Pat nelielas diētas kļūdas celiakijas slimniekiem izraisa nopietnus tievās zarnas bojājumus, kuru dēļ uzturvielas un vitamīni neuzsūcas un netiek pilnīgi izmantoti. 8
“Tas, ka māte uztraucas par sava bērna veselību, ir tikai dabiski,” atzīst Ādažu vidusskolas direktore Dace Dumpe, sakot, ka arī skolas vadība nav līdz galam apmierināta ar ēdināšanas uzņēmuma darbu. Novada dome pat izveidojusi komisiju, kurā viss skatīts kompleksi – atdzisis ēdiens, rindas, diētas. Direktore stāsta, ka no 1200 skolēniem diēta jāievēro ap 15 bērniem – gan celiakijas, gan pārtikas alerģijas dēļ. Galu galā radies labs risinājums – par aptuveni 1000 eiro šā gada janvārī vidusskolas virtuvē pēc Skandināvijas valstu parauga iekārtota atsevišķa telpa, lai sagatavotu ēdienu skolēniem, kam ir īpašs uztura režīms. Tagad gatavošanai un servēšanai tiek izmantoti atsevišķi trauki, tie arī tiek atsevišķi mazgāti un glabāti. Tādi paši noteikumi attiecas uz produktu glabāšanu.
Pagaidām gan Irēna Monska vēl neuzticas jaunajai kārtībai, tādēļ dod Elīzai no mājām līdzi kastīti ar drošu pārtiku.
Ap desmit sūdzību gadā
“Pērn saņēmām 447 sūdzības par ēdināšanas uzņēmumu darbu. No tām 113 bija par ēdināšanu skolās un bērnudārzos,” informē Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča. Par to, ka bērniem ar ārsta apstiprinātu celiakiju, cukura diabētu, pārtikas alerģiju vai citām slimībām skolās vai bērnudārzos netiek nodrošināta piemērota diēta, saņemto sūdzību skaits nav liels – ap 10. Tad uz mācību iestādi dodas pārtikas inspektori, lai kopā ar skolas pārstāvjiem (parasti – ar skolas medmāsu vai ārstu) pārbaudītu gan to, no kādām izejvielām tiek gatavots ēdiens un kā uzglabā pārtikas produktus, gan to, cik plašas zināšanas virtuves darbiniekiem ir par diētai atbilstošu ēdienu gatavošanu.
“Diemžēl dažu pavāru zināšanas par bezglutēna diētu ir nepietiekamas. Piemēram, kādā skolā ārsts pavāriem bija iesniedzis sarakstu, no kādām sastāvdaļām drīkst un no kādām nedrīkst gatavot ēdienu, bet viņi to nebija ņēmuši vērā, ” atklāj eksperte.
“Iet kā pa kalniem,” ar celiakiju slimo bērnu ēdināšanu skolā raksturo arī Latvijas celiakijas biedrība “Dzīve bez glutēna” vadītāja Anna Vilsone. Slimo bērnu vecāku pieredze ar ēdināšanu skolā esot atšķirīga. Daļā skolu tā esot labi noorganizēta, bet citās bezglutēna diētas būtību neizprot un neapzinās, ka pat neliela kļūda bērna veselību var iedragāt uz ilgu laiku. “Problēma tāda, ka skolās ēdināšanas pakalpojumus sniedz dažādi uzņēmumi un tiem nav vienotas apmācības par bezglutēna diētas īpatnībām, tādēļ personāla zināšanu līmenis ir atšķirīgs,” atzīst A. Vilsone. Viņa norāda, ka biedrība jau uzsākusi sarunas ar vienu no ēdināšanas uzņēmumiem, kas apkalpo vairākas Latvijas skolas, lai bezglutēna diētu iekļautu tās darbinieku apmācību programmā.
Izstrādāti arī ieteikumi ar celiakiju slimu bērnu ēdināšanai izglītības iestādēs, kuri paredzēti skolu un bērnudārzu darbiniekiem, kā arī ēdināšanas uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem un kurus veidojusi uztura speciāliste Baiba Grīnberga. Tajos izskaidrots, kas ir celiakija, glutēns, kādi ir atļautie un aizliegtie pārtikas produkti, kā arī aprakstīti bezglutēna virtuves principi. Pievienots zināšanu pārbaudes tests. Ieteikumi pieejami gan elektroniskā formātā, piemēram, biedrības “Dzīve bez glutēna” un Slimību profilakses un kontroles centra interneta mājas lapās, gan bukleta veidā, lai vecāki tos varētu aiznest savu bērnu skolas vai bērnudārza pavāriem.
