6
Pamazām iet postā
Skrundas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Inga Flugrāte skaidro, ka joprojām tiek meklēti cilvēki, kuriem būtu interese par Rudbāržu internātpamatskolas-rehabilitācijas centra ēkām, jo tām lietojums vēl nav atrasts: “Galvenais iemesls lēmumam slēgt skolu bija ievērojams skolēnu skaita sarukums un līdz ar to arī ievērojams valsts finansējuma samazinājums. 2016. gada janvārī bija 42 audzēkņi (2010. gadā – 67) un, lai varētu nosegt saimnieciskos izdevumus, tika veikti ieguldījumi papildus valsts piešķirtajam finansējumam (skola izīrēja telpas 2015. gada vasaras mēnešos). 2016. gada septembrī skolā vairs bija tikai 37 audzēkņi, no kuriem tikai viens pārstāvēja Skrundas novadu. Pārējie audzēkņi bija no dažādām Latvijas vietām: Ventspils, Tukuma, Grobiņas, Kuldīgas, Durbes, Jelgavas u. c. novadiem, Rīgas, Liepājas, Jūrmalas pilsētas. Pēc lēmuma pieņemšanas slēgt skolu visi audzēkņi pamazām atrada vietu citās izglītības iestādēs tuvāk savai dzīvesvietai. Piemēram, Adamovas speciālajā internātpamatskolā, Rīgas sanatorijas internātpamatskolā, Liepājas speciālajā internātpamatskolā vai kādā no vispārējām izglītības iestādēm ar atbilstošu programmu. Kopumā darbu zaudēja 53 darbinieki (27 pedagoģiskie un 26 tehniskie), no kuriem pensijas vecumā ir četri, pamatdarbā vai blakusdarbā citās iestādēs strādā piecpadsmit. Divdesmit četri darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātās iespējas, viens ir pašnodarbināta persona, pārējie atraduši citu darbu. Iespējams, ka četri pedagogi sāks darba gaitas citās skolās. Pašvaldība skolas ēku uztur darba kārtībā, saglabāts pilnībā viss internāta aprīkojums, arī virtuve ir labā kārtībā.”
Bijusī Rudbāržu internātpamatskolas-rehabilitācijas centra direktore Dace Mickus, kura skolā nostrādājusi 26 gadus, atteicās sniegt komentārus. “Nestrādājam jau kopš janvāra, tādēļ neesmu lietas kursā, kas notiks ar šīm telpām,” par skolas ēkas turpmāko likteni izteicās D. Mickus.
Tādēļ devos uz Rudbāržiem, lai gūtu priekšstatu pati. Tuvojoties mācību iestādei, pirmais, kas redzams – augsts betona žogs. “Pirmais iespaids baiss, tas tādēļ, ka kādreiz šajā skolā bija kolonija. Esmu pieradis, un man šeit šķiet pat mājīgi. Vasarā te ir īpaši feini,” stāsta skolas saimnieks Ojārs Aleksejevs. Viņš dzīvo skolai blakus un šeit nostrādājis ilgus gadus. Šobrīd – uz pusslodzi. Viņa uzdevums ir pieskatīt skolu un rūpēties par internāta telpu apsildi. Gan skolas, gan internāta ēka pieder pašvaldībai, šogad tiktu svinēta 145 gadu jubileja. Saimnieks izrāda abas ēkas. Kabineti nav modernizēti, bet mācību iestāde un internāts kopumā ir labā stāvoklī. Internātā joprojām ir gultas un viss nepieciešamais, lai šajās istabās varētu dzīvot. Tas tiek kurināts, bet bēdīgāka situācija ir ar skolas ēku. “Mācību aprīkojumu atdeva citām skolām, bet uzskatu, ka turpināt mācības šeit varēja gan. Pašu skolu nekurina, ziemā te viss tiks aizlaists postā. Klases telpas, sporta zāle, tualetes – viss aizsals. Godīgi sakot, situācija ir štruntīga. No domes pārstāvji reizēm atbrauc, apskatās, bet pielietojumu šai ēkai, domājams, neatradīs. Lai to atjaunotu, vajadzīgi lieli finansiālie līdzekļi. Te ir gāzes apkure, tā šobrīd ir ļoti dārga. Arī pati katlumāja ir jāapsilda. Uzskatu, vieglāk būtu celt jaunu māju, ne atjaunot šo,” rezumē laipnais kungs.
Tukšas nestāv
Gulbenes novada Daukstes pamatskola tika likvidēta pērn, savukārt Bērzu sākumskola – pirms diviem gadiem. Gulbenes novada pašvaldības izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls skaidro: “Daļa aprīkojuma šajās skolās tika iepirkta par naudu, ko sniedza apstiprinājumu guvušie Eiropas projekti. Tomēr apjomīgas renovācijas nevienā no skolām nav veiktas. Daukstes pamatskolā šobrīd ierīkota veco ļaužu māja. Bērzu sākumskolas telpas izmanto pašvaldības iestāžu vajadzībām, piemēram, pašlaik tajā atrodas sociālais dienests. Likvidēto mācību iestāžu ēkām ir atrasts pielietojums, neviena no tām neiet bojā.” Arī Viļakas novadā viss esot kārtībā. Šī novada pašvaldības izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inese Circene stāsta, ka par Eiropas fondu līdzekļiem remonts nevienā no 2014. gadā Viļakas novada slēgtajām skolām netika veikts. “Mežvidu pamatskolā pašlaik ir atvērts šūšanas cehs, kurā tiek apmācīti šā aroda pārstāvji. Lai gan Kupravas pamatskolas ēkas ir tukšas, tajās regulāri notiek kultūras pasākumi. Arī sporta zāle tiek izmantota – jaunieši nāk šeit nodarboties ar fizkultūru. Mežvidu pamatskolā par Eiropas fondu līdzekļiem tika ierīkota signalizācija. Ieguldītie līdzekļi skolas likvidācijas dēļ nav aizlaisti vējā. Šī ēka joprojām tiek kārtīgi apsaimniekota un signalizācija ir nepieciešama,” komentē I. Circene.
Eiropas nauda gājusi secen
Briežuciema tautas nama vadītāja Z. Mežale atminas: “Pirms ilga laika šai ēkai tika nomainīts jumts, to veica par Eiropas sniegto naudu. Tomēr apjomīgas renovācijas gan nav bijušas. Lielāki un mazāki remonti veikti, piemēram, mainīta grīda, par pašvaldības līdzekļiem.” Arī Drabešu internātpamatskolas uzturēšanai un atjaunošanai izmantots Amatas domes finansējums. Izglītības pārvaldes galvenais speciālists, metodiķis Uldis Blīgzna skaidro, ka gan kosmētiskos remontus, gan apkures sistēmas sakārtošanu finansējusi tieši pašvaldība. Runājot par Sproģu pamatskolu, Neretas novada pašvaldības izglītības darba speciāliste Ž. Miezīte pārliecinoši teic: “Gods pienākas pašvaldībai. Sproģu pamatskola finansiālo atbalstu nav radusi Eiropā. Neretas novads pats saviem spēkiem šo ēku vienmēr ir balstījis. Gan kosmētiskie remonti, gan logu un jumta nomaiņa bijusi par pašvaldības naudu.” Citādi ir ar Rudbāržu internātpamatskolu- rehabilitācijas centru. Skrundas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja I. Flugrāte paskaidro, ka informatizācijas projekta tehnika iepirkta par Eiropas piešķirto naudu. “Tā šobrīd nodota Skrundas vidusskolai, bet instalācijas pārvilkšanu pašvaldība finansēja pati. Viss mācību aprīkojums nodots lietošanā citām novada izglītības iestādēm, ievērojot projektu saistības. Arī ēkas siltināšanas projekts guva Eiropas atbalstu, bet šīs finanses iztērētas citā veidā-tika rīkotas nodarbības bērniem ar īpašām vajadzībām sadarbībā ar Skrundas sociālo dienestu. Citu saistību pašvaldībai nav, visu saņemto naudu esam apguvuši,” noteic Skrundas domes darbiniece I. Flugrāte.
