Lai skan un dzirkstī novados un sirdīs! 0
No 15. līdz 19. jūlijam Latvijā notiks starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2015”, un tā tēma būs “Mantojums”.
Festivālā piedalīsies etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji. “Baltica” ir Baltijas tautām un valstīm nozīmīgs notikums, kas demonstrē tradicionālās kultūras vērtības – dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu, amatniecību un citas tradicionālās kultūras un mākslas izpausmes formas. Kopš 1987. gada, kad Viļņā notika pirmais starptautiskais folkloras festivāls, “Baltica” ik gadu pēc kārtas notiek vienā no trim Baltijas valstīm. Latvijā “Baltica” šogad notiks desmito reizi. “Baltica” ir indikators piederības sajūtai latviskajai kultūrai un motivācijai pārņemt mantojumu un to uzturēt. Īstā vērtība, ka šis mantojums ir dzīvs un mēs to praktizējam, iesaistot jauno paaudzi.
Šovasar “Baltica” notiek laikā, kad jau pagājuši 25 gadi pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, tāpēc būtiski atcerēties festivāla lomu atmodas un neatkarības atgūšanā. 1988. gadā notika pirmais festivāls Rīgā, un tieši tas aizsāka dziesmoto revolūciju. Tovasar jūlijā notika vēsturiskais gājiens no Sporta pils uz Brīvības pieminekli. “Baltica” bija pirmais starptautiskais pasākums Latvijā ar nacionālo simboliku. Tā īpašā sajūta – kā septiņas pēdas virs zemes! Cik lepni un pašcieņas pilni nāca folkloristi – fantastiski emocionāli, neaizmirstami mirkļi! Festivālu “Baltica” var godāt kā stūrakmeni brīvvalsts pamatos. Ar šo kustību bija saistīti Jānis Peters un Imants Ziedonis, tās pirmsākumos stāvēja “Skandinieki”, Helmi un Dainis Stalti.
Šogad festivāls būtisks no diviem aspektiem. Pats festivāls un tā misija mums dota kā mantojums, kuru īstenot ikdienā, domājot par dzīvā kultūras procesa uzturēšanu. Un, otrkārt, festivāls ir ārkārtīgi daudzveidīgs – tajā izpaužas mutvārdu daiļrade, stāstnieku kustība, kurai ir liels potenciāls ar radošām metodēm kopt latviešu valodu.
Festivālam ir divi akcenti norises vietu ziņā – galvenokārt tas notiks Rīgā un Latgalē. Ir būtiski ieraudzīt Latgales spēku, it īpaši gaidot Latgales apvienošanās kongresa simtgadi 2017. gadā. Latgales kultūras izpausmju formu daudzkrāsainība atklājas, piemēram, caur mutīgajām sievām no Medņevas folkloras kopas “Egle”, jauniešu folkloras kopas “Upītes”, kas ir lielisks piemērs no pārmantojamības viedokļa. Lai atceramies, ka viena no folkloras kopām visbagātākajām vietām ir tieši Rēzekne un Viļaka.
Festivāla galvenie pasākumi notiks Rīgā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā. Te lielākais notikums būs Dižkoncerts Ančupānu kartodromā, kur tiks izdzīvots viss gada cikls pa gadskārtu norisēm. Rīta pusē “Baltica” ieskanēsies desmit Rēzeknes pagastos. Jauks solās būt Saimes rīts Rēzeknes pilskalnā, latviešu tautas tērpu izstāde Latgales Kultūrvēstures muzejā, Latgales gadatirgus Festivāla parkā, festivāla gājiens no Rēzeknes pilskalna uz Festivāla parku, mazākumtautību grupu koncerts tajā.
Festivāla norises papildinās arī sarīkojumi Aizkrauklē, Cēsīs, Dikļos, Dobelē, Lielvārdē, Līvānos, Ludzā, Talsos, Viļakā, Viļānos un citviet. Tie notiks Turaidā un Siguldā, kur būs īpašs Dainu kalna daudzinājums. Festivāla klubā Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” ikviens būs aicināts kopā ar Gunti Pakalnu klausīties stāstus Stāstnieku istabā, kopā ar Tomu Treibergu skatīties kino “Baltica” Kino klubā un kopā ar Rīgas Danču klubu dancot cauru nakti Lielajā danču zālē. Šāda danču nakts notiks arī Rēzeknē, kur savukārt Festivāla parkā ārvalstu grupu koncertā vienkopus būs skatāmas un klausāmas visas festivāla viesu kopas – tā ir dāvana festivāla dalībniekiem un viesiem un vienīgā reize, kur arī paši dalībnieki varēs kārtīgi apskatīties viesu priekšnesumus.
Šoreiz festivāla programmā īpaši daudzveidīgi būs pārstāvēta stāstniecība – latviešu, igauņu, lietuviešu, skotu un spāņu stāstnieki savus klausītājus priecēs Rīgā, Cēsīs un Rēzeknē. Tradicionāli “Baltica” programmu papildina ciemiņi no ārvalstīm. Šogad būs iespēja redzēt viesus no Baltkrievijas, Gruzijas, Īrijas, Krievijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Spānijas un Ukrainas. Lai skan, zum, dzirkstī pilsētās, laukumos un sirdīs!
Skaitļi un fakti
Šovasar notiks lielākais festivāls “Baltica” vēsturē – būs vairāk nekā 3500 dalībnieku.
Vecākajam dalībniekam – 91 gads, jaunākajam – divi gadi.
Pirmoreiz festivāla vēsturē notiks novadu sadziedāšanās sarīkojums – gan Rīgā, gan Rēzeknē. Piedalīsies apmēram 2000 dziedātāju un muzikantu.
Pirmoreiz “Baltica” vēsturē festivāla koncerti notiks jaunajās koncertzālēs – Vidzemes koncertzālē Cēsīs un Latgales vēstniecībā “Gors”, kur pulcēsies skanīgākās latviešu folkloras grupas, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
