Lai sirds vesela! Kādi izmeklējumi un analīzes jāveic līdz 40 gadu vecumam? 4
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iedzīvotājiem no 40 līdz 65 gadu vecumam ģimenes ārsts pārbauda sirds veselību pēc SCORE metodes, lai noteiktu sirds un asinsvadu slimību risku. Kādi profilaktiskie izmeklējumi un analīzes, kas liecina par sirds veselību, būtu jāveic līdz 40 un pēc 65 gadu vecuma?
Regulāras pārbaudes
“Agrāk valdīja uzskats, ka cilvēks vispirms sāk slimot, bet pēc tam kardiologs viņu ārstē, bet mūsdienās viens no galvenajiem kardioloģijas uzdevumiem ir novērst sirds un asinsvadu slimības. Lielākais riska faktors ir ateroskleroze, kas var attīstīties arī salīdzinoši jauniem cilvēkiem. Sākot ar 20 gadu vecumu, ikvienam vajadzētu veikt sirds izmeklējumu minimumu. Pirmkārt, asins analīzi ar lipīdu spektra noteikšanu. Otrkārt, sirds ritma pārbaudi – elektrokardiogrāfiju (EKG). Treškārt, ehokardiogrāfiju.
Tā ir ultraskaņas izmeklēšanas metode, kas ļauj spriest par visām sirds anatomiskajām struktūrām. Izmeklējuma rezultāti ļauj pārliecināties, vai ar sirds asinsvadu vārstulēm, starpsienām, kambariem viss ir kārtībā. Ceturtkārt, sirds slodzes tests jeb veloergometrija, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli,” profilaktiskos sirds izmeklējumus nosauc Veselības centru apvienības poliklīnikas interniste, kardioloģe Inga Orleāne.
Viņa uzskata, ka no 20 līdz 30 gadu vecumam tos vajag veikt reizi desmit gados, pēc 30 – atkārtot ik pēc pieciem, bet pēc 50 – ik pēc trim gadiem. Tas ļauj ārstam salīdzināt rezultātus un laikus atklāt izmaiņas. Piemēram, slodzes tolerances samazināšanās atkārtotas veloergometrijas laikā liecina, ka cilvēkam ikdienā pietrūkst kardiotreniņa – iešanas, skriešanas, peldēšanas, riteņbraukšanas.
Ieviešot korekcijas savās fiziskajās aktivitātēs, sirds slodzes izturību var atkal palielināt. Veloergometrijas laikā tiek veikta arī elektrokardiogrāfija un mērīts asinsspiediens, kas ļauj izvērtēt sirds ritmu un apgādi ar asinīm slodzes apstākļos.
Inga Orleāne teic, ka ir vairāki riska faktori, kas pret sirds veselības stāvokli liek izturēties īpaši piesardzīgi. Pirmkārt, iedzimtība. “Ja vairākiem pacienta asinsradiniekiem – vecākiem, brāļiem vai māsām – bijis insults vai miokarda infarkts, vecmāmiņai vai vectētiņam – arteriālā hipertensija, skaidrs, ka viņš pārmantojis noslieci uz sirds asinsvadu slimībām. Ļoti nelabvēlīga ietekme uz sirds veselību ir liekajam svaram un smēķēšanai, kuras ietekmē asinsvadi zaudē savu elastīgumu.
Satraucoši simptomi
Ikvienam ir gadījies, ka sirds krūtīs salecas, iepukstas straujāk vai lēnāk nekā parasti. Kādos gadījumos šos signālus nedrīkst atstāt bez uzmanības? “Protams, tās pirmām kārtām ir sāpes krūtīs un krūškurvī. Lai gan to iemesls var būt meklējams mugurkaulājā, plaušās vai citos orgānos, dzīvībai bīstamas ir tikai akūtas sāpes, kuras izraisījis miokarda infarkts.
Tādēļ, ja parādījies līdz šim nebijis diskomforts, spiediena, dedzināšanas sajūta sirds apvidū, noteikti jāvēršas pie ārsta,” uzsver kardioloģe. Arī jūtot sirds ritma izmaiņas, ja sirdsdarbība kļūst aritmiska, periodiski ātrāka vai lēnāka, nevajag gaidīt, bet doties pie ģimenes ārsta un veikt elektrokardiogrāfiju.”
Nereti šī izmeklējuma laikā, pierakstot 15 sekunžu ilgu sirdsdarbību, neizdodas “noķert” ritma traucējumus. Tad jāveic Holtera monitorēšana – 24 stundu ilgs elektrokardiogrammas pieraksts.
Vēl viens iemesls pārbaudīt sirdi ir aizdusa, elpas trūkums, it īpaši, ja tas parādās fiziskas slodzes laikā, jo tā iemesls var būt sirds mazspēja. Ja pēkšņi vairs nevar paveikt to, ko līdz šim, piemēram, bez atpūtas noskriet ierasto distanci, sāk mazināties skrējiena temps, fiziskas slodzes tolerance, noteikti vajag konsultēties ar kardiologu un veikt ehokardiogrāfiju.
Gadījumos, kad kardiologs ar tās palīdzību nevar precīzi izvērtēt izmaiņas sirds struktūrās, mūsdienās tiek izmantota transezofageālā doplerehokardiogrāfija, sirds izmeklēšana caur barības vadu, izmantojot endoskopisku ultraskaņas zondi.
Sirds asinsvadu skrīnings
Papildus ikgadējai profilaktiskajai apskatei pie ģimenes ārsta 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā pacientiem atbilstoši SCORE (fatālu kardiovaskulāru notikumu riska tuvāko 10 gadu laikā noteikšana) metodei tiek aprēķināts sirds un asinsvadu saslimšanu risks.
Pirms tam tiek mērīts asinsspiediens, vidukļa apkārtmērs, noteikts ķermeņa masas indekss, kopējā holesterīna, zema un augsta blīvuma holesterīnu, triglicerīdu līmenis, veikta sirds un miega artēriju auskultācija, elektrokardiogrāfija.
Izvērtējot analīžu un EKG rezultātus un ņemot vērā pacienta dzimumu, vecumu, saslimšanas ģimenē, dzīvesveidu, smēķēšanas paradumus, asinsspiedienu un kopējo holesterīna līmeni, tiek veikts riska novērtējums.
Ja tas ir paaugstināts, ģimenes ārsts nosūta pacientu uz papildu izmeklējumiem – ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju un veloergometriju.
