Lai senie nami atsmaidītu 1
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nācija nevar sevi apzināt bez kultūras mantojuma. Par vēsturisku apbūvi jau var uzskatīt būvi, kas vecāka par 50 gadiem, bet tas ir ļoti nosacīti. Arī gados jaunākas ēkas, kā, piemēram, Latvijas Nacionālā bibliotēka, teju jau pirms savas uzcelšanas kļuva par nacionālā kultūras mantojuma daļu. Tomēr ne viss, kas vecs, ir vērtīgs.
Pēc Latvijā pieņemtiem kritērijiem par kultūrvēsturiski vērtīgiem ir atzīti arhitektūras pieminekļi, nākotnē uz pieminekļa statusu pretendējošas ēkas, kā arī noteikta arhitektoniskā stila pilsētvides kultūrvēsturisko noskaņu veidojošā apbūve.
Rīgas vēsturiskā centra teritorijā un aizsardzības zonā esošās ēkas tiek iedalītas sešās kategorijās: kultūrvēsturiski unikālas ēkas, kultūrvēsturiski ļoti vērtīgas ēkas, kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, ēkas ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, ēkas bez kultūrvēsturiskas vērtības un vidi degradējošas ēkas. Atbilstoši šai gradācijai, liekas, ka pirmo trīs kategoriju ēkas varētu pretendēt uz valsts atbalstu īres un vēsturisko namu atjaunošanai, bet tas būtu lemjams īpašai komisijai.
Rīgas domē apstiprināts Rīgas teritorijas plānojums un izdoti saistošie noteikumi nr. 103 “Teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, kuri paredz apbūves kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšanas procedūras ieviešanu pārējā Rīgas valstspilsētas teritorijā, skaidro Viesturs Brūzis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļas vadītājs.
Atbalsta programmas Rīgā
Kultūras mantojums ir jāsargā un, vēl svarīgāk, jāatjauno. Ja to tikai sargās, visi “dārgumi” ar laiku pārvērtīsies pīšļos. Bet atjaunošana prasa prāvus līdzekļus. Daļēji tos var atgūt pašvaldības līdzfinansējuma veidā.
“Rīgas valstspilsētas pašvaldība kopš 2016. gada vēsturisko ēku atjaunošanu atbalsta ar savu līdzfinansējumu. Rīgā atbalstam var kvalificēties trīs kategoriju ēkas: pirmkārt, individuālie pieminekļi, otrkārt, līdz 1940. gadam celtās ēkas, kuras atrodas valsts apbūves aizsardzības teritorijās un, treškārt, līdz 1940. gadam celtās ēkas, kuras atrodas pilsētas attīstības plānā noteiktajās apbūves aizsardzības teritorijās.
Līdzfinansējums attiecas uz ēkas vēsturiskās substances atjaunošanas darbiem tajās ēkas daļās, kuras ir redzamas no publiskās ārtelpas (fasādes, jumti, logi, durvis, citi ārējie arhitektoniskie elementi). Pašvaldības atbalsts norisinās divās programmās. Mazās programmas ietvaros tiek atbalstīta atsevišķu ēkas elementu atjaunošana. Lielās programmas ietvaros tiek atbalstīta fasāžu un jumtu atjaunošana, tostarp siltināšana. Pašvaldības līdzfinansējuma daļa nevar pārsniegt pusi no tiešām būvdarbu izmaksām, kas ir mazāk par pusi no visām projekta izmaksām, turklāt ne vairāk kā 20 000 EUR komersantiem un nedzīvojamām ēkām un līdz 30 000 dzīvojamām mājām, kurās ir trīs un vairāk dzīvokļu un vienam īpašniekam pieder ne vairāk kā 20% no tiem. Līdzfinansējums tiek piešķirts kompensācijas veidā, t. i. īpašniekam vispirms pilnībā jāpabeidz visi ieplānotie darbi no saviem līdzekļiem, pilnībā jānorēķinās par veiktiem darbiem un tikai tad var prasīt pašvaldības līdzmaksājumu,” norāda Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšniece Irīna Miķelsone.
Vēsturisko ēku saglabāšanai un uzturēšanai var saņemt arī nodokļu atlaidi. Svarīgi ir atbalstīt tos īpašniekus, kuru objekti iepriekš ir bijuši sliktā tehniskā stāvoklī, bet kuri veikuši darbus to uzlabošanā. Tad Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde vērtē, vai un kādā mērā kultūras piemineklim piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.
Vispirms jāaizņemas, tad atmaksā
Ēkas atjaunošanas projektu 100% jāfinansē īpašniekam. Īpaši sarežģīti tas ir dzīvojamām mājām, kuras izšķiras realizēt lielu projektu, piemēram, fasādes vai jumta atjaunošanu. Trūkstošo finansējumu var piesaistīt bankas aizņēmuma veidā. Ja laba sadarbība ar komercbankām nesanāk, veidojas strupceļš. Tagad šai problēmai ir risinājums, no 15. februāra īres un vēsturisko namu īpašnieki var pieteikties jaunai Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programmai “Aizdevums daudzdzīvokļu īres māju renovācijai”.
“Remonta fonds turpmāk būs pieejams arī vēsturiskajām pirmskara īres mājām, kurām līdz šim bija ierobežotas iespējas saņemt finansējumu. Daudzas no šīm ēkām ir vairāk nekā simts gadus vecas. Mājām ir nepieciešams nomainīt nolietotās komunikācijas, saremontēt jumtus, logus, durvis u. c. ALTUM nodrošinās kredītus māju atjaunošanai gadījumos, kad komercbanku finansējums māju atjaunošanai nav pieejams, tai skaitā steidzamiem remontiem, kad nepieciešams novērst avāriju sekas,” sola ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
“Daudzdzīvokļu māju sakārtošanai Latvijā ir ļoti liels potenciāls, tāpēc jauna atbalsta programma ir svarīgs solis, paplašinot potenciālo valsts aizdevumu pretendentu loku ar īres un vēsturisko namu īpašniekiem, kas rezultēsies arī atjaunotos īres namos. Aizdevums līdz trīs miljoniem eiro viena īres un vēsturiskā nama atjaunošanai ir pieejams ēkām ar vismaz trīs īres dzīvokļiem, un finansējumam var pieteikties arī tad, ja ēka ir neapdzīvota un sliktā tehniskā stāvoklī, ko pēc remonta plānots pārveidot par īres namu,” uzsver ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Aizdevuma ņēmēji var būt gan juridiskas, gan fiziskas personas. Finansējums ir paredzēts dažādiem renovācijas, atjaunošanas, pārbūves un teritorijas labiekārtošanas darbiem. Piemēram, būvdarbu veikšanai norobežojošās konstrukcijās un koplietošanas telpās, liftu modernizācija vai nomaiņa, inženiersistēmu atjaunošanai un citiem.
Veco atjauno ar jaunām tehnoloģijām
“Kultūras pieminekļi izceļas ar ievērojami ilgāku kalpošanas mūžu, iebūvētiem vietējiem videi draudzīgiem materiāliem, atjaunošanas procesā atgūstamiem materiāliem, samērā vienkāršiem atjaunošanas paņēmieniem, kuros nav jāiegulda liels materiālu apjoms, bet gan kvalificēts darbs. Nepieciešama elastīga pieeja objekta izvērtēšanā, lai kultūras mantojumu saudzētu. Piemēram, ja vērtēšanas procesā galvenais uzsvars tiek likts uz nokrāsotu fasādi, tad visiem būvmateriāliem jābūt piemērotiem tieši šādas kategorijas objektiem. No ilgtspējības viedokļa kultūras mantojuma atjaunošana ir izdevīgāka nekā jaunā būvniecība,” pārliecināta Ināra Bula, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja.
Vēsturiskas ēkas ir būvētas pavisam citu tehnoloģiju laikmetā, un sintezēt vēsturiski vērtīgo ārējo formu ar mūsdienu energoefektivitātes un komforta prasībām nemaz nav tik vienkārši. Piemēram, siltināt vēsturiskās ēkas no ārpuses, neizjaucot smalko fasādes proporciju saskaņu, ir ļoti sarežģīti. Toties iekšpuses siltināšanai ražo daudzus dabiskus materiālus.
“”Knauf” piedāvā iekšējai siltināšanai izstrādātas siltumizolācijas plāksnes no dabīga ekspandēta perlīta. No kapilāraktīvām minerālvielām veidotajām plāksnēm siltumvadītspēja ir 0,045 W/mK. Vēsturiskām ēkām īpaši noder elpojošā apmetuma sistēma, kas sastāv no astoņiem dabīgiem komponentiem. Tā spēj vidēji lielas istabas sienās iesūkt un izdalīt atpakaļ gaisā ap 17 litriem ūdens. Tas atvieglo ventilācijas sistēmu. Kaļķa komponente arī neitralizē daudzus kaitīgos gaisa piemaisījumus un bremzē pelējuma sēnīšu veidošanos. Apmetuma sistēmā ietilpst četri komponenti, to krāso ar elpojošu krāsu,” skaidro Dzintars Šulcs, “Knauf” tirdzniecības pārstāvis.
Kur meklēt atbalstu vēsturisko namu atjaunošanai
* Par valsts atbalstu īres un vēsturisko namu atjaunošanā https://www.em.gov.lv/
* Par Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programmu “Aizdevums daudzdzīvokļu īres māju renovācijai” https://www.altum.lv/lv/
* Informāciju par Rīgas pašvaldības sniegto atbalstu interesenti var iegūt mājaslapā https://atjauno.riga.lv
* Detalizēta informācija par jauno programmu, pieteikšanas nosacījumiem un vēsturisko māju atjaunošanas tehniskajiem aspektiem būs pieejama Ekonomikas ministrijas un ALTUM rīkotajā vebinārā šā gada 2. martā
